Talsi līdz šim bija vienīgā pilsēta Latvijā, kurā bija 9. maija iela. Tuvojoties pretrunīgajam datumam, vietējie fotogrāfi to mudināja pārdēvēt par Saulespuķu ielu. Tas gan Talsu novada domē neguva atbalstu, bet ielu nolēma pārdēvēt vienkārši par Maija ielu. To savukārt neakceptēja Valsts valodas centrs, līdz visbeidzot šobrīd 9. maija ielas ērai Talsos pienācis noslēgums — tā nosaukta par 4. maija ielu.
Kad deputātu vairākums 9. maija ielu pārdēvēja vienkārši par Maija ielu, Valsts valodas centrs norādīja, ka tas neatbilst vietvārdu došanas nosacījumiem. Galvenais lingvists Agris Timuška skaidro, ka mēnešu nosaukumos ielas nedēvē. Jā, Latvijā ir vairākas pilsētas, piemēram, Rīgā, Cēsīs un Dundagā, kurās Maija ielas patiešām ir, taču tas neesot pareizi. «Ja nosaukums ir vienkārši Maija iela, tas pēc būtības neko īpašu neapzīmē. Ja klāt ir cipars, tas nozīmē konkrētu datumu, un šajā gadījumā tas, protams, ir pozitīvi vērtējams notikums — 4. maijs kā Valsts svētki,» saka Agris Timuška.
Galvenais lingvists gan norādīja, ka priekšroka būtu dodama ielas vēsturiskajam nosaukumam, kas ir Tirgoņu iela. Novadpētnieks Imants Tamsons skaidro, ka agrāk šajā vietā bijusi Grenču muiža un rudzu lauki, līdz pilsēta gribēja paplašināt tirgu centrā. «1930. gadā tirgus laukums atradās tagadējā Ezera laukumā. Tur tirdzniecība izvērsās plašumā, un pilsēta to vēlējās paplašināt. Vietējā īpašniece, kam zemes gabals piederēja, neļāva paplašināties. Pilsēta sāka tiesāties, tiesā zaudēja un ierādīja šeit Grenču muižā, tā kā šeit apbūve nekāda nebija, šeit bija liels lauks — to iekārtoja tirdzniecībai. Vēlāk pilsēta atguva platību Ezera laukumā, bet, neskatoties uz to, lopu tirgus šeit notika vairākus gadus, sākot no 1930. gada. Un no tā laika šo ielu nodēvēja par Tirgoņu ielu. Līdz 1963. gadam, kad vietējā Izpildkomiteja pārdēvēja to par 9. maija ielu,» stāsta novadpētnieks Imants Tamsons.
Tomēr vēsturisko nosaukumu iela neatguva.
Atsaucību neguva arī paša novadpētnieka ieteiktais Ojāra ielas nosaukums, kuru viņš veltīja vēsturiskam Talsu puses varonim un stipriniekam Ojāram. Domes sēdē bija priekšlikumi balsot par trim variantiem — Saulespuķu iela, Tirgoņu iela un 4. maija iela, un balsu vairākumu guva trešais variants.
«Katru dienu ielas nosaukumus nemaina, un šobrīd, kad bija iespēja nomainīt ielas nosaukumu, es domāju, ka cilvēkiem ir jābūt gandarītiem par šo lēmumu,»
saka Gaidis Bērziņš no Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!» — TB/LNNK. «Man pašam gribētos, lai šis ielas nosaukums un šī iela pati būtu kaut kas īpašs Talsos. Droši vien, tam mums vēl ir jāpiestrādā, lai līdz šim mērķim nonāktu. Bet es domāju, ka tas ir iespējams.»
Vienprātība Talsu novada domes deputātiem gan bija tikai par to, ka 9. maija ielas nosaukums ir jāmaina.
Arī par 4. maija ielas nosaukumu bija diskusijas. Viens no argumentiem — iela privātmāju rajonā nav pelnījusi tik nozīmīgu nosaukumu. «Protams, tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo, tā ir nozīmīga, bet, ja mēs paņemam plašāk, tad es teiktu, ka 4. maija nozīmīgums un šīs ielas nozīmīgums tomēr līdz galam kopā nesaiet,» saka Talsu novada domes deputāts Lauris Pīlēģis no partijas «Mēs — Talsiem un novadam».
«Šai ielai ir jābūt daudz nozīmīgākai un grandiozākai, lai tas mums radītu asociācijas, ka tas ir kaut kas tiešām nozīmīgs mums un mūsu tautai.»
Ar ielas nosaukuma pārdēvēšanu saistīto māju numuru plākšņu nomaiņas izdevumus paredzēts segt no Talsu pilsētas pārvaldes budžeta. Iedzīvotāji, kuri dzīvo šajā ielā un tur pieder īpašums, saņems informāciju no Talsu novada pašvaldības.
Talsu novadā ir apkopoti arī citi ielu nosaukumi, kas saistīti ar okupācijas režīmu, un tam varētu sekot nosaukumu maiņa. Piemēram, Talsos un Stendē šobrīd ir Pionieru ielas.
