Mīlestība pret dzimteni, cieņa, uzticība, atbildība un gudrība — to visu jaunajai paaudzei caur nodarbībām un ārtelpu aktivitātēm cenšas nodot Jaunsardzes instruktori. Viens no tādiem ir arī Jaunsardzes centra 1. novada pārvaldes jaunsargu instruktors un valsts aizsardzības mācības pasniedzējs seržants Edgars Tamsons, kurš kopā ar otru instruktori Talsu novadā atbild par 104 jaunsargiem. Viņš atklāj, ka šobrīd liela uzmanība tiek pievērsta tam, lai jauniešos attīstītu spēju kritiski domāt un darboties komandā.
— Cik daudzi Talsu novadā dzīvojošie bērni un jaunieši sevi šobrīd sauc par jaunsargiem?
— Talsu novadā uz mums, diviem instruktoriem, ir ap 104 aktīvo jaunsargu. Izteiktu mainību pēdējos gados neesmu novērojis. Pirms administratīvi teritoriālās reformas skaits bija līdzīgs — jaunsargu un instruktoru darbu tas neietekmēja. Braukājām uz Mērsragu, Vandzeni, Dundagu un Roju. Sanāca, ka visi novadi, kas tagad ir apvienoti Talsu novadā, tika nosegti. Puišu un meiteņu īpatsvars gan Talsu novadā, gan lielākajā daļā Kurzemes ir puse uz pusi. Vecuma ziņā vispārstāvētākā ir jaunākā grupa (no desmit līdz 14 gadiem).
— Cik bieži un caur kādiem kanāliem cenšaties piesaistīt jaunus dalībniekus?
— Braukājam pa skolām, prezentējam Jaunsardzes centru un Jaunsardzi, izvietojam informāciju interneta vidē un iespēju robežās informācijas centros izvietojam informatīvos plakātus. Notiekošajam iespējams sekot līdzi arī Jaunsardzes centra mājaslapā un facebook kontā. Visefektīvāk, savā starpā sarunājoties un stāstot par pasākumiem, vienaudžus spēj piesaistīt paši jaunieši. Parasti cenšamies doties uz skolām septembra sākumā un tad jau skatāmies pēc situācijas, izvērtējot iekšējos resursus, bet neviens nekad nav ticis atgrūsts.
— Cik lielā mērā interese par iestāšanos Jaunsardzē palielinājusies kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā? Kādu reakciju tas bērnu un jauniešu vidū izsaucis?
— Tieši ietekmi uz mūsu darbību tas nav atstājis un papildinājums šo notikumu dēļ nav novērots. Viss iet savās sliedēs. Pārrunājām jaunsargu programmas tēmu «visaptverošā valsts aizsardzība» un scenārijus, kā rīkoties krīzes situācijās. Runa šajā gadījumā ir arī par tādām krīzes situācijām kā ugunsgrēki, vētras vai dabas katastrofas. Esam apsprieduši ekipējuma sastāvu, kas nepieciešams 72 stundām jeb trim diennaktīm. Panika jauniešos nav novērota — viņi pietiekami daudz izrunā mājās ar vecākiem, bet jautājumi reizi pa reizei parādās. Jauniešiem dažkārt liekas, ka mums ir cita veida informācija, bet tā, protams, nav. Lielu uzmanību pievēršam tam, lai jaunieši ieslēgtu kritisko domāšanu, analizētu, ko viņi lasa, izvērtētu, no kādiem avotiem informācija tiek iegūta, un zinātu, uz kādiem faktiem paļauties.
Ilgāku laiku esot Jaunsardzē, jauniešu uzvedība un domāšana mainās. Tie, kuri ir bijuši noslēgti, atraisās un paliek patstāvīgāki.
— Kādi ir iestāšanās nosacījumi? Kas pirms kļūšanas par jaunsargu tiek ņemts vērā?
— Par jaunsargu var kļūt ikviens Latvijas iedzīvotājs vecumā no 10 līdz 21 gadam. Lai iestātos Jaunsardzē, jaunietim jāprot valsts valoda un jāiesniedz vecāku vai aizbildņu rakstiska piekrišana. Ja tas ir izdarīts, jaunietis var droši uzsākt jaunsarga gaitas un piedalīties visos pasākumos.
— Kas ir tas, ko caur šo kustību cenšaties iemācīt jauniešiem?
— Jaunsardzes mērķis ir jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā, patriotisma, pilsoniskās apziņas, biedriskuma, drošsirdības, fizisko spēju un disciplīnas sekmēšana. Vienlaikus Jaunsardzes uzdevums ir ieinteresēt jauniešus militārajā dienestā. Nozīmīga ir arī apziņa, ka komandai jābūt vienotai un jāspēj sastrādāties. Ilgāku laiku esot Jaunsardzē, jauniešu uzvedība un domāšana mainās. Tie, kuri ir bijuši noslēgti, atraisās un paliek patstāvīgāki.
— Kā izskatās jaunsargu ikdiena? Cik bieži tiek organizētas nometnes, ekskursijas, pārgājieni, sacensības…?
— Ikdienā jaunsargi tiekas vienreiz nedēļā. Man šobrīd ir divas grupas — Talsu sporta skolas audzēkņi, kas ir vairāk tendēti uz biatlonu, un miksētā grupa, ko apmeklē dažāda vecuma jaunieši. 40 minūtes mācāmies, tad ir neliels pārtraukums, un pēc tam notiek teorētiskās mācības, ko paredz jaunsargu programma. Teorētiski apgūto pielietojam pasākumos, pārgājienos, ekskursijās un nometnēs. Atkarībā no noslodzes rīkojam šāda veida pasākumus vienu līdz divas reizes mēnesī. Interesantākais no braucieniem ir bijis uz Līgatni, kur apskatījām padomju laika bunkuru. Pēc tam devāmies uz netālu esošo zooloģisko dārzu, kur jauniešiem orientēšanās veidā bija jāmeklē konkrēti dzīvnieki. Braucam uz motormuzejiem, uz vēsturiskajiem muzejiem un stāstām jauniešiem lietas, kas viņiem būtu jāzina. Pārgājienu garums ir atkarīgs no vecuma grupas, populārākais galamērķis ir Sukturi, kur aizvadām arī praktiskās nodarbības. Garākais pārgājiens (aptuveni 20 kilometri) ir bijis uz Balto kāpu. Tādā veidā tiek pārbaudīta jauniešu griba, pacietība un cīņasspars. Nesen saņēmām atļauju rīkot nometnes, un pirmās nometnes jau ir notikušas. Jaunākajiem dalībniekiem visgrūtākais ir sagatavoties naktij, savākt malku un iekurināt ugunskuru. Nometnes ir visproduktīvākās, jo daudz kas tiek darīts praktiski.
Talsos divreiz gadā sadarbībā ar Latvijas Biatlona federāciju notiek biatlona sacensības «Jaunsardzes kauss» un esam bijuši arī uz sacensībām Lietuvā, kur jaunieši izcīnīja godalgotas vietas. Vēl ir Jaunsardzes lielās sacensības, kur piedalās jaunsargi no visas Latvijas, un mazāka mēroga sacensības, kā «Pulkveža Jura Dalbiņa kauss».
— Cik liela daļa no jaunsargiem turpina darboties Zemessardzē?
— Tādas informācijas un apkopojuma man nav. Trīs ar pusi gadus strādājot par Jaunsardzes instruktoru, manā praksē četri jaunieši ir iestājušies Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijā un vēlas kļūt par virsniekiem, viens darbojas Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), bet četri — Zemessardzē. Tendence rāda, ka diezgan daudz jauniešu vēlas saistīt nākotni ar militāro jomu un iestāties NBS vai Zemessardzē.
— Valsts aizsardzības mācība šobrīd tiek īstenota 97 mācību iestādēs. Kāpēc ir būtiski par to runāt skolās?
— Par valsts aizsardzības mācību pašreizējā situācijā skolās noteikti jārunā. Mums nepieciešami aktīvi, mobili, rīkoties spējīgi sabiedrības locekļi, kuri grib un spēj aizstāvēt sevi, līdzcilvēkus un krīzes gadījumā — Latviju. Ir svarīgi, lai viņiem būtu izpratne, ko un kā darīt. Pasniedzot valsts aizsardzības mācību Kandavas tehnikumā, redzams, ka jaunieši ir atsaucīgi un ieinteresēti. Arī skolu interese turpina palielināties.
Mums nepieciešami aktīvi, mobili, rīkoties spējīgi sabiedrības locekļi, kuri grib un spēj aizstāvēt sevi, līdzcilvēkus un krīzes gadījumā — Latviju. Ir svarīgi, lai viņiem būtu izpratne, ko un kā darīt.
— Cik lielā mērā Jaunsardzes darbību ietekmējis pandēmijas laiks un ierobežojumi?
— Šī tēma ir bijusi sāpīga visiem. Mūsu darbs nevienā brīdī neapstājās, maksimāli centāmies piesaistīt jauniešus un vadīt nodarbības attālināti. Protams, attālinātās nodarbības bija liels izaicinājums, jo mums ir diezgan daudz teorijas un praktiskais mijas kopā ar teoriju. Bija jādomā radoši, lai nepazaudētu jauniešus, nodarbības būtu kvalitatīvas un viegli saprotamas. Laiks bija grūts. Visi ārtelpu pasākumi bija aizliegti, bet, līdzko tika dota atļauja, sākām aktīvi darboties. Vienu brīdi bija klusums, neliels šoks, bet pēc tam viss atgriezās vecajās sliedēs. Jaunieši nekur nav pazuduši.
