Mērsraga amatierteātris «Etīde», kura nosaukums burtiski skaidrojams kā zīmējums vai gleznojums no dabas. Arī uz skatuves savas izrādes parāda kā realitātei pietuvinātu atspīdumu no ikdienas dzīves. Amatierteātra aizsākumi meklējami astoņu gadu pagātnē, kad tā sākotnējā vadītāja bijusi Edīte Krūkliņa, taču pēdējie trīs gadi, aizritējuši Ievas Šaudenas režijas paspārnē, kad iestudētas divas izrādes.
Kovidlaiks — jauna pieredze
Pirmajam iestudējumam «Ir aitas, ir cirpēji» pirmizrāde notikusi 8. martā, tieši pirms vīrusa epidēmijas sākuma. Vasarā ar šo izrādi amatierteātra kolektīvam arī sanācis pabraukāt cituviet, parādot savu veikumu, taču rudens nāca ar savām ierobežojumu korekcijām.
«Bet mēs ļoti centāmies. Mēģinājumiem un saziņai izmantojām arī Zoom platformu, un nepavisam nebija viegli.
Visiem tas ļoti nepatika, jo amatierteātris jau pēc būtības ir brīvā laika pavadīšana un satikšanās. Bet tad, kad pagājušā gada novembrī bija ierobežojumu atvieglojumi, «Etīdes» kolektīvs tikās un ķērās klāt otrajai izrādei, kura bija atrasta jau agrāk. Mums tā tik ļoti patika, ka negribējām to rādīt iefilmētā variantā, bet gan klātienē,» atklāj amatierteātra vadītāja, neslēpjot prieku par to, ka, par spīti grūtībām, komanda nav sarukusi, bet gan pieaugusi — no pieciem teātra dalībniekiem kļūstot par lielisku sešu aktieru kolektīvu. «Tā nu tagad esam uzveduši arī izrādi «Ir laiks!» ar mūsu paša teātra scenāriju un režiju — tas ir pašu autordarbs. 21. maijā gods godam un ar lielu uztraukumu, sailgojušies pēc skatītājiem, uzvedām to uz skatuves. Un skatītāju bija daudz — acīmredzot arī bija sailgojušies. (Smejas.) Un nu mēs esam gatavi braukt un sevi parādīt visur citur. 28. maijs — izrāde Laucienē…
Un kovidlaikā, lai saturētos kopā, mēs, ievērojot visus noteikumus, filmējām video sveicienu Lieldienās, tad pārģērbāmies un uzvedām lugu.
Tāpat Mērsraga tautas namam pagājušā gada oktobrī bija 60 gadu jubileja, un uzrakstīju lugu, kuru iefilmējām. Tas nu bija kino cienīgs pasākums! Un tagad, paveroties atpakaļ, saprotu, ka kovidlaiks patiesībā bija jauna pieredze. Bija jāiziet no ierastā, un jāmeklē jaunas iespējas. Un pats galvenais ir tas, ka, par spīti visam, neesam izjukuši un turpinām darboties, jo tas ir mūsu sirdīs,» pieredzē dalās teātra režisore, kura ikdienā nodevusies gardu našķu gatavošanai.
Teātra repertuāra ziņā «Etīdei» astoņu gadu pastāvēšanā ir dažāds repertuārs — komēdijas, filmu sižeti, bērnu izrāde «Pifa piedzīvojumi» un citas.
«Izrāde «Ir laiks!», manuprāt, ir viena no nopietnākajām, bet tajā pašā laikā — ar humoru. Skatītāji smējās, juta līdzi, jo izspēlētas tika sadzīves ainas, kādas ir patiesajā dzīvē, — par finansēm, par attiecībām… Ir jau arī dzīvē redzēts, ka jaunie izmanto vecos ļaudis… Tāpat izrādē varbūt jūtama smeldze, ka vecāks cilvēks palicis bez otrās puses, bet tas, protams, nav šķērslis jaunai mīlestībai. Tas viss ir par tēmu — vienmēr ir laiks dzīvot un mīlēt, kamēr vien sirds pukst krūtīs… Un tad, kad izvēlamies izrādes, saprotam, ka humoram ir jābūt, bet tas nevar būt jēls un sekls,» atzīst I. Šaudena.
Jauna pieredze un rūdījums
Amatierteātra vadītāja teic, ka pašlaik vīriešu lomas attēlo divi kungi — ilggadējais dalībnieks Guntis Dvoreckis un muzikālais Jānis Kaļiņinčenko. No amatierteātra pirmsākumiem izrādēs spēlē Ritma Vinklere, un savu talantu uz skatuves rāda arī Valda Zvirgzdiņa, Madara Brāle un Jevgēņija Ķevle.
«Šis ir sastāvs, ar ko pašlaik strādāju. Visiem teātris ir sirdslieta.
Kad izrāde atrādīta savējiem, tad ir iedvesma parādīt to citur, jo ir ieguldīts laiks un darbs. Principā vienas labas izrādes, kurai ir gana daudz teksta, uzvešana, kā, piemēram, tagad aktuālā, prasa veselu sezonu ar mēģinājumiem divreiz nedēļā. Tāpat pa vidu sanāk dažādi svētki, slimošanas un citas lietas, kas mēģinājumus pajauc. Ir rudens sezonas, kad slimo, tāpat arī mūsu teātra ģimeni apciemoja kovids, tāpēc šīs izrādes uzvešanas sakarā gribu pateikt paldies aktieriem par izturību.
Es jau kā režisore varu gribēt nezin ko, bet izrāde publiski ir jāiznes aktieriem,»
pauž Ieva Šaudena, kurai pašai teātra pieredze iesākusies Rojas amatierteātrī Gundegas Balodes vadībā.
Lai ciemata kultūras dzīve — košāka
Amatierteātra vadītāja teic, ka izrādes ir tas veids, kā kolektīvs kultūras dzīvi piejūras ciematā dara krāšņāku, piedaloties visur, kur vien iespēja. «Man liekas, ka šajā tā saucamajā modernajā laikā, kad viss tiek darīts internetā, teātri tomēr tādā veidā aiznest skatītājiem nevar. Ja kinofilmu var noskatīties televizorā vai internetā, tad teātra izrāde tomēr ir klātienes svētki. Un pievienotā vērtība ir tad, kad varam novērtēt aktiera sniegumu, saprotot, ka uz skatuves spēlē cilvēki, kuriem varbūt nav nekāda sakara pat ar kultūras sfēru. Ja runājam par teātra baudītājiem, tad jāsaka, ka liela publikas daļa ir seniori, bet nāk arī jaunas ģimenes un dažāda vecuma ļaudis.
Un jāteic, ka izrādes apmeklējums ir arī veids, kā vecākiem parādīt uzvedības kultūru saviem bērniem.
Dodoties spēlēt uz pansionātiem un ciemiem, mēs tiekam novērtēti. Aizvedam prieku un smieklus, lai novērstu uzmanību no dzīves smaguma. Un patiesībā seniori ir auditorija, kura zina, ko grib, un viņiem «kaķi maisā» neiesmērēsi. Viņiem ir savs viedoklis, un tas nudien izskan skaļāk nekā avīzes. (Smejas.) Tā ir dzīvā reklāma, kas pasaka, vai ir bijis vērts skatīties vai nav. Ir bijis tā, ka aizbraucam no viena miestiņa uz otru, un mums atklāj — kāds no kaimiņciema ieteicis atnākt, jo šāda izrāde esot jāredz,» smaidot bilst Ieva Šaudena, neslēpjot prieku par to, ka amatierteātris pēc tik ilgas kovidpauzes turpina darboties un joprojām kolektīva dalībniekiem ir tā lieliskā iespēja iejusties lomās, ļaujot kaut uz mirkli būt kaut kam citam.
