Vārds, Uzvārds: Ainārs Mazjānis
Dzīves vieta: Talsi
Nodarbošanās: fotogrāfs
Vaļasprieks: motobraukšana
Šogad plānots: brauciens pa Igaunijas “Trans Euro Trail” maršrutu
Padoms: Ja ceļo tālu no apdzīvotām vietām vai kalnos, kur var nebūt zonas, līdzi ņem satelīta komunikatoru, lai nepaliktu bez sakariem.
“Man motosezona rudenī nebeidzās, jo līdz šim braucu ar krosa moci,” saka talsinieks Ainārs Mazjānis. “Ziemā var baukt ar šipenēm pa Stendes trasi un arī citur. Šoziem daudz laika pavadīju garāžā. Plānā bija sagatavot “tanku” (motociklu Honda SLR 650), ar kuru pagājušajā gadā biju aizbraucis uz Bosniju, tā, lai ar to pavasarī varētu doties ceļā jaunos piedzīvojumos.
Veltīju tam daudz laika, jo neesmu mehāniķis un daudzas lietas darīju pirmo reizi. Prasīju padomu draugiem, paziņām, mehāniķiem, skatījos pamācību video “Youtube”, meklēju informāciju “Google”, lasīju instrukcijas. Mani tas viss ļoti interesē un tāpēc ziemas izmantoju, lai šo to paskrūvētu. “Tanku” sagatavoju, bet paralēli bija doma par cita moča iegādi. Bija vēlme bezceļos braukt sportiskāk un arī jaudīgāk pa asfaltu, vajadzēja ko citu.
Iegādājos 2013. gada “KTM 690 Enduro R”. Mocis bija bēdīgā stāvoklī, jo pirmais īpašnieks to bija nopircis kā savu pirmo moci, braucis pa dubļiem laukos, bez apkopēm un tehniski tas bija atstāts novārtā.
Ceļošanas pirmā pieredze ar moci bija divu nedēļu brauciens uz Bosniju un Hercegovinu. Pa asfaltu, pa bezceļiem. “Tankam” ceļā sāka tecēt karburators, neko nesapratu, meklēju palīdzību un to atrast nebija viegli. Atrisināju problēmu uz laiku, lai varētu atbraukt līdz Latvijai. Sapratu, ka man pašam ir jāprot salabot. Zinu, ka tur, kur es gribu braukt, būs grūti atrast palīdzību. Tās būs vietas prom no civilizācijas, un, ja arī kāda apdzīvota vieta būs līdzās, nav teikts, ka tajā būs viegli atrast mehāniķi, kurš pārzina tieši manu moci. Pagājušajā vasarā Latgalē man mocim pielocījās ātrumu pārslēgs, apmēram 300 metrus tālāk bija čaļi, kuriem bija viss, lai salabotu. Bosnijā man tā diemžēl nepaveicās.
Tagad man ir pieredze, remontējot “tanku” un arī KTM. Vēl neesmu visu simtprocentīgi pabeidzis, bet tuvojos tam.
Moci pirku zem tirgus vērtības. Tajā bija jāiegulda tikpat daudz naudas, plus vēl darba stundas, cik būtu jātērē par moci tehniski labā stāvoklī. Bet varu teikt, ka esmu visam izgājis cauri un šis process bija ieguldījums manās zināšanās.
Man ļoti patika Bosnija, tādēļ šajā pavasarī gribēju braukt uz Rumāniju, bet rudenī — uz Islandi. Secināju, ka rudenī Islandē nav piemērotākie laikapstākļi, tādēļ pārcelšu šo braucienu uz vasaru kādā citā gadā. Vasarā esmu ļoti noslogots fotogrāfa darbā, bet šo braucienu nākotnē noteikti ieplānošu. Izskatās, ka saistībā ar visiem notikumiem pasaulē, visdrīzāk uz Rumāniju braukšu rudenī. Pavasarī vai vasarā plānoju aizbraukt uz Igaunijas “Trans Euro Trail” jeb īsāk — TET maršrutu. “Trans Euro Trail” jeb TET ir maršruts vairāk nekā 72 000 kilometru garumā lielākoties pa zemes ceļiem. Maršrutu izveidojusi brīvprātīgo komanda. Latvijā maršruta garums ir ap 1800 kilometriem. To var mēģināt izbraukt ne tikai ar enduro tipa močiem, bet arī ar Adventure, ielas močiem. Galvenais ir atbilstošas riepas. Ja kāds posms šķiet neizbraucams, vienmēr var griezties apkārt un tālāk nebraukt.
Latvijā šo maršrutu esmu jau izbraucis. Braucot uz nezināmu vietu, man patīk izzināšanas izjūta, tas nav tas pats, kas braukt pa zināmu trasi.
Veidoju savu maršrutu – šo pusi zinu ļoti labi un šoziem pats izdomāju maršrutus no Kandavas līdz Talsiem; no Talsiem līdz Usmai; no Irbenes uz Talsiem; no Kandavas līdz Rīgai. Karte salikta datorā, lai to uzlabotu, pavasarī būs posmi jāizbrauc dzīvē un jāpārliecinās vai tie ir izbraucami, vai tie nešķērso privātīpašumus.
