Jau kādu laiku sabiedrībā notiek šūmēšanās par partnerības regulējuma pieņemšanu, tāpēc pavisam nesen Saeima organizēja mediju tikšanos ar Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu. Tā bija iespēja izrunāt ar partnerības likumu saistītos jautājumus un saņemt konkrētas atbildes.
No 7. decembra līdz 5. janvārim Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja nobalsot pret partnerības likumprojekta pieņemšanu un šis process no valsts budžeta izmaksās 1,6 miljonus eiro. Ja tiks savākta vajadzīgā desmitā daļa no vēlētājiem jeb 154 241 balsis, tad nākamais solis būs referendums, kurā būs nepieciešams savākt jau 458 184 balsis un vairākumam ir jābūt pret, lai likumprojekts tiktu apturēts.
Īsi par partnerības regulējumu
Andrejs Judins sarunas sākumā izskaidroja partnerības regulējuma būtību un paredzētās izmaiņas astoņos likumos, kas stāsies spēkā līdz ar likuma pieņemšanu. Likumprojekts paredz, ka divām pilngadīgām personām tiks dota iespēja juridiski nostiprināt savas attiecības — noslēdzot partnerību. Grozījumi vairākos likumos radīs iespēju nodrošināt partnerattiecībās esošajiem sociālo un juridisko aizsardzību. Likumprojekts paredz, ka partnerība nav pielīdzināma laulībai. Latvijas Republikas Satversmē noteikts, ka ikvienam cilvēkam Satversme garantē tiesības, pienākumus, aizsardzību, kā arī nepieļauj diskrimināciju. Satversmes tiesa pirms trim gadiem norādīja, ka cilvēki, kas dzīvo partnerattiecībās, ir sabiedrības daļa, kas nav aizsargāta, un to nedrīkst ignorēt — visiem ir vienlīdzīgas tiesības Satversmes priekšā. Divām personām uzsākot kopdzīvi, kuras pamatā ir savstarpēja cieņa, atbildība un rūpes vienam pret otru, līdz ar to Satversme prasa nodrošināt šo attiecību aizsardzību gan juridiski, gan sociāli.
Grozījumi plānoti sekojošos likumos
Notariāta likumā noteikts, ka notariālo aktu par partnerību iespējams noslēgt, pie notāra ierodoties divām pilngadīgām fiziskām personām, apliecinot, ka personu starpā pastāv tuvas personiskas attiecības — ir kopīga dzīvesvieta, saimniecība, nolūks rūpēties un atbalstīt vienam otru. Partnerību nevarēs veidot cilvēki, kas jau ir laulībā, kā arī radinieki taisnā līnijā, kā brāļi un māsas, pusbrāļi un pusmāsas. Partnerība tiek uzskatīta par izbeigušos, kad kāda no personām ir mirusi, ar vienas vai abu personu laulībām, kā arī ar abu personu izvēles izteikšanu notāram vai tiesas spriedumu.
Grozījumi Pacientu tiesību likumā nosaka, ka partnerībā esošiem cilvēkiem tiks dotas tiesības apmeklēt partneri ārstniecības iestādēs, kur to drīkst tikai ģimenes locekļi. Kā arī pieņemt lēmumus par piekrišanu otra ārstēšanai, izmantojamām metodēm un atteikties no tām. Likumā «Par valsts pensijām» noteikts, ka partnerim būs iespējas gūt sociālās garantijas, arī otras personas nāves gadījumā saņemt pensijas summu, kas nav izmaksāta līdz attiecīgās personas nāvei. Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» paredz atvieglojumus nodokļu jomā — īpašumu atsavināšanas, dāvinājumu, aizdevumu darījumiem starp partnerattiecībās esošajiem diviem cilvēkiem. Likums «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» paredz, ka uz amatpersonas partneri attieksies noteikumi, kas attiecas uz personas radiniekiem, un partnerība būs jānorāda amatpersonas deklarācijā.
Saeimas pārstāvis arī paskaidroja, ka līdzīga opcija juridiski noslēgt attiecības starp diviem cilvēkiem notariāli jau ir bijusi līdz šim, bet bez iespējas tikt aizsargātiem no sociālās, ekonomiskās un juridiskās puses.
Rastas atbildes uz žurnālistu jautājumiem
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs atbildēja arī uz vairākiem žurnālistu jautājumiem. Viens no tiem — kā pierādīs tuvību? A. Judins atzīmēja, ka šajā gadījumā nav domāta tieši intīma tuvība, bet gan izteiktas rūpes un vēlme otru atbalstīt un dzīvot kopā, vēlreiz uzsverot, ka partnerības regulējums nav tas pats, kas laulība. Jautājumi skāra arī adopcijas pusi — vai projekts paredz kādus atvieglojumus vai izmaiņas, kas šiem pāriem ļaus vieglāk veikt adopciju? A. Judins skaidroja, ka šobrīd adopcija nav ietverta šajā likumprojektā un uz attiecīgo partnerību attiecas valstī šobrīd esošie likumi par adopciju. Ja viens no pārī esošajiem cilvēkiem ir bērna vecāks, tad otram ir tiesības kļūt par otru vecāku, kā tas bijis jau līdz šim. Tomēr nekāda procesa atvieglošana gadījumos, ja pāris kopā vēlas adoptēt bērnu, nav ieviesta.
Tikšanās laikā izskanēja jautājums — kāpēc sabiedrībā notiek šķelšanās, kas to rada un kāpēc tik sparīgi kāda daļa sabiedrības iebilst pret partnerības likumu? Andrejs Judins pauda uzskatu, ka šis process tiek veikts, nevis lai panāktu kādus uzlabojumus, bet gan tās ir konkrētas politiskas kustības darbības, lai piesaistītu sev uzmanību, principā vācot sev balsis. Jāpiezīmē, ka viss šis process prasa lielus līdzekļus — 1,6 miljonus eiro, kurus varētu izlietot citos, svarīgākos mērķos. Tieši šo aspektu — naudas līdzekļu nevajadzīgu izmantošanu — visbiežāk piemin tie spēki un cilvēki, kas partnerības likumu noliedz, minot, ka tā ir lieka līdzekļu tērēšana. Tomēr tā nonākot pretrunās, jo, vienkārši pieņemot likumu, nevis veidojot pretestību, izdotos ietaupīt pusotru miljonu. Tika iztirzāti arī jautājumi par baznīcas pretestību, minot piemēru, ka pat tik strikti reliģiska valsts kā Spānija jau sen šādu likumu ir pieņēmusi. Šeit jāatgādina, ka reliģiski procesi nedrīkst traucēt valsts iedzīvotāju izvēles brīvību.
Par viendzimuma pāru jautājumu
Andrejs Judins atbildēja arī uz apgalvojumu, ka likumprojekts ir domāts tieši cilvēkiem, kas atbalsta viendzimuma attiecību modeli vai dzīvo tādā. «Jā, likumprojekts paredz, ka viendzimuma personas var reģistrēt savu kopdzīvi, tāpat kā vīrietis ar sievieti var reģistrēt savas attiecības,» minēja A. Judins. Viņš arī atzīmēja, ka visiem sabiedrības locekļiem jābūt pieejamai godīgai, tiesiskai iespējai nostiprināt savas attiecības un brīvībai paust savus uzskatus. Arī reliģiskā brīvība ir viens no brīvas un demokrātiskas valsts pamatiem, atbildot uz izteicieniem, ka šiem cilvēkiem jāvēršas ar savu attiecību kārtošanu baznīcā. Katram cilvēkam ir izvēle — doties pie notāra vai uz baznīcu. Judins uzsver, ka cilvēkiem ir tieksme uz šo jautājumu skatīties caur «gultas prizmu» — kas ir jautājums, kas katram cilvēkam ir privāts un ko ar likumu nevar regulēt. Var regulēt citus jautājumus — kādas ir attiecības, tiesības u.c. Tomēr vēlreiz jāuzsver, ka likumprojektā nav specifiski minēts nekas, kas liktu saprast, ka tas ir veidots viendzimuma pāriem.
#SIF_MAF2023
