Talsi ir viena no četrām filiālēm, ko šogad slēdza «Swedbank». Daļai sabiedrības tas radīja satraukumu, ka vienas bankas piemēram varētu sekot arī citas un mazpilsēta paliks bez klātienes iespējām veikt darījumus bankā. Lai gan pagājis gandrīz pusgads, seniori pie jaunajiem apstākļiem joprojām nav pieraduši.
Arī intervijas rītā Talsu pensionāru biedrības vadītājai Ritai Tomsonei diena sākās ar palīdzību kādai seniorei, kas nespēj tikt galā ar nesen iegādātu viedierīci, lai nu savu banku sasniegtu digitāli. «Viņa ir nopirkusi to klēpjdatoru, ar ko īsti nemāk apieties. Samaksāt maksājumus nevar, tad viņa skraida ar to klēpjdatoru pie viena, pie otra, pie trešā… Nu, tā mums iet,» saka R. Tomsone.
«Swedbank» klientiem no Talsiem šobrīd tuvākā filiāle ir Tukumā.
Talsu pensionāru biedrības vadītāja atklāj, ka pāriešana uz citu banku senioriem šķitusi vēl sarežģītāka, tāpēc viņi mēro ceļu uz citu reģionu. «Vecam cilvēkam jābrauc uz Tukumu ar sabiedrisko transportu. Kad viss nokārtots, viņš paliek uz ielas, jo jāgaida autobuss atpakaļ. Divi gadījumi man tādi bija, kad es pati tik tiešām nevarēju palīdzēt,» atceras R. Tomsone.
Pēdējo reizi bankā pirms desmit gadiem
Pirmā reakcija daļai sabiedrības patiešām ir satraukums, taču pajautājot, kad pēdējo reizi cilvēks bijis klātienē bankā, tad tas izrādās pat pirms desmit gadiem — tā saka «Swedbank» pārstāvis Jānis Krops. Filiāle Talsos slēgta, jo samazinājusies klientu plūsma.
«Samazinoties klientu pieplūdumam uz filiāli, loģiski tiek domāts, kā nodarbināt darbiniekus, kas šajā filiālē ir. Mēs esam cēluši dažādas funkcijas arī no centriem, devuši filiālēm. Un dažkārt ir arī tā, ka pat ar šo darbu nepietiek, lai filiāli nodarbinātu visu nedēļu pilnu,» saka J. Krops.
Taču, saprotot, ka ir daļa sabiedrības, kam klātiene ir svarīga, pēc filiāļu slēgšanas banka cenšoties vienoties ar vietējām pašvaldībām par iedzīvotāju vēlmju apkopošanu, un tad konkrētā dienā komanda ierodas pie interesentiem. «Es zinu, ka ir atsevišķas pašvaldības, kas to dara. Ir pašvaldības, kas dažkārt arī to ļoti emocionāli uztver un saka: «Mēs negribam!» Bet es vienmēr aicinu uz to, ka primāri jau tas ir vajadzīgs pašas pašvaldības iedzīvotājiem. Un arī mūsu klientiem. Tāpēc mēs labprāt atbraucam, bet mēs arī lūdzam pašvaldībām — ja varat, palīdziet.»
/Foto: Edgars Lācis/
Citas bankas veic skaidrojošu darbu
Iespējams, mazliet līdzīgā nosaukuma dēļ, aizveroties «Swedbank» filiālei Talsos, neliela daļa satrauktu iedzīvotāju vērsās arī SEB bankā. Taču informācija par citu banku aiziešanu no mazpilsētas bija nepatiesa — gluži otrādi, tas pat kļuvis par reģionālo centru.
Talsu un Kuldīgas filiāles vadītājs Sandris Ramkovičs stāsta, ka banka nevis pārņēmusi konkurentu klientus, bet drīzāk veikusi skaidrojošu funkciju.
«Stāstījām, ka filiāles slēgšana nenozīmē konta slēgšanu, ka karte saglabājas un pēc derīguma termiņa beigām to iespējams saņemt arī savā pastkastē. Īpaši vecāka gadagājuma cilvēkus mudinājām neatvērt jaunus kontus un neradīt sev papildu izmaksas,» teic S. Ramkovičs.
Atvērt kartes grūtības arī bērniem
Taču šobrīd fiziski pilsētā palikušajām banku filiālēm tiek jaunie klienti — jaunieši, jaundibināti uzņēmumi un nu arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kas patvērumu rod Talsos. Vietējā «Citadeles» bankas filiāle novērojusi, ka pēc «Swedbank» aiziešanas no Talsiem viņiem palielinājusies ne tikai senioru, bet arī jauniešu interese. «Jo bērnu kartes atvēršanai ir nepieciešama vecāku klātiene. Un tas, kas šobrīd diezgan ir pamainījies, — jaunieši un bērni jau diezgan ātri ieiet tajā digitālajā procesā, un kartes mēs varam atvērt no septiņu gadu vecuma,» stāsta Rietumu reģiona filiāļu vadītāja Baiba Freināte.
Lai arī seniori pārdzīvo par filiāļu slēgšanu, tomēr pēdējo gadu digitalizācija un pandēmija vairumam pārējo klientu mainījusi paradumus un viņi pat pieprasa konkrētas lietas veikt attālināti.
