Līdz ar vasaras izskaņu noslēdzies arī karstais kāzu laiks. Brīdī, kad pāris savu savienību izlēmis stiprināt laulības saitēm, aktuāls kļūst jautājums par īpašās dienas norises vietu. Aizvien populārāka pēdējos gados kļuvusi iespēja jāvārdu teikt jūras krastā, meža ielokā vai citā pārim nozīmīgā vietā ārpus telpām. Savas pārdomas un ieteikumi, vadot izbraukuma laulību ceremonijas, radušies arī Talsu novada dzimtsarakstu nodaļas amatpersonām.
Dati uz 1. oktobri liecina, ka Talsu novadā 2022. gadā aizvadītas 32 izbraukuma laulību ceremonijas. Tās vadījusi gan Talsu novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Antra Jesineviča, gan viņas vietnieces — Alita Vicinska, Liāna Bērziņa un Daiga Muceniece. Ņemot vērā, ka jaunais pāris ir aizņemts ar gatavošanos kāzām un darāmā ir pietiekami daudz, nereti tiek aizmirstas būtiskas lietas. «Jaunais pāris ir ēteriskās būtnes, viņi ir sajūsmā par to, ko viņi darīs, un, lai gan es ar saviem pāriem visu izrunāju, situācijas ir dažādas. Ja viesu nama saimnieki dod iespēju salaulāties viesu nama teritorijā, arī viņiem būtu jāzina, kas tādā gadījumā ir nepieciešams,» norāda D. Muceniece.
Reģistrs, kas tiks glabāts 100 gadus
Viena no lietām, kam jaunie pāri bieži vien nepievērš pietiekamu uzmanību, ir galds, kas nepieciešams, lai būtu stabila virsma, uz kuras parakstīties.
«Jaunajam pārim un lieciniekiem jāparakstās laulību reģistrā, kas tiks glabāts 100 gadus. Ko tad, ja nav galda? Ja ceremonija notiek zaļā pļavā, ko darīt, kā parakstīties? Nākamais jautājums ir par to, kāds viņu izpratnē ir šis galds. Mums tas ir darba galds, bet floristi domā citādi… Cilvēki jautā — kam tas ir vajadzīgs, ko jūs tur darīsiet? Sakām — kā jums šķiet, viņi reģistru parakstīs viens otram uz muguras? Kā tas fotogrāfijās izskatīsies?
Daudzi noliek mazos stikla kafejnīcas galdiņus, un mums tur jāatver divas A4 formāta lapas, nemaz nerunājot par to, ka līdzi tiek ņemts karodziņš,» problēmjautājumu iezīmē dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas.
«Nav runa par 10 vai 15 minūtēm»
L. Bērziņa atzīst, ka zināmā mērā izbraukumu laulības arī viņām kā pašvaldības darbiniecēm ir piedzīvojums ar saviem plusiem un mīnusiem. Citreiz pārsteigumi ir pozitīvi, bet citreiz ne tik pozitīvi. Šovasar viņai vairākas reizes nācies saskarties ar situāciju, kad jaunais pāris ceremonijas vietā ieradies ar ievērojamu nokavēšanos.
«Gan es, gan manas kolēģes vienmēr ierodamies 30 līdz 40 minūtes ātrāk, lai apskatītu vietu. Ir pienācis laiks, kad vajadzētu sākt ceremoniju, bet jaunā pāra kā nav, tā nav. Šeit nav runa par 10 vai 15 minūtēm. Ja ir jāgaida 50 minūtes, tā ir necieņa pret mums kā darbiniekiem un cilvēkiem.
Mani ved pašvaldības transports, līdz ar to mēs esam divi pašvaldības darbinieki. Ja pēc tam ir pārbrauciens un nākamās izbraukuma laulības, sekas izjūt arī nākamie. Jaunajam pārim var pateikt, ka tu kavējies, jo iepriekšējie ir aizkavējušies, bet viesi skatīsies uz tevi šķībi. Tā ir nerēķināšanās ar mums un nākamo pāri, kuru aizkavējam. Situācijas var būt visādas, bet tas aiziet pa ķēdīti,» skaidro L. Bērziņa.
Jādomā par plānu B
Tam, ka dzīve ir dzīve un var gadīties dažādas ķibeles un likstas, piekrīt arī D. Muceniece, taču šādā gadījumā ceremonijas vadītājs jāinformē. Vēl viena lieta, par ko viņa saviem pāriem vienmēr lūdz padomāt, ir plāns B.
«Plānā A viss notiek ideāli — saulīte spīd, zālīte ir nopļauta, dunduru nav, bet jādomā arī par plānu B — kā rīkoties, ja laulību ceremonijas laikā sāk līt? Lūdzu aizdomāties par nojumi, par to, kas notiks ar lietussargiem… Vai lietussargi ir pietiekamā daudzumā, kā jutīsies līgava ar līgavaini, kas man turēs lietussargu… Nevaru vienlaicīgi runāt tekstu no reģistra, turēt lietussargu un pāršķirt lapas.
Tāds gadījums bija arī šovasar — jaunais pāris teica — kā būs, tā būs, nekāda plāna B nebūs. Apmēram minūti pirms brīža, kad bija jāparakstās laulību reģistrā, pēkšņi sākās krusa. Reģistrs salija un gredzenu vilkšanas procedūra izpalika, jo viesi bija ieskrējuši ēkā. Palikām piecatā — es, jaunais pāris un vedēji, kas parakstījās, paķēra gredzenu kastīti un ieskrēja telpās. Ar to es ceremoniju diemžēl beidzu. Plānā B vienmēr jāiekļauj telts, vienalga — balta, pelēka, zaļa vai dzeltena.»
Tiem pāriem, kuri vēlas laulāties jūras krastā, dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas iesaka konkrēto vietu iezīmēt un padomāt par fonu. Tā kā dabā ir dažādi trokšņi, uzmanība jāpievērš arī tam, cik labi viesi ceremonijas vadītāju dzirdēs. «Arku nevar izkustināt, tā ir nostiprināta, lai vējš to neaiznes, bet solus un krēslus var pavirzīt tuvāk. Ir ļoti būtiski, lai to, ko mēs sakām jaunajam pārim un lieciniekiem, dzird arī vecāki un viesi. Vējš pūš, mūzika skan un diemžēl tekstu, ko mēs runājam, nedzird. Jūras krastā ir bezgala skaisti, bet visas šīs lietas ir jāparedz,» norāda D. Muceniece.
Pārpratumi attiecībā uz samaksu
Latvijā laulību ceremonijas ārpus telpām tiek vadītas no 2013. gada, kad tika pieņemts jaunais civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums. Sākotnēji vasaras sezonā šo iespēju izmantoja vien daži pāri, bet ar laiku interese pieauga. Pēdējā laikā pieaudzis zvanītāju skaits, interesējoties par iespēju salaulāties sarkanajos datumos un svētdienās — A. Jesineviča uzsver, ka šajās dienās dzimtsarakstu nodaļas darbinieki laulību ceremonijas nevada. Likumā teikts, ka izbraukuma laulību ceremonija var notikt, amatpersonai savstarpēji vienojoties ar jaunlaulātajiem. Tas nozīmē, ka amatpersona jaunajam pārim var arī atteikt, bet Talsu novadā šādi gadījumi nav bijuši. Dažkārt pārpratumi rodas attiecībā uz samaksu — maksa par izbraukuma laulību ceremoniju ir 150 eiro, un tās saņēmējs ir Talsu novada pašvaldība, taču bieži vien jaunie pāri ir pārliecināti, ka šo summu saņem ceremonijas vadītājs.
«Jaunais pāris uzskata, ka viņi maksā mums. Lielākoties maksājumi tiek veikti internetbankā, kur skaidri un gaiši tiek norādīts — Talsu novada pašvaldība. Neatkarīgi no tā, vai mēs sestdienā sēžam mājās vai dodamies izbraukumā, mūsu alga no tā nemainās,»
atklāj L. Bērziņa.
Būt daļai no procesijas
Ja ceremonija tiek aizvadīta dzimtsarakstu nodaļas telpās, samaksa ir mazāka un jaunajam pārim nav jādomā ne par noformējumu, ne ziediem, ne mūziku. Ārpus telpām par to jādomā pašiem. «Mūzikai ir milzīga nozīme atmosfēras radīšanā. Ar mūziķiem, kas mums ir telpās, esam sastrādājušies, bet izbraukuma laulību ceremonijās satiekamies pusstundu pirms notikuma un neko daudz vairs grozīt nevaram,» skaidro A. Jesineviča. Runājot par ziediem, Dundagas pilī aktuāla vēl joprojām ir ziedlapiņu kaisīšana.
«Jaunā pāra bērni, it sevišķi meitenītes, vēlas būt klāt un piedalīties šajā procesijā. Viņas redz, ka mamma ir sapucējusies, un vēlas būt blakus. Šie bērni parasti ir trīs līdz piecus gadus veci, kad mammas tuvums ir ārkārtīgi nepieciešams. Tas, kā mēs pēc tam ar to tiekam galā, it sevišķi ar sarkano rožu ziedlapiņām, ir cits jautājums, bet aizliegt mēs neaizliedzam, jo bērniem tas ir svarīgi,»
teic D. Muceniece.
Par lielu ieguvumu viņa sauc iespēju jaunos pārus salaulāt Dundagas pilī. «Dundagas pils mums, Talsu novadam, ir ļoti liels ieguvums, kas pašvaldībai būtu pēc iespējas vairāk jāreklamē. Mums ir ceremoniju zāle, kurā var ietilpt līdz pat 100 cilvēkiem, neviena cita zāle novadā to nevar nodrošināt. Kas tik pilī nenotiek! Par to būtu jārunā daudz vairāk…»
