Rojas Zvejniecības muzeja filiālē «Kaltenes klubs» aizvadīta Talsu Komersantu kluba (TKK) organizētā uzņēmējdarbības atbalsta informatīvā diena, kurā piedalījās novadniece, ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Ministrijas pārstāvji iepazīstināja klātesošos ar šā brīža lielākajiem izaicinājumiem, gaidāmajiem atbalsta pasākumiem un prezentēja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto pasākumu kopumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmei.
TKK sadarbībā ar Talsu novada pašvaldību un uzņēmējdarbības atbalstītājiem uzņēmējdarbības atbalsta informatīvo dienu organizē jau vairākus gadus. Šogad informatīvās dienas tēma bija veltīta atbalstam uzņēmējdarbības konkurētspējas un tūrisma attīstīšanai reģionos. Ekonomikas ministre I. Indriksone atklāja, ka reģionālās nevienlīdzības mazināšanā, uzņēmumu digitalizācijā, klimata pārmaiņās, energoefektivitātē, ekonomikas transformācijā un produktivitātē kopumā tuvāko gadu laikā paredzēts investēt 1,6 miljardus eiro. Lielāko apjomu naudas izteiksmē sastāda energoefektivitātes sadaļa, jo tā saistīta ar salīdzinoši lieliem infrastruktūras izdevumiem.
Līdzvērtīgs atbalsts paredzēts Latvijas uzņēmumu digitālajai transformācijai un produktivitātei, kas balstīta uz inovāciju kapacitātes stiprināšanu.
«Šodien sarunas tēma, ko mēs gribētu akcentēt, ir iespējas. Jebkura situācija, kas izraisa pārmaiņas, jāvērtē no dažādiem aspektiem. Protams, krīze ir krīze, bet mēs cenšamies rast iespējas un palīdzēt uzņēmējiem pārorientēties, pārkārtoties, ražot efektīvāk un izmantot atjaunojamos energoresursus,» skaidroja I. Indriksone.
/Publicitātes foto/
Jaunu izaicinājumu priekšā
Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēdējos gados bijusi «Covid-19» pandēmija, kas būtiski ietekmēja ekonomikas attīstību globālā mērogā, tai skaitā Latvijā. Pandēmijas ietekmē iekšzemes kopprodukts (IKP) 2020. gadā Latvijā saruka par 3,8%. Galvenokārt cieta nozares, kuru darbība bija saistīta ar cilvēku pulcēšanos. Ievērojami saruka arī iedzīvotāju tēriņi, bet valsts atbalsts un uzņēmēju spēja pielāgoties jaunajiem apstākļiem veicināja ekonomikas atkopšanos. 2021. gadā Latvijas ekonomika pieauga par 4,5%.
Galvenais ekonomikas stimuls bija preču eksporta pieaugums. 2022. gada sākums ekonomikai kopumā bija veiksmīgs — atceltie «Covid-19» ierobežojumi stimulēja mājsaimniecību patēriņa pieaugumu, turpināja augt eksporta apjomi un mazinājās krīzes rezultātā pieaugušais bezdarba līmenis.
Ekonomikas ministre uzsvēra, ka, pateicoties apjomīgajiem valdības un Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta pasākumiem, Latvijas ekonomika turpinās atveseļoties, tomēr šobrīd esam saskārušies ar jauniem izaicinājumiem. 2022. gada 24. februārī Krievijai iebrūkot Ukrainā, ir pasliktinājusies ģeopolitiskā situācija un pastāv liela nenoteiktība attiecībā uz to, kā karš un ar to saistītās sankcijas ietekmēs ekonomisko attīstību.
Pieaug riski globālajā pārtikas tirgū
Krievijas karš Ukrainā ir būtiski mainījis līdzšinējo lietu kārtību. Ietekmēti agrākie piegāžu ķēžu kanāli — gan imports, gan eksports — īpaši uzņēmumiem, kam Krievija bija nozīmīgs sadarbības partneris. Kara rezultātā vērojams ļoti straujš energoresursu cenu kāpums visā pasaulē un papildus pieaug arī riski globālajā pārtikas tirgū.
Šajā situācijā labā ziņa ir tā, ka Latvijas ārējā tirdzniecībā galvenais partneris ir ES valstis un kopš 2014. gada (Krimas aneksija un karadarbība Donbasā) Krievijas īpatsvars Latvijas eksportā ir samazinājies. 2021. gadā Latvijas preču eksports uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu veidoja 9,5%, bet imports no šīm trim valstīm bija 12,7%.
Vairākas preču grupas veido gandrīz trešdaļu no kopējā Latvijas importa no šīm valstīm — pārsvarā tās ir izejvielas, piemēram, metāli, koks un minerālmēsli. Ukrainas konflikts neietekmēs visus uzņēmumus vienādi, bet vairāk tos, kuri eksportē/importē un kuriem grūtāk mainīt/atrast jaunus sadarbības partnerus un noieta tirgus. Jauni un diversificēti izejmateriālu piegādes tirgi, valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšana un pārorientēšanas no Krievijas uz maksātspējīgākiem rietumvalstu tirgiem palielinās Latvijas ekonomikas nākotnes potenciālu.
Kokrūpnieki uz nākotni raugās cerīgi
Krievija ir bijis būtisks noieta tirgus Latvijas farmācijas un mašīnbūves nozarēm. Lielākā preču grupa — alkoholiskie dzērieni — tomēr ir vairāk saistīti ar vairumtirdzniecību un starpniecību un bieži vien šie dzērieni nav ražoti Latvijā. Savukārt importa pusē svarīgākās preces ir dabasgāze, metāli un minerālmēsli. Ekonomiskie sakari ar Baltkrieviju ir bijuši krietni mazāki nekā ar Krieviju. Eksports uz Baltkrieviju ir diversificēts, bet kopumā neliels. Galvenās preces ir medikamenti, medicīnas aparatūra, polikarbonāti un lietoti apģērbi. Importā galvenā prece (60% no visa importa) ir bijusi koks. Latvijas kokrūpnieki atzīst, ka tam ir sava nozīme, bet kopumā nozares tālākai attīstībai nav kritisks resurss. Eksports uz Ukrainu kopš 2015. gada palielinājies gandrīz divas reizes. Galvenās preces — Latvijā ražotie medikamenti, rūteri, bet reeksportā — alkohols un slāpekļa minerālmēsli. Imports no Ukrainas ir diversificēts, un gandrīz vienu piekto daļu veido metāli.
Panākt straujāku labklājības pieaugumu
«Covid-19» ierobežojumu atcelšana deva cerību, ka ekonomikas izaugsme šogad pārsniegs 5%, bet tā vietā EM 2022. gada izaugsmes prognozi samazinājusi par trim procentpunktiem. Tomēr izaugsme paliks pozitīva un gada griezumā varētu sasniegt 2%. Lielā nenoteiktība ietekmēs gan iedzīvotāju patēriņu, gan uzņēmumu investīcijas un ārējo tirdzniecību. Pretēja situācija ir ar inflāciju — prognozes šim gadam ir būtiski paaugstinātas. Pasaules ekonomikai atgūstoties no «Covid-19» pandēmijas, jau 2021. gada otrajā pusē bija vērojams straujš cenu kāpums, ko ietekmēja piedāvājuma pielāgošanās strauji augošajam pieprasījumam, bet Krievijas karš Ukrainā situāciju ir tikai pasliktinājis un straujš cenu kāpums turpinās.
«Gan «Covid-19» pandēmija, gan Krievijas uzsāktais karš ietekmē Latvijas tautsaimniecību, tajā pašā laikā tas nemaina mūsu nākotnes mērķus — panākt straujāku labklājības pieaugumu Latvijas iedzīvotājiem,» uzsvēra I. Indriksone.
Par Latvijas tautsaimniecības galveno izaugsmes dzinēju nākotnē viņa sauc ienākumus no eksporta, eksporta iespēju paplašināšanos, spēju radīt kvalitatīvu gala produkciju, kā arī spēju izmantot esošās situācijas un tehnoloģiju attīstības radītās iespējas un priekšrocības. Vidējā termiņā straujāka attīstība sagaidāma nozarēs, kas spēs palielināt produktivitāti, ko ietekmē tehnoloģiskās atpalicības pārvarēšana, jaunu digitālo risinājumu ieviešana, ražošanas modernizēšana, investīcijas, ieguldījumi cilvēkkapitālā, pētniecībā, inovācijā un jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē.
Tikšanās otrajā daļā ekonomikas ministre iepazīstināja uzņēmējus ar EM pārziņā esošajām Eiropas Atveseļošanas fonda programmām.
