Kamēr gadu desmitiem mūsu valstī varas gaiteņos notiek asas cīņas ar krievu valodu, jauniešu mēle ievingrināta angļu valodā tā, ka daudzi savā starpā latviski vairs pat nesarunājas. Kā saka — modes lieta, kura būvē labus pamatus nākotnes nepieciešamībai, jo bez angļu valodas mūsdienās darba tirgū nevar. Bet vai tas nav apdraudējums latviešu valodai?
Ir labi, ka jauniešiem ir dabiska tieksme runāt angļu valodā ikdienā, bet, skatoties kritiski, — ja tā turpināsies, vai jaunieši spēs izteikties latviski? Viņi patērē daudz laika izklaides saturam internetā, tādēļ nereti tiem komunicēt angļu valodā šķiet vieglāk nekā dzimtajā valodā. Tāpat daudziem ir draugi ārzemēs, un arī paši labprāt dotos studēt uz citām valstīm, kur angļu valoda būs nepieciešama. Jauniešu saziņā dzirdams arī valodu sajaukums — brīžos, kad latviešu valodā nevar atrast īstos vārdus, tiek aizgūtas leksikas vienības no angļu valodas. Līdzīgi runā jauniešu elki sociālajos tīklos. Un tā saucamā anglomānija nav tikai Rīgā, kurā valda multikulturāla vide, bet arī mūsu mazpilsētā — Talsos. Varbūt arī kādam latviešu valodas skolotājam nākas lauzīt galvu, kā ieinteresēt bērnus par dzimto valodu, un sacerējumos novēro burtiskus tulkojumus no angļu valodas un svešas teikumu konstrukcijas, taču valodu kontakti ir nenovēršams process.
Dabiska nepieciešamība runāt angliski
Lai uzzinātu Talsu jauniešu domas par angļu valodas nozīmi viņu dzīvē, noskaidrojot, kāpēc viņi tik bieži sazinās tieši šajā valodā, «Talsu Vēstis» tikās ar 8. klases skolēniem, kuri pārsteidza ar atvērtību, drosmi un lieliskām komunikācijas prasmēm. Jautājot viņiem, kāpēc izvēlas savā starpā runāt angļu valodā, jaunieši dalījās domās un pieredzē. Jāmin fakts, ka arī uzrunāto jauniešu vairums apstiprina, ka angļu valodā vērtējumi ir augstāki nekā latviešu valodā. Tāpat puse no jauniešiem uz jautājumu, vai pēc vidusskolas domā studēt Latvijā vai ārzemēs, atbildēja, ka labprātāk dotos studēt uz citām zemēm, kur angļu valoda būtu studiju un saziņas valoda. Arī darba iespējas un atalgojums tur būtu labāks. Jaunieši gan vienprātībā piekrīt, ka kopta un pareiza latviešu valoda liecina par kultūru un personas inteliģenci.
Katrīna: — Citreiz mājās gadās, ka runāju un piemirstu vārdu latviešu valodā, kas būtu piemērots, lai pateiktu savu domu. Tad sāku māt ar rokām, cenšoties izteikties, un mamma tad pasaka to vārdu, ko nevarēju pasacīt. Un, jā, kādi angļu valodas vārdi teikumos vienkārši pasprūk. Angļu valodai ir diezgan liela ietekme mūsu paaudzē. Ikdienā runājam angļu valodā, jo to labi zinām. Varbūt pat labāk nekā latviešu valodu.
Kaspars: — Mājās es internetā sarakstos angļu valodā. Un tas ir bieži, var teikt — katru dienu. Arī viedierīcēs es lietoju angļu valodu. Latviešu valoda ir vajadzīga. Pēc valodas saprotam, no kuras zemes esam.
Ričards: — Vienkārši angļu valodu labāk zinām, un tad, kad skatāmies filmas šajā valodā, kaut kādi vārdi vairāk paliek atmiņā. Jo vairāk to lieto, jo vairāk tā paliek atmiņā. Ir svarīgi, kur cilvēks dzīvo. Latviešu valoda Latvijā ir ļoti svarīga, lai vispār saprastu, no kurienes esi.
Tīna: — Daži vārdi angļu valodā izklausās loģiskāk nekā latviešu valodā. Angļu valoda ir aktuālāka, un to lietojam vairāk, tāpēc arī citreiz domājam angliski. Pa galvu vienkārši dzīvo angļu valodas vārdi.
Dominiks: — Angļu valoda ir daudz plašāka nekā latviešu valoda. Ir plašāks vārdu krājums. Un var vairāk izteikties. Es pārsvarā domāju latviski. Un grāmatas lasu latviešu valodā.
Valters: — Vienkārši esam pieraduši pie angļu valodas. Skatāmies sociālajos medijos un filmas angļu valodā. Tāpat ierīcēs — telefonos un datoros — visu skatāmies angļu valodā. Un visi pie tās jau ir pieraduši. Mācāmies to jau no 1. klases. Angļu valoda ir universāla, visi to saprot un ir viegli sazināties ar citiem visā pasaulē. Vērtējumi angļu valodā man ir augstāki nekā latviešu.
Angļu valoda — tilts uz citām pasaules valstīm
Skolotājs Raimonds Felšs pauž savu vērojumu, ka bērni, kuri bijuši Anglijā un tur mācījušies, atgriežoties Latvijā, labprātāk savā starpā sazinās angļu valodā. Ne tāpēc, ka nezina latviešu valodu, bet vienkārši tā ir ērtāk.
«Šobrīd arī Talsu Kristīgās skolas 1. klasē mācās bērns no Anglijas, bet viņš cenšas runāt latviski un arī mācās šajā valodā. Ja kaut ko nesaprot, tad pajautā angliski,»
atklāj mūzikas skolotājs un 8.b klases audzinātājs.
Kristīne Vecbērza: — Šis būs jau 16. gads, kopš mācu angļu valodu Talsu Kristīgajā vidusskolā. Esmu arī vācu valodas skolotāja un klases audzinātāja. Domāju, ka angļu valoda šobrīd jauniešu vidū ir populārāka nekā latviešu valoda, jo tā ir internacionāla valoda un vairumu informācijas varam atrast tieši angļu valodā. Šajā vidē jaunieši dzīvo un elpo, klausās mūziku un spēlē videospēles. Un caur spēlēm iepazīstas un sarunājas angliski ar jauniešiem un vienaudžiem no visas pasaules. Šī valoda ir kā tilts uz gandrīz visām pasaules valstīm.
Ejot pa skolas gaiteņiem un kaut kur pilsētā, nereti ir situācijas, kad dzirdu, ka jaunieši runā angliski. Es to pieminu arī angļu valodas stundu laikā, ka par to priecājos, bet zinu, ka latviešu skolotāji ir nedaudz satraukti. Man kā svešvalodas skolotājai tā ir valodas kā priekšrocība un bonuss, ka jaunieši zina ne tikai dzimto valodu. Jā, varbūt ir kādi robi, bet jebkura valoda bagātina redzesloku un izpratni par kultūru un dzīvi kā tādu. Tāpēc es arī jauniešus mudinu, protams, neatmetot dzimto valodu, izmantot visas tās iespējas, ko dod tas, ka zini svešvalodu.
Tā kā es mācu arī vācu valodu, varu redzēt to, cik viegli padodas valoda, kura tiek lietota ikdienā, izkopjot savas intereses. Angļu valoda ir tik ļoti daudz pielietojama! Tas ir bonuss, ka jaunieši to lieto. Bieža runāšana vispār palīdz valodu apguvē. Arī pašā svešvalodas apguves procesā es aktualizēju to, ka mēs vārdus latviešu valodā tulkojam literāri pareizi. Un jaunieši to akceptē.
Redzu, ka gadu gaitā angļu valoda ir kļuvusi aizvien populārāka jauniešu vidē, bet bija populāra jau pirms 20 gadiem. Protams, ka, attīstoties sociālo tīklu pasaulei, tas vēl vairāk šo valodu popularizē, kas jauniešiem liekas saistoši. Viņi pielieto angļu valodu ne tikai izklaidēm, bet arī, apgūstot citus mācību priekšmetus. Tieši angļu valodā par jebkuru tēmu var atrast ļoti daudz informācijas, piemēram, apgūstot ķīmiju, fiziku vai jebkuru citu mācību priekšmetu, ierakstot interneta meklētājā kādu atslēgvārdu. Šis piedāvājums ir gana plašs. Jaunieši, protams, skatās filmas, un tā labāk iemācās valodu. Arī lasa gan e-grāmatas, gan grāmatas drukātā veidā. To esmu novērojusi savā audzināmajā klasē.
Un ikviens angļu valodas skolotājs pateiks, ka uz skolu 1. klasē atnāk bērni, no kuriem daļa jau prot sarunāties angliski un vairums jau saprot to, ko skolotājs runā angliski. Tas ir tādēļ, ka bērni jau no mazotnes skatījušies video un multiplikācijas filmas šajā svešvalodā. Tas palīdz mācīties gan angļu, gan jebkuru citu valodu.
Zinu pieredzi, ka bērni, kuri skatījušies kaut ko krieviski vai vāciski, pēc tam vieglāk apgūst šīs valodas skolā. Te runa vairāk par runāšanu un klausīšanos. Bet, ja runājam par rakstīšanu un lasīšanu, tā skolas solā ir jāapgūst vairāk.»
«Neuztveru to kā apdraudējumu latviešu valodai»
Aiva Mierkalne: — Latviešu valodas skolotāja esmu jau 28 gadus. Pamanīju, ka bērni, nākot stāstīt par izlasītajām grāmatām, ja neesmu pieteikusi, ka jālasa darbs latviešu valodā, nāk ar biezām grāmatām angļu valodā. Tad ir jautājums, kāpēc tā, jo mums taču arī ir savi autori, dzejnieki un rakstnieki. Kāpēc skolēni nelasa viņu darbus? Atbilde, manuprāt, ir gaužām vienkārša. Ir modernizācijas laikmets, un bērni ir tie, kuri nedzīvo vienā valodas telpā. Viņiem interesantāk un saistošāk šķiet izlasīt angļu valodas tekstu nekā latviešu. Un man liekas, ka pārāk ilgi latviešu valodas mācību programmā vairāk ir bijusi «sausā» gramatika. Protams, viss atkarīgs arī no skolotāja. Daudzi vairāk pievērsušies gramatikai, un to mācījuši formāli.
Agrāk angļu valoda bija svešvaloda citādākā nozīmē nekā tagad. Un tā arī tika pieņemta kā kaut kas svešs. Manai paaudzei svešais radīja barjeru, jo visiem likās, ka tas prasīs milzīgu piepūli. Šodien tā arī ir svešvaloda, bet tā vairāk nav ar tādu nozīmi. Bērni mācās angļu valodu, un tā ir visapkārt. Un es patiesībā neredzu tur problēmu. Tā ir tā svešvaloda, kas viņus ļoti interesē, un skolēni tajā dzīvo. Vairāk gan tie, kuri paši dzīvojuši angliski runājošās valstīs.
Jā, es dažkārt pārdomāju, kāpēc eksāmenos angļu valodā ir augstāki vērtējumi nekā dzimtajā valodā. Ja angļu valodā ir, piemēram, 86 procenti, bet latviešu valodā — mazliet vairāk nekā 50, te, protams, ir jāsaprot, kas kārto šos eksāmenus. Cik no tiem ir jaunieši no mazākumtautības skolām. Latviešu valoda viņiem ir svešvaloda. Es daudzus gadus esmu labojusi centralizētos eksāmenus. Ir jūtams, kad lasu pārspriedumu, kuru rakstījis latvietis, lai arī tas var būt uzrakstīts slikti, vai cittautietis. To redz, un ir atšķirība.
Es patiešām angļu valodu neuztveru kā apdraudējumu latviešu valodai. Mūsu valodai ir nākotne, un tā attīstās. Ir jāsaprot, ka tā vienkārši notiek. Mums ir gan mantotā leksika, gan aizgūtie vārdi. Ir valodu globalizācija. Un bērniem šķiet interesanti un aizraujoši, ja viņi šo angļu valodu zina. Ar latviešu valodu savukārt ir tā — mēs iedziļināmies likumos, jo ir lietas, kas ir jāzina. Un zemapziņā pamatskolas noslēguma klasēs skolēniem varbūt ir pārliecība, ka viņi dzimto valodu jau zina, jo runāt un rakstīt prot, tāpēc viņi nesaprot, kāpēc vēl jāmācās.
Jā, latviešu valoda var nepadoties. Bērni bieži neapjauš to, ka kaut ko viņiem vajadzēs tikai nākotnē, tāpēc negrib mācīties. Manuprāt, ja nepadodas, tad ir jāiemācās cīnīties par sevi. Nav svarīgi mācīties uz 10 ballēm, lai kā arī tas tagad neizklausītos no manis kā no skolotājas puses. Ir svarīgi iemācīties cīnīties. Arī tas, kurš bieži saņem trīs balles un nāk, lai izlabotu atzīmi uz piecām ballēm, ir pelnījis uzslavu, jo ne jau visiem padodas. Viņi pat labāk iemācās par sevi cīnīties, nekā tad, ja ir viegla galva, bet nav cīņas spara, jo nekas neprasa piepūli.
Arī šie centīgie skolēni var tālu dzīvē tikt. Latviešu valoda ir jāmācās un vajag progresu. Protams, ka svarīgi ir strādāt arī ar talantīgajiem un gatavot viņus olimpiādēm, bet tas jau ir kaut kas cits. Un man ir pārliecība, ka latviešu valodu var iemācīt. Es angļu valodu neuztveru kā problēmu, bet kā līdzās pastāvošu valodu.
