Ar bažām jauno gadu parasti gaida reģionālās avīzes, lai uzzinātu, cik lasītāju nolēmuši turpināt patērēt viņu radīto saturu. Uz šo gadu laikraksti raugās cerīgi, jo abonentu kritums ir neliels vai dažam laikrakstam pat audzis. Taču, lai nākotnē izdzīvotu, tām jāpiedomā gan pie satura kvalitātes, gan cilvēkresursu piesaistes, un tās cer uz lielāku valsts atbalstu.
Šobrīd Latvijā ir 34 reģionālās avīzes. Pēdējos gados neviena likvidēta nav, dažas apvienojušās, citas tikušas pie jauniem izdevējiem vai veikušas citas izmaiņas, lai dzīvotu stabilāk. Latvijas Preses izdevēju asociācija norāda, ka avīzēm abonentu skaita kritums ir, taču to nevar saukt par dramatisku – tie ir 3 līdz 8 %, dažiem abonentu skaits pat kāpis.
“Gada sākums nav objektīvs laiks, kad pētīt tirāžas. Pirmie trīs mēneši ir jāpagaida,
un tad mēs redzēsim, kā šī tirāža stabilizēsies. Tad mēs varēsim veikt tuvākas prognozes. Tas ir saistīts ar gada sākumu, kad ir dažādas akcijas un citas mārketinga aktivitātes,” saka Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis.
Lai gan abonentu skaits krītas, interese par vietējo presi lasītājiem joprojām ir.
Katrs lasītājs meklē savus ceļus, kā pie jaunumiem tikt – ja avīzi neabonē pati mājsaimniecība, tad laikraksta lapaspuses tiek izšķirstītas, piemēram, darbā
– tā saka aptaujātie talsinieki.
Reģionālo avīžu zelta laikos Kuldīgas novada laikraksta “Kurzemnieks” tirāža bija 14 000, šobrīd tā svārstās ap 3000. Tomēr uz gadu laikraksts skatās cerīgi, jo šobrīd izdevies atrisināt cilvēkresursu trūkumu un abonentu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav krities.
“Lielāka problēma, protams, ir reklāmas ieņēmumi,” atklāj laikraksta “Kurzemnieks” galvenā redaktore Daiga Bitiniece. “Tie, kā nokrita kopš krīzes 2009. gadā, tad atpakaļ nav atnākuši, un droši vien nekad arī vairs neatnāks atpakaļ uz reģionālo drukāto presi. Un arī reģionālajiem portāliem ir ļoti grūti piesaistīt reklāmu. Līdz ar to tā ir viena no tām lielākajām ienākumu samazinājuma daļām, kas mums diemžēl ir.”
Reģionālā prese cerīgi skatās uz faktu, ka šogad vairāk naudas būs no Mediju atbalsta fonda. Avīžu vadītāji apzinās, ka lai izdzīvotu, jāstrādā pie dažādiem aspektiem, arī satura kvalitātes. “Vai prese spēs radīt tādu laikrakstu, kas interesēs vietējos iedzīvotājus un vai vietējiem iedzīvotājiem interesēs. Skatoties galvenās ziņas gan tai pašā internetā, Facebook vai vakara “Panorāmā” skatoties, mēs redzam, kas notiek lielos apmēros tikai. Bet tās mazās ziņas, ko mēs varam tepat uzzināt par savu tuvāko, kas uz ielas paiet garām, tās mēs nekā citādi neuzzināsim, kā tikai no reģionālās avīzes,” uzskata laikraksta “Talsu Vēstis” pārstāvis.
Latvijas pasts informē, ka kopumā noformēto abonementu skaits Latvijas reģionālajiem preses izdevumiem sasniedz gandrīz 50 tūkstošus. Tas ir par 3,8 % mazāk nekā pērn. Savukārt Talsu Vēstis aizņem 3,6% no reģionālo preses izdevumu abonementu kopskaita. Tas ir abonētākais izdevums Talsu novadā, kam seko Laimīgā programma, Ieva, Ievas stāsti, Ievas Padomu Avīze, Ievas Dārzs, Ievas Veselība, Privātā Dzīve, Rīgas Viļņi, Latvijas Avīze un citi izdevumi.
