Kurzemes apgabaltiesā pasludināts īsais spriedums krimināllietā, kurā par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā apsūdzēta Talsu novada pašvaldības bijusī izpilddirektore Ieva Krēķe. Ja pirmās instances tiesa Talsos bija lēmusi Krēķi atzīt par nevainīgu un attaisnot, tad apgabaltiesas spriedums bija pretējs — atzīt par vainīgu un sodīt ar 150 stundām sabiedriskā darba. Spriedums nav stājies spēkā.
Pagājušā gada oktobrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs informēja sabiedrību par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, ar ko radīts būtisks kaitējums kādai pašvaldībai. Tagad zināms, ka runa ir par Talsu novada pašvaldību un Ievu Krēķi, kura 2022. gadā bija Talsu novada pašvaldības izpilddirektore, bet šobrīd ieņem izpilddirektores vietnieces administratīvajos un finanšu jautājumos amatu.
Pārmaksāti teju 12 000 eiro
Saskaņā ar prokuratūras apsūdzību, Ieva Krēķe, būdama Talsu novada pašvaldības izpilddirektore, ļaunprātīgi izmantoja savu dienesta stāvokli, nelikumīgi panākot citu personu materiālā stāvokļa uzlabošanu. Proti, 2022. gada 25. jūlijā viņa ar Talsu novada pašvaldības darbiniekiem Evitu Veidi un Arvi Lagzdiņu noslēdza līgumus par darba tiesisko attiecību izbeigšanu pēc pušu vienošanās. Šajos dokumentos Krēķe iekļāva prettiesiskus nosacījumus, saskaņā ar kuriem pašvaldība kā darba devējs apņēmās izmaksāt Veidei un Lagzdiņam atlaišanas kompensāciju četru mēnešalgu apmērā katram. Tajā pašā dienā, pamatojoties uz šīm vienošanām, Krēķe izdeva attiecīgus rīkojumus.
2022. gada 27. jūlijā, ņemot vērā Krēķes sagatavotos dokumentus, pašvaldība izmaksāja atlaišanas pabalstus E. Veidei un A. Lagzdiņam — 8472 eiro (pirms nodokļu nomaksas) katram. Kopumā no pašvaldības budžeta tika izmaksāti 16 944 eiro, par 11 777,71 eiro pārsniedzot Veidei un Lagzdiņam kopējo pieļaujamo izmaksājamo atlaišanas pabalsta apmēru. Ar likumu gan noteikts, ka tādā gadījumā atlaišanas kompensāciju drīkstēja izmaksāt tikai vienas mēnešalgas apmērā. Kā norādīts apsūdzībā, tādā veidā Talsu novada pašvaldībai radīts būtisks kaitējums.
«Troņu spēle» Talsu pašvaldībā
Apsūdzētā Ieva Krēķe tiesā pauda, ka viņa atzīst faktiskās darbības, bet savu vainu nozieguma izdarīšanā neatzīst. Sniedzot liecību, viņa pastāstīja, ka
2022. gada 21. jūlijā Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone ienākusi pie viņas kabinetā un informējusi, ka bija ieradusies deputāte Eva Kārkliņa, kura paziņojusi, ka opozīcija ir vienojusies par domes priekšsēdētājas atcelšanu no amata jūlija domes sēdē, kas paredzēta 28. jūlijā. Nākamajā dienā par šo opozīcijas plānu jau bija informēta visa sabiedrība.
24. jūlijā, kas bija svētdiena, Krēķe no Pētersones saņēmusi ziņu, ka pirmdienas rītā 8.00 jātiekas domes priekšsēdētājas kabinetā. Norunātajā laikā notika tikšanās, kurā piedalījās Pētersone, viņas vietnieki Andis Astrātovs un Dainis Karols, kā arī Krēķe un abi viņas vietnieki — Veide un Lagzdiņš. Sarunas ievadā Sandra Pētersone pastāstīja, ka pret viņu tiek vērstas opozīcijas darbības. Opozīcijas deputāti vēlas balsojumu par domes priekšsēdētājas maiņu. Pētersone paziņoja, ka domes vadība ir apspriedusies un nolēmusi, ka šajā situācijā atlūgums jāraksta izpilddirektorei Krēķei. Tas būtu jāizdara līdz ceturtdienai, kad paredzēta domes sēde. D. Karols piebildis, ka gadījumā, ja Krēķe iesniegs atlūgumu, opozīcijas deputāts Ainis Stūrmanis mainīs savu nostāju, ļaujot Pētersonei un abiem viņas vietniekiem saglabāt amatus.
Ieva Krēķe tiesā atklāja, ka notiekošais viņai toreiz radījis milzīgu šoku, jo viņa kā izpilddirektore nekad nebija saņēmusi nevienu aizrādījumu par savu darbu, nebija nekādu pārkāpumu. Tieši pretēji, pirms gada, kad Krēķe bija izteikusi vēlēšanos atstāt izpilddirektores amatu, domes vadība viņu pierunāja to nedarīt. Sanāksmes turpinājumā Arvis Lagzdiņš esot pajautājis domes vadībai, kurš būs izpilddirektora vietā? Atbilde bija, ka līdz augustam viņš, bet tad skatīšoties, kā ticis galā ar pienākumiem.
Krēķe pārjautājusi domes vadībai, vai tiešām tādēļ, lai Pētersone, Karols un Astrātovs saglabātu savus amatus, darbs būtu jāzaudē tieši viņai? Sekoja atbilde — jā, tā ir jādara. Sapratusi, ka domes vadība viņu vairs neatbalstīs, Krēķe piekrita priekšsēdētājas Pētersones izvirzītajiem nosacījumiem. Vienīgais, ko izpilddirektore palūgusi, bija iespēja noslēgt vienošanos par darba attiecību izbeigšanu, lai viņa jau nākamajā mēnesī varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu. Pētersone apsolījusi par to padomāt un atbildi sniegt pēc stundas.
Tik lielas kompensācijas Talsos maksātas gadiem
Pēc sarunas izpilddirektore un viņas vietnieki devās uz Veides kabinetu, kur pārrunāja notikušo. Tādu situāciju viņi savā darba dzīvē vēl nekad nebija piedzīvojuši. Sarunas laikā Lagzdiņš informējis savu priekšnieci, ka viņš vairs neredz sevi šajā darbā. Viņš izteicis vēlēšanos pārtraukt darba tiesiskās attiecības un jautājis Krēķei, vai varēs saņemt kompensāciju, ja pametīs pašvaldību nekavējoties. Turpināt darbu vairs negribēja arī Veide. Izpilddirektore neesot pratusi uz šo jautājumu atbildēt uzreiz, bet apsolījusi, ka to noskaidros Juridiskajā nodaļā. Drīz pēc tam pie Krēķes kabinetā ienākusi Pētersone, kura piedāvāja izpilddirektorei noslēgt vienošanos, kurā būtu paredzēta atlaišanas kompensācija četru mēnešalgu apmērā. Tam gan esot nepieciešams balsojums domes sēdē. Kad Krēķe pajautājusi, vai tiešām deputāti nobalsos par šādu kompensāciju, domes priekšsēdētāja atbildējusi, ka viss būšot kārtībā.
Arī ar Juridiskās nodaļas vadītāju Ilvu Jansoni Krēķe runājusi savā kabinetā. Izpilddirektore jautājusi Jansonei par iespēju noslēgt vienošanos ar saviem vietniekiem, izmaksājot arī viņiem kompensāciju.
Pārrunājot Talsu novada pašvaldības iepriekšējo pieredzi tādu kompensāciju izmaksāšanā, Jansone apgalvojusi, ka, pamatojoties uz Darba likumu, ir iespējams izmaksāt kompensāciju, kas ir lielāka par vienu mēnešalgu, tikai jābūt pamatojumam. Talsos tā esot darīts arī iepriekš. Piemēram, tik liela kompensācija agrāk tikusi izmaksāta bijušajiem pašvaldības izpilddirektora vietniekiem Oskaram Kļavam un Ingūnai Kaļinkai, bijušajiem izpilddirektoriem Modrim Jaunvalkam un Aldim Vilsonam, bijušajai Juridiskās nodaļas vadītājai Guntrai Tālbergai un vēl daudziem citiem bijušajiem Talsu novada pašvaldības darbiniekiem, kuru skaits, kā liecināja Krēķe, mērāms vairākos desmitos.
Apsūdzētā noliedz ļaunprātību
Kā uzsvēra Ieva Krēķe, lēmumu par tik lielu kompensāciju izmaksāšanu saviem bijušajiem padotajiem viņa pieņēmusi nevis ļaunprātības dēļ, bet tādēļ, ka tāda bija iepriekšējā prakse pašvaldībā daudzu gadu garumā (kopš 2009. gada). Apsūdzētā arī paļāvusies uz Juridiskās nodaļas vadītājas skaidrojumu un pamatojumu, ticot viņas teiktajam. Tas, ko par kompensāciju četru mēnešalgu apmērā Krēķe runāja ar Juridiskās nodaļas vadītāju Jansoni, sakritis ar domes priekšsēdētājas Pētersones teikto, tāpēc izpilddirektorei neesot bijis nekādu šaubu par savas darbības likumību. Ņemot vērā, ka arī izpilddirektora vietnieku atbrīvošanas jautājums tiek skatīts domes sēdē, Krēķei bijusi pārliecība un paļāvība, ka arī par viņas sagatavotajiem lēmumiem būs deputātu balsojums.
jūlijā Krēķe no Pētersones saņēmusi ziņu elektroniskajā pastā, kurā bija piedāvājums izskatīt sagatavoto lēmumprojektu par vienošanās slēgšanu. Tajā bija paredzēta kompensācija četru mēnešalgu apmērā. Krēķe atbildēja, ka šādu vienošanos neparakstīs, jo no tās bija pazudis punkts par to, ka pašvaldībai pret viņu nebūs nekādu pretenziju nākotnē. Ievai Krēķei šis punkts bijis ļoti svarīgs, ņemot vērā, ka izrēķināšanās ar bijušajiem darbiniekiem Talsu novada pašvaldībā nav nekāds retums.
Domes sēdē publiska atzīšanās un meli
28. jūlijā notika domes sēde, kurā priekšsēdētāja Sandra Pētersone publiski atzinusi, ka likusi izpilddirektorei atstāt savu amatu bez īpaša iemesla. Pētersone arī runāja par darba attiecību pārtraukšanu ar izpilddirektores vietniekiem un vienošanos viņiem izmaksāt kompensāciju četru mēnešalgu apmērā, neminot, ka tas būtu nelikumīgi.
Bijis gan arī deputāta Gaida Bērziņa izteikums, ka to, vai noslēgtās vienošanās ir likumīgas, varēs vērtēt pēc tam, kad dome būs nobalsojusi par vietnieku atbrīvošanu no amata. Tikai tajā brīdī Krēķei parādījušās pirmās šaubas, ka, iespējams, kaut kas tomēr nav pareizi.
28. jūlijā domes sēde netika pabeigta, tā turpinājās 4. augustā. Kā liecināja Krēķe, domes sēdes turpinājumā Juridiskās nodaļas vadītāja publiski meloja, ka vienošanās par kompensācijām ar viņu neesot tikušas saskaņotas, kaut gan viņa pati no savas e-pasta adreses sūtīja līguma projektus gan Krēķei, gan Veidei un Lagzdiņam. Arī domes priekšsēdētāja Pētersone teica, ka neko neesot zinājusi par vienošanos un kompensāciju, lai gan tieši viņa Krēķei to bija piedāvājusi.
Naudu steidz atmaksāt
Pēc domes sēdes Ieva Krēķe konsultējusies ar vairākiem juristiem, kas nestrādā Talsu novada pašvaldībā. Lielākā daļa no viņiem apliecinājuši, ka tik liela kompensācija ir iespējama. Viens no juristiem Krēķei ieteicis sameklēt kādu konkrētu Senāta lēmumu. Tikai tur Krēķe atradusi apstiprinājumu savām sliktākajām aizdomām, ka tādā situācijā, kāda tā bija Talsu novada pašvaldībā, nebija pieļaujama par vienu mēnešalgu lielākas kompensācijas izmaksa.
5. augustā Ieva Krēķe sazinājās ar saviem vietniekiem un izstāstīja, ko bija uzzinājusi. Sarunas laikā viņa lūdza Veidi un Lagzdiņu jau saņemtās kompensācijas atmaksāt pašvaldībai. Viņi to arī nekavējoties izdarījuši, atmaksājot tieši to summu, kas bijušajiem vietniekiem nepienācās. Tas izdarīts, lai gan Talsu novada pašvaldība nemaz neesot prasījusi naudu atmaksāt. Pašai Krēķei lielā kompensācija netika izmaksāta, jo attiecībā uz viņu arī 4. augustā dome lēmumu nepieņēma.
Tiesāšanās varētu turpināties
Prokurore Džena Andersone, kura šajā kriminālprocesā ir valsts apsūdzības uzturētāja, lūdza Kurzemes rajona tiesas Talsos tiesnesi Ainaru Feldmani atzīt apsūdzēto Ievu Krēķi par vainīgu viņai inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar 280 stundām sabiedriskā darba, kā arī ar aizliegumu ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts pārvaldē uz vienu gadu. Pirmās instances tiesa lēma Ievu Krēķi atzīt par nevainīgu un attaisnot.
Par šo spriedumu prokurore sagatavoja apelācijas sūdzību, kuru pagājušajā mēnesī izskatīja Kurzemes apgabaltiesa triju tiesnešu kolēģijas sastāvā.
Apgabaltiesa lēma atcelt Talsu tiesas spriedumu, atzīstot Ievu Krēķi par vainīgu un sodot ar 150 stundām sabiedriskā darba, kā arī atņemot viņai uz vienu gadu tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts pārvaldē. Pagaidām ir pasludināts tikai īsais spriedums, bet apgabaltiesa jau saņēmusi lūgumu sagatavot pilnu sprieduma tekstu. Pilns nolēmums būs pieejams 15. novembrī. Lietas dalībnieki, kuri ar to nebūs mierā, šo spriedumu varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
Ritvars Raits, speciāli «Talsu Vēstīm»
