Divas dienas biedrībā «Talsu partnerība» darbojās sabiedrībā aktīvi cilvēki, lai ar šodienas acīm paskatītos uz jauniem izaicinājumiem jeb izvērtētu labo līdzšinējā stratēģijā un mazliet pasapņotu par vēlamo ceļā no viena plānošanas perioda uz nākamo. Produktīvs bija gan pats plānošanas periods, gan arī Talsu novada iedzīvotāju fokusa—darba grupas.
Pat neiesaistoties grupās, no malas bija redzams, ka pie darba aktīvie iedzīvotāji ķērušies ar entuziasmu un pozitīvi noskaņoti. «Jo cilvēkiem ir svarīgi redzēt, kas notiks nākotnē. Šī ir viņu teritorija, tāpēc viņiem svarīgi, kas notiek visās jomās un ko var plānot uz priekšu,» saka viena no pasākuma moderatorēm, Latvijas Lauku foruma projektu vadītāja Zane Siliņa. Viņas vadībā dalībnieki pētīja un izvērtēja Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas (2015—2020) ieguvumus, trūkumus un izstrādāja idejas jaunajai stratēģijai, lai saprastu, ar kādām aktivitātēm šīs idejas būtu īstenojamas.
«Šīs rīcības ir nākamais solis, iedvesma un pamats topošās stratēģijas izstrādē,» norāda Z. Siliņa. «Un, kā šodien dzirdējām,— uz katra soļa ir LEADER projekti, līdz ar to mēs redzam to līdzšinējo ietekmi. 20 % iedzīvotāju gan nav dzirdējuši par šādu iespēju, līdz ar to ir, kur tiekties. Vēl vairāk varam iedrošināt citus pievienoties, iesniegt savus projektus un attīstīt šo teritoriju. Turklāt iet ne tikai plašumā, bet arī dziļumā, un radīt pievienoto vērtību teritorijai.»
Bez finansējuma nevar attīstīties
Savus iedvesmas stāstus pārējiem atklāja uzņēmēja, atpūtas vietu «Dunduriņi» un «Kaltenes Ausekļi» saimniece Ieva Krūmiņa, atpūtas vietas un kafejnīcas «Nr. 33» īpašniece Katrīna Kļimovska, Rojas Jūras zvejniecības muzeja vadītāja Inese Indriksone un viena no jātnieku kluba «Potenciāls» dibinātājām Ieva Prūse. Arī viņas iepriekšējo plānošanas periodu vērtē kā ļoti ražīgu. «Ir ļoti jauki, ja ir laba sadarbība, un es noteikti gribu uzteikt «Talsu partnerību», kura mudina, palīdz un arī sniedz vērtīgas konsultācijas, lai šie projekti varētu tikt realizēti,» uzskata I. Indriksone.
«Bez finansējuma mēs diemžēl nevaram attīstīt neko jaunu, modernu un konkurētspējīgu. Tāpēc šie projekti ir milzīgs atbalsts. Ceru, ka arī turpmākajos periodos būs iespēja realizēt kultūras projektus, saglabāt kultūras mantojumu un renovēt senās ēkas, lai mēs saglabātu vēsturi, ar kuru patiešām varam lepoties.»
Kustība ceļā uz zaļo kursu
Otrajā fokusgrupā ar dalībniekiem darbojās moderators Āris Ādlers, kurš reizē ir arī Latvijas Lauku foruma padomes loceklis. Viņa grupa izvērtēja mūsu teritorijas stiprās, vājās puses, iespējas un draudus, kā arī prātoja, ko vēlas sasniegt un kā labāk to atspoguļot jaunajā stratēģijā. Āris Ādlers norāda, ka iepriekšējais plānošanas periods bijis garš.
«Jo strādājām ne tikai klasisko septiņu gadu periodu, bet arī papildus divus gadus pārejas periodā. Svarīgākās iezīmes ir tās, ka vietējās rīcības grupas šajā plānošanas periodā ņēma uzrāvienu tieši uzņēmējdarbības atbalstam. Un tik tiešām var redzēt, ka šajos gados uzņēmējdarbība, kas attīstījusies, pateicoties vietējām rīcības grupām, ir jau redzama un vērā ņemama arī tieši vietējās ekonomikas attīstībai,»
saka Ā. Ādlers. «Viena no svarīgajām lietām, ko vajadzētu paturēt nākamajā plānošanas periodā, ir sadarbības projekti, kas risina ne tikai vienai vietējās rīcības grupai svarīgus jautājumus. Tieši tas ir veids, kā var lietas risināt kompleksā.» Viņš norāda, ka nākamajā plānošanas periodā iezīmējas ļoti spilgta kustība uz zaļo kursu — ar jauniem ekonomikas virzītājiem, ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un viedajiem ciemiem. «Tie ir koncepti, kas šajā plānošanas periodā bija tikai tādā ideju līmenī, bet nākamajā plānošanas periodā būs jāstrādā ļoti aktīvi.»
Aktīvāki kļuvuši arī zvejnieki
Fokusgrupas dalībnieks, Rojas Tūrisma biedrības un mājražotāja «Wild’N’Free» pārstāvis Justs Dzedons atklāj, ka seko līdzi katram jaunam projektu pieteikšanās uzsaukumam un skatās, kas viņam vēl nepieciešams attīstībai. Iepriekšējais plānošanas periods viņam bijis ražīgs, bet kopumā Justs Dzedons atzīst, ka varēja just arī pandēmijas ietekmi.
«Manuprāt, nākamajā plānošanas periodā, piešķirot finansējumu, jākoncentrējas uz projektiem, kuri varbūt nav tik skaisti, bet ir dzīvotspējīgi un var izaugt par nākamo līmeni no tā, kas viņam ir piešķirts.
Tātad, ka finansējums tiek piešķirts ne tikai, lai iegādātos vienu iekārtu, mašīnu vai telti, bet ir jāredz perspektīva, ka no šīs pirmās iegādes radīsies jauni darbi, projekti un aktivitātes. Un uzņēmums augs, pakāpeniski radīs darbavietas, piesaistīs resursus no citām vietām un dos naudu novadam,» uzskata J. Dzedons. Arī fokusgrupas dalībniece Dina Bērziņa priecājas, ka šajā plānošanas periodā saņēmušies gan uzņēmēji, gan zvejnieki un radušās jaunas idejas. Nākotnē, viņasprāt, jādomā, lai arī vietējās kopienas kļūtu aktīvākas un veidotu projektus.
Biedrības «Talsu partnerība» administratīvā vadītāja Lolita Muceniece pauž gandarījumu gan par īstenotajiem projektiem, gan iedzīvotāju aktivitāti jaunu ideju radīšanā. «Pateicoties aktīvajiem iedzīvotājiem, varam pilnvērtīgi plānot aktivitātes jaunajam plānošanas periodam, kas sāksies 2023. gadā,» teic L. Muceniece.
