Analfabētisms romu vidū tālāk noved pie citām problēmām

Analfabētisms romu vidū tālāk noved pie citām problēmām

Visvairāk romu Latvijā dzīvo tieši Kurzemē un topa augšgalā ierindojas Talsu novads. Ar vairākiem simtiem šeit dzīvojošu romu.

Te šefību par vietējiem romiem uzņēmies Kaspars Aleksanders, kurš jautājumu, ka romiem jāpalīdz, aktualizēja jau ziemā. Uzvilcis smalkāko uzvalku viņš gatavs savas tautas brāļiem iet talkā. “Tas ir smags darbs, ko es daru – nav viegli. Jāiet uz organizācijām, skolām, jātaisa pasākumi, visādi projekti… Es palīdzu cilvēkiem,” stāsta Talsu romu biedrības valdes priekšsēdētājs Kaspars Aleksanders.

Darbiņu romiem neviens nedod – ne Kurzemē, ne arī galvaspilsētā. Izglītības aŗi nav, un Kaspars saka, ka labi, ja kāds vispār līdz 5. klasei tiek. Kad viņam ir 14, 15 gadi, viņi precas, paliek stāvoklī un tad ar visu vēderu iet uz skolu. Ir bijis tā pat Talsos, pa visu Kurzemi tā ir,” skaidro Kaspars Aleksanders.

Kamēr Kasparam vēl Talsos smags sākums, tikmēr Malda Avramenko Ventspilī ir romu mediatore jau astoņus gadus. Un zvanus no saviem tautiešiem saņem pat naktī – piemēram, lai palīdz izšķirt kautiņu. To viņa, protams, nedara, bet šobrīd desmit mēnešus mēģinās romus izglītot. “Mums Ventspilī ir 45 trūcīgo, maznodrošināto ģimenes. Mēs nerunājam par tām, kas ir normālas ģimenes, kur strādā, darbojās, un viņiem statusa trūcīgā – viņiem to nevajag. Katrā ģimenē ir vismaz 3 bērni, un aiziet līdz 7 bērniem ģimenē. Es strādāju ar tām ģimenēm pārsvarā, un tā ir liela daļa,” izklāsta Malda Avramenko.

Salīdzinoši daudz romu aizbraukuši uz ārzemēm, jo tur ir darba iespējas un ātri ielauzoties valodā. Kristīne palikusi šeit. “Tāpēc, ka man nav skola, es nemāku lasīt, es nemāku runāt, es neko neprotu. Ko es darīšu tur Anglijā?” tā ventspilniece Kristīne.

Kristīne nav pabeigusi pat pirmo klasi. Šeit mācībās viņa pašuj pirmo dienu un apgūst pirmos burtus. “Man ir bijis kauns, ka es nemāku lasīt. Man arī tagad ir kauns. Man ir 40 gadi, un man ir kauns. Mazs bērns saprot, bet man to ir grūti saprast,” teic Kristīne.

Viņa ir piemērs, ka oficiālu darbu neviens nedod. Naudu nopelna lasot ogas un haltūrās. “Padari stundu, divas un tev maksā uz rokas. Var nopelnīt 30, 25 eiro dienā. Šajā laikā, man šķiet, tas ir labi, ka tādu naudu vēl nopelna,” stāsta Kristīne.

Tikmēr citas telpas piepilda romu bērni, ar kuriem strādā Vanesa. Viņa vienā no vietējām skolām ir skolotāja palīgs, un galvenokārt strādā tieši ar romu bērniem. Pati no jauktas ģimenes, tāpēc viņas bonuss ir tas, ka māk romu valodu. Tas bērnos vieš uzticību. “Skolā gan uz konsultācijām viņi iet un arī šeit papildus nāk un mācās. Ja viņiem ir motivācija, lai tiktu uz nākamo klasi. Viņi negrib palikt, jo ir diezgan lieli jau un sāk saprast, ka negrib trīs gadus pēc kārtas palikt pirmajā klasē,” izklāsta Vanesa.

Romi no kamerām un intervijām ikdienā vairās, tāpēc arī šoreiz šeit ieradušies krietni mazāk dalībnieku, nekā ikdienā. Taču lai gan biedrība Ventspilī cenšas savus tautiešus iekļaut Latvijas sabiedrībā, viņi vēl un vēl atgādina, ka savas saknes aizmirst nedrīkst – valodu, kultūru, romu dziesmas un dejas. Tomēr izglītība pirmajā vietā.