Pagājušajā nedēļā darba vizītē viesojās zemkopības ministrs Armands Krauze. Tikšanās laikā AS „Latvijas valsts meži”, SIA „LLKC”, Lauku atbalsta dienesta un pašvaldības pārstāvji ar ministru pārrunāja katrā nozarē aktuālos jautājumus, un ko nākotnē, sadarbībā ar Zemkopības ministriju, varētu risināt kopīgi.
Šis ir ļoti grūts gads ne tikai lauksaimniekiem, bet arī mežsaimniekiem, un zemkopības ministrs Talsu novadā tikās ar abām nozarēm. “Tāpēc ir ļoti svarīgi aprunāties ar reģionā strādājošiem cilvēkiem, jo tie visvairāk ir kontaktā gan ar zemniekiem, gan citiem ražotājiem, piejūras zvejniekiem,” stāsta zemkopības ministrs Armands Krauze.
AS “Latvijas valsts meži” ministram atzina, ka inflācijas un tirgus stagnācijas dēļ jāgatavojas diviem grūtiem gadiem. Ministra komanda uzņēmumam jautāja, vai, zinot, ka krīze gaidāma, ir varianti, kā to mazināt, un vai plānotās investīcijas – arī dīķa sakārtošana Dundagā – nav atceltas. Tikmēr pozitīvi iespaidots par uzņēmuma koka būvi, ministrs solīja uzdot veikt aprēķinus, vai tādas nebūtu izdevīgas arī citviet. “Es uzskatu, ka Latvijā vispār vajadzētu valsts pārvaldei pārsvarā ēkas būvēt no koka. Koks ir tas materiāls, kas iekļauj CO2 uz vairākiem simtiem gadu. Tātad mēs dotu klimata pārmaiņu devumā ļoti lielu ieguldījumu,” teic Armands Krauze.
Klimata pārmaiņām, nepieciešamajām zināšanām un rīcībai pieskārās arī sarunā ar Lauku atbalsta dienestu un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru. Taču visvairāk skarts tika birokrātijas jautājums un digitalizācijas pieklibošana, ko aktualizējušas problēmas Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmā. “Zemnieki jau arī uzvelkas. Viņš vienu reizi ieiet šajā programmā – kaut kas neiet. Ieiet otru reizi, bet atkal kaut kas neiet. Cik reižu tad var iet?! Tāpēc viņi atmet ar roku, un tad praktiski ir tāda situācija, ka viņi griežas pie mums konsultāciju birojā, lai mēs tiekam galā,” dalās LLKC Talsu biroja vadītājs Alfons Spēks.
Zemnieku viedokli zina arī zemkopības ministrs. “Ļoti daudz lauksaimnieki sūdzējās, ka sistēma ir birokrātiska, grūti izmantojama, ka nav izstrādāta līdz galam. Mans uzstādījums ir, ka visām ministrijas iestādēm – ja lauksaimnieks vienu reizi vienus datus kaut kur ievada, tad visām pārējām sistēmām šie dati jāspēj paņemt automātiski,” stāsta Armands Krauze.
Tiekoties ar ministra komandu tika aktualizēts, cik nozīmīgi Latvijā patērēt pašu izaudzēto, un izskanēja aicinājums dāvanās pasniegt tikai mājražotāju produkciju.
