Viesojoties mednieku klubā «Dedziņi» Valdgales pagastā

Viesojoties mednieku klubā «Dedziņi» Valdgales pagastā

Lai izzinātu mežu un apjaustu tā vērtību, otrā diena Jauno pētnieku akadēmijas noslēguma nedēļā aizvadīta, ciemojoties mednieku klubā «Dedziņi». Mezglu siešana, šķēršļu josla, izzinošas nodarbības, medību gudrības un pēdu atpazīšana ir tikai dažas no aktivitātēm, kas jaunajiem pētniekiem ļāva gūt plašāku ieskatu mednieku ikdienā.

Stāstot par idejas pirmsākumu, MK «Dedziņi» biedrs Mārtiņš Grīnblats atklāja, ka mednieku māju kolektīvs iegādājās pirms pāris gadiem. Lai to sakārtotu, radusies ideja piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu. Sākot rakstīt projektu, medniekus uzrunājusi Jauno pētnieku akadēmijas vadītāja Evija Ozola. «Noslēdzām līgumu ar Talsu 2. vidusskolu par divu šādu pasākumu noorganizēšanu. Domāju, ka tādā veidā varētu mainīt sabiedrības uztveri par to, kas ir mednieks, kas ir medības un kas ir mežs.

«Mežs ir ļoti liela dāvana, bet cilvēki to nezina vai savā ikdienas rutīnā ir par to aizmirsuši.»

«Arī mēs paši ar saviem bērniem ļoti daudz laika pavadām mežā. Ja vēl varam dot kaut ko sabiedrībai, it sevišķi maziem bērniem, un viņiem tas patīk un interesē, ir liels prieks. Nākamo pasākumu mēs labprāt gribētu noorganizēt ziemā, kad sniegā var saskatīt pēdas, mežā var uzkurināt ugunskuru… Tagad viss ir zaļš un aizaudzis, līdz ar to ugunskuru kurināt nevar,» skaidroja M. Grīnblats.

Drosmīgākajiem bija iespēja mērot šķēršļu joslu pāri dīķim. /Foto: Edgars Lācis/

Stiprinot savstarpējo saikni

Jaunajiem pētniekiem trīs stundu garumā bija iespēja piedalīties ne vien izzinošās nodarbībās un apgūt medību gudrības, bet arī nodoties praktiskām aktivitātēm.

«Stāstām par dzīvniekiem, par to, kā viņi izskatās, kādas ir viņu īpatnības, pēdu nospiedumi… Turpat mednieku mājā ir ragi, nagi, ādas…

Bieži vien bērni stāstīto ātri aizmirst, bet, ja konkrēto lietu ir izdevies paturēt rokās un aptaustīt, tas paliek atmiņā. Tēmas mums palīdzēja izvēlēties skolotāji — gribējām nodot pamata informāciju un padarboties praktiski, lai bērniem būtu interesanti. Esam salikuši arī dzīvnieciņu attēlus, kas, tāpat kā medībās, caur binokļiem jāatpazīst un jānovērtē. Tālāk ir šķēršļu josla — drosmīgākajiem ir iespēja mērot šķēršļu joslu pāri dīķim. Vēl mums ir šaušana ar loku, kaķeni un mezglu siešana, bet pusdienlaikā skolotājas gatavos buka zupu,» dienas plānu ieskicēja M. Grīnblats. Lai savestu kārtībā apkārtni un vienotos par darbības plānu, gatavoties jauno pētnieku uzņemšanai viņš sāka divas dienas iepriekš. Rūpējoties par to, lai darbs tiktu paveikt pēc iespējas labāk, stiprāka kļuvusi arī mednieku savstarpējā saikne.

Par vienu no iecienītākajām aktivitātēm jaunie pētnieki sauca šaušanu ar loku. /Foto: Edgars Lācis/

Mērķis — saimniekot ar skatu nākotnē

Par to, ka bērniem ir interesanti un viņi mednieku darbu novērtē, liecināja gan interesē mirdzošās acis, gan jautājumi, uz kuriem medniekiem bija jārod atbildes. «Pirmais jautājums no bērnu puses bija — vai mēs šausim īstus dzīvniekus? Stāstīju, ka līdz tam ir vēl daudz jāiemācās un jāapgūst. Lai kaut ko tādu darītu, ir jābūt nobriedušam.

Sabiedrībā valda stereotips, ka mednieks šauj visu, kas kustas, bet tā nav. Īstam medniekam ir ļoti daudz jāzina un visu mūžu jāmācās.

Ir jāmācās baudīt procesu, nevis aiziet uz mežu tā, kā uz ledusskapi pēc gaļas. Nemedījam visu, ko redzam, prioritāte ir slimie, atpalikušie un jaunie dzīvnieki, kuri parasti ir lielākie postītāji. Mums jāmāk sadraudzēties ar lauksaimniekiem, ar mežsaimniekiem un jāsaimnieko prātīgi, lai arī nākotnē viss būtu kārtībā. Esam par selektīvajām medībām — šāviens ir tikai viens procents no medībām.»

Mednieku kluba iekštelpās bija iespēja uzzināt daudz saistoša un interesanta par meža dzīvniekiem. /Foto: Edgars Lācis/

Mācīties dabaszinātnes dabā

Jauno pētnieku akadēmijas vadītāja Evija Ozola pauda prieku, ka bērni neformālā gaisotnē var apgūt dzīvē noderīgas prasmes un mācīties dabaszinātnes dabā.

«Mērķis ir parādīt nevis grāmatā, kā tas viss notiek, bet palīdzēt saprast, kas ir kas un kā tas viss veidojas. Mēs kā skolotāji, kā no malas stāvoši cilvēki to nekad neiedosim.»

Atzinīgus vārdus par sagatavotajām aktivitātēm medniekiem veltīja arī pārējās Jauno pētnieku skolas pedagoģes. Īpašs prieks viņām ir par to, ka bērni pavada laiku dabā, nesēž telefonā, attīsta kritisko domāšanu un pēc laika, kas aizvadīts pandēmijas zīmē, atkal var būt kopā. Jaunie pētnieki par iecienītākajām aktivitātēm sauca šaušanu ar loku un šķēršļu joslu, uzsverot, ka iegūtās zināšanas un prasmes pavisam noteikti tiks liktas lietā.