Šogad FIA Eiropas rallija čempionāta posms «Rally Liepāja» no 1. līdz 3. jūlijam notiks trīs lokācijās: Liepājā, Talsu novadā un Dienvidkurzemes novadā. Latvijas rallija čempionāta posmā «Rally Talsi» 2. jūlijā ātrumposmos startēs FIA Eiropas rallija čempionāta un Latvijas rallija čempionāta dalībnieki. Vieni no tiem ir novadnieki — pilots Madars Dīriņš un stūrmanis Gints Lasmanis, kurus, tuvojoties starta datumam, aicinājām uz sarunu par viņu ceļu autosportā un tuvākā laika plāniem.
Ginta vēsture autosportā pēc paša iniciatīvas vijas jau 20 gadu garumā, bet Madara — 17.
«Paaudzēs mantota mīlestība pret autosportu»
Dīriņu ģimene ar autosportu nodarbojas jau paaudžu paaudzēs. «Biju divu vai trīs gadus vecs, kad tētis mani ņēma līdzi uz autorallijiem. Arī viņš pats aptuveni desmit gadus brauca rallijā, bija Latvijas čempions. Varēju atpazīt un nosaukt visus tā laika braucējus, un skatītāji vienmēr apbrīnoja, kā to visu varu zināt,» min M. Dīriņš. «Tagad viņš iegulda manī, lai es par kaut ko kļūtu.» Madars 2013. gadā sāka braukt ar kartingiem, tomēr vienā brīdī nonācis līdz atskārsmei, ka tas nav domāts viņam. «Tāpēc pēc diviem gadiem sāku braukt ar mašīnu, bet vēl pēc trīs gadiem, 2018. gadā, bijām nobrieduši idejai, ka jāsāk braukt rallijā, taču nebija, kas sēž blakus. Tētis atrada un uzrunāja Gintu, kas to uzdrošinājās un uzņēmās stūrmaņa lomu.»
«Nedomājot uzreiz kaut kā piekritu,» atzīst stūrmanis Gints Lasmanis. «Brīdī, kad savu karjeru beidzu, jaunietis ar tēvu mani uzrunāja, pēc kā jau 2018. gadā sāku atkal braukt, taču šoreiz — kopā ar Madaru. Tā jau piecus gadus kopā arī cīnāmies.» Tāpat Madars regulāri brauc autosprintā.
Gints teic, ka viņam rallijs ir jau kā sava veida rutīna un gājiens uz darbu: «Sēžos un braucu. Esmu piedzīvojis teju visu — kritis, zaudējis, tāpēc mani pilotam ir grūti pārsteigt.»
Ikdienā Madars augstskolā studē mašīnu projektēšanu, bet Gints strādā algotu darbu, tomēr tas neattur komandas biedrus no biežas satikšanās arī ikdienā. «Varētu teikt, ka pa šiem gadiem izveidojusies tāda draudzība, ka ir sajūta, ka mēs būtu jau radinieki,» smej pilots. «Kopā daudz kas piedzīvots.»
Savukārt Gints Talsu rallijā dažādos sastāvos brauc jau kopš 2008. gada, bet zīmīgi, ka šīs ekipāžas pirmās sacensības bija 2018. gada «Rally Talsi», un arī pirmā reize, kad Open klasē tika izcīnīta pirmā vieta. Sauleskalnā bija apbalvošana, un tas bija arī pēdējais gads, kad rallijs notika kā atsevišķa struktūrvienība, ne «Rally Liepāja» ietvaros.
Paši saviem līdzekļiem
Kā atzīst paši auto entuziasti, kopīgu sasniegumu bijis daudz, tā, piemēram, 2020. gada sezonā uzvarēta 2000. klase minirallijā, kļuvuši par kausa ieguvējiem, 2021. gada rallija sezonā guvuši 3. vietu kopvērtējumā LRC7 klasē, kā arī — pāris uzvaras citos autorallijos.
Viņi brauc arī uz rallijiem ārzemēs, piemēram, šogad atkāroti piedalīsies rallijā Igaunijā. «Skatāmies pēc laikiem, mēģinām arī kaut kur citur pabraukt, lai nav tikai vietējie. Ja saliek visu kalendārā, tad katru nogali sanāk būt prom un mājas vispār neredz. Visu nedēļu pavadi garāžā, nogalē sacensības, un tā no gala,» stāsta autosportisti.
Nav noslēpums, ka autosports ir finansiāli dārgs sporta veids, tāpēc, šķiet, visu sportistu sapnis ir tikt pie sponsoriem.
«Šobrīd ir tā, ka paši visu maksājam, bet mēs ceram, ka tuvākā nākotnē, uzrunājot kādu uzņēmumu, kāds tiks iedvesmots,» teic stūrmanis G. Lasmanis. 90% gadījumu mašīnu sportisti labo paši — savas mājas pagalmā.
Jautājot, cik bieži sanāk trenēties, Madars ar smaidu atbild: «Tieši necik! Mūsu treniņi ierobežojas budžeta dēļ. Mūsdienās visur vajag naudu, tāpēc daudzās sacensībās startējam bez treniņiem. Arī dažas mazāka līmeņa sacensības kalpo kā treniņš lielāka līmeņa sacensībām. Man pat liekas, ka tādu treniņu īsti nav bijis. Trase ir bijusi izbraukta, parakstīta, bet ar ielas automašīnu.»
«Vietu uzlīmēm ir daudz,» ar smaidu sejā pievienojas Madars. Vaicājot par galvenajām izmaksām, kā pirmā tiek nosaukta degviela, dalības maksas, riepas, mašīnas uzturēšana un labošana. «Summas nav astronomiskas, tomēr tāpat sezonā salasās cipars ar pieciem skaitļiem,» atklāj Gints.
«Kāpjot mašīnā, nedomājam par to, cik tas ir bīstami»
Piesitot trīs reizes pie koka, autopartneri stāsta, ka veiksmīgā kārtā ekipāža avārijas piedzīvojusi nav, un nav izbaudījusi arī, kā ir attapties grāvī, tāpēc cerība ir, ka tā tas arī paliks, tomēr viņi gan paši teic, ka arī tas esot jāpiedzīvo.
Vidējais ātrums uz līkumainiem grants ceļiem ir ap 100 kilometriem stundā. «Cik ātri mašīna iet, tik arī braucam, bet, protams, saglabājot veselo saprātu un pieturoties pie robežām,» atklāj Madars Dīriņš.
Tas, ka līdzcilvēki uzskata to par bīstamu sporta veidu, viņus neattur, jo viņi, sēžoties mašīnā, par to pat nedomājot.
Pērn ekipāžas Talsu rallijs beidzās pirmā ātrumposma sestajā kilometrā. «Sanāca stipri neveiksmīgi un salūza mašīna,» stāsta Madars. «Mērogs tagad, braucot «Rally Liepāja» ietvaros, protams, ir lielāks. Tas ir kā Eiropas čempionāts — viss grandiozāks nekā vietējiem pasākumiem. Skatītājos var redzēt ārzemniekus, svešākus karogus.»
Ekipāža rallija posmā Talsos piedalīsies arī šogad:
«Mašīna tiek gatavota, pirmais posms bija jau ziemā, bijām otrie klasē, pēdējā dopā muļķīgas sakritības dēļ zaudējām iespēju uzvarēt, bet tāds ir tas sports un Talsos jārevanšējas, jātiecas uz augstāku pozīciju. Plāns ir braukt visu sezonu,» atklāj pilots.
«Rally Liepāja» 2. jūlija Latvijas čempionāta posma, kas norisināsies Talsu novadā, ekipāžas gaidītākais posms ir «Strazde», jo tas viņu skatījumā ir pats jautrākais.
Adrenalīns atsver visus nepieciešamos ieguldījumus
Jautājot, kas ir tā atgriezeniskā saite, kas puišus neaptur no finanšu ieguldīšanas, braukšanas un piedalīšanās čempionātos, pirmie vārdi izskan: «Patīk. Azarts, adrenalīns. Grūti izstāstīt. Droši vien vajag iesēdināt blakus, lai saprastu, kā tas ir,» teic Gints Lasmanis.
«Jebkurš cilvēks, kurš kādā sporta veidā ir «iekšā» uz visiem simts, neatkarīgi no tā, kas notiek, domā, kā to izlabot, lai tikai nākotnē būtu labāk,» piebilst Madars.
«Ir kaut kādi brīži, kad uznāk, protams, ka šķiet, ka viss ir apnicis. Tās garās pauzes, kad pa ziemu nekas nenotiek, rudenī sezona beidzas — tās ir tās emocionāli grūtākās — pilnīgi dīdos krēslā, jo gribas kaut kur braukt,» turpina Gints. «Un, ja vēl sanāk un ir kaut kādas godalgas, labi iet un ir redzama izaugsme, tad jau vēl jo vairāk gribas attīstīties.»
Jautājot par jauniegūtiem kontaktiem un paziņām, ekipāžas pārstāvji norāda, ka apkārtnē ir tik daudz autosportistu, un katrā garāžiņā kāds kaut ko skrūvē. «Mums šķiet, ka Talsu novadā ir vairāk autosportistu, nekā visos novados kopā skaitot,» pauž Gints. Lai arī reizēm starp ekipāžām vērojama konkurence, visi uztur draudzīgas attiecības, apjautājas par aizvadītajiem posmiem un sniedz palīdzīgu roku ikreiz, kad tas vien nepieciešams. «Tas ir dzīvesveids, ko vārdos nevar aprakstīt,» norāda autosportisti Madars Dīriņš un Gints Lasmanis.
