Tuvojas 14. Saeimas vēlēšanas, kad Latvijas pilsoņiem būs jāizvēlas valsts virzības ceļš turpmākajiem četriem gadiem. Par paveicamo runāt bija aicināti uzņēmēji, vienlaikus iepazīstoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sagatavotajām virzības rekomendācijām, kas nosūtītas Saeimas vēlēšanās reģistrētajām partijām.
«Ko sagaidām no vēlēšanām?» — ar šādu nosaukumu 3. augustā Sabilē tika aizvadīts Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības LTRK Kurzemes reģiona nodaļas rīkotais pasākums, kas tapis sadarbībā ar Talsu novada pašvaldību un finansēšanas risinājumu uzņēmumu SIA «Factris».
«Mums vajadzīgs uzņēmēju viedoklis, un šodien mēs sagaidām no jums kopēju diskusiju,» tikšanos atklāja LTRK Kurzemes reģiona vadītājs Ralfs Minkevičs, kurš vēlāk LTRK biedru pulkā sveica trīs jaunus biedrus no Kurzemes reģiona. Pašlaik LTRK biedru skaits kopā pārsniedz 3000, bet Kurzemē ir vairāk nekā 250 biedru.
Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone uzrunāja klātesošos:
«Ņemot vērā visus procesus, kas notiek valsts līmenī un pašvaldības, man šķiet, ka mums beidzot vajadzētu saprast, ka mums ir veicams viens darbs. Mums var būt atšķirīgi viedokļi, mēs varam diskutēt, bet mums ir jāsaprot, ka tajā ir jābūt loģikai, konstruktīvismam un rezultātā saprātīgiem lēmumiem, kas mūs virza attīstības virzienā.»
Kā labu piemēru priekšsēdētāja minēja vērienīgo Sabiles sinagogas jeb Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centra atjaunošanas projektu. Pēc projekta īstenošanas ēka ar «saturu» jeb labu komandu, spēj piesaistīt gan Latvijas iedzīvotāju, gan ārzemnieku interesi.
Talsu «magnēts» varētu būt multihalle,
kuras projekts pavirzījies uz priekšu.
«Iepriekšējās nedēļas beigās esam saņēmuši ziņu no Centrālās finanšu un līguma aģentūras, ka mums ir pozitīvs atzinums par multifunkcionālās halles projektu un tuvāko divu nedēļu laikā mēs saņemsim atbilstoši publiskās un privātās partnerības likuma apliecinājumu, ka mēs varam uzsākt turpmākās darbības, lai realizētu daudzus gadus ilgo sapni,»
atklāj S. Pētersone. Multifunkcionālās halles celtniecība ir viens no jautājumiem par kuru gadiem deputātiem atgādina vietējie uzņēmēji, norādot, ka mūsdienās nepietiek vien ar labām darbavietām un konkurētspējīgu atalgojumu, nepieciešama arī sakārtota vide, atpūtas un sporta iespējas, lai novadam piesaistītu jaunus, spējīgus speciālistus.
Rekomendācijas no uzņēmēju puses
Sagatavoto rekomendāciju kopsavilkumu prezentēja LTRK valdes loceklis, politikas daļas direktors Jānis Lielpēteris kopumā izklāstot septiņu galveno jomu attīstības skatījumu: iesaiste, enerģētika, nodokļi, inovācijas, cilvēkkapitāls, ēnu ekonomika un pārvalde.
«Atskatoties uz šo pēdējo četru gadu periodu, šķiet, ka būtiskākā lieta ir tā, ka koalīcijai tik plašā sastāvā ir ļoti grūti sastrādāties un nonākt pie saprātīgiem risinājumiem,»
novērojumos dalās J. Lielpēteris. LTRK skatījumā politisko spēku dueļi bieži aizēnojuši sapratīgu lēmumu pieņemšanu. Viņš aicināja atcerēties, ar cik ambicioziem priekšlikumiem jaunie politiskie spēki nākuši pie vēlētājiem pirms iepriekšējām vēlēšanām. Piemēram, «KPV LV», kas šobrīd jau vairs neeksistē.
Salīdzinot šo četru gadu periodu ar iepriekšējo, LTRK politikas daļas direktors uzsver, ka nevalstisko organizāciju iesaiste ir kļuvusi vājāka. Tādēļ maijā kopīgu memorandu parakstīja Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību savienība, LTRK un LDDK. Memorands paredz turpmāku rīcības koordinēšanu un vienotu pozīciju sarunās ar valsts pārvaldi noteikto mērķu sasniegšanai.
Nākamā Saeima strādās no 2022. gada oktobra
līdz 2026. gadam. «Četru gadu termiņš ir gana īss, lai uzliktu būtiskus mērķus, tādēļ ir jāskatās tālākā nākotnē, mērķi ir definēti ar 2030. gadu,» skaidro J. Lielpēteris. Daļa no rekomendāciju kopsavilkuma punktiem īstenojami tuvāko gadu laikā, daļa — prasīs ilgāku darbu. Bet līdz 2030. gadam izvirzītie virsmērķi ir paaugstināt pirktspēju un palielināt iedzīvotāju skaitu.
Kā pirmais uzdevums rekomendāciju kopsavilkumā ierakstīts: palielināt partneru iesaisti koalīcijas stratēģisko lēmumu pieņemšanā; uzņēmējdarbības nozarei būtisku — ekonomikas ministra un finanšu ministra — amatu kandidātu saskaņošana ar nozares pārstāvjiem. Klātesošie gan izteica bažas, ka amatu kandidātu saskaņošana, visticamāk, nenotiks.
Skarba mācība — pandēmija
Uzņēmējdarbībai ļoti izaicinošs bija «Covid-19» pandēmijas laiks. J. Lielpēteris ieskicēja dažus ierobežojumus, kas pēc būtības nav bijuši loģiski un grāvuši ekonomiku — lielveikalu darba laiku ierobežojumi un atsevišķu preču iegādāšanās aizliegumi.
«Pēc pieciem, līdz lokdauna brīdim, tātad līdz septiņiem, kamēr veikali strādā, cilvēki devās uz veikaliem, pulcējās, jo brīvdienās to nevarēja — tie bija slēgti. Rezultātā mēs «gājām uz priekšu» saslimstības rādītājos un tajā pašā laikā uzņēmējiem tika liegts strādāt (…) Tāpat, šis aizliegto preču saraksts. Noteikti daudzi atceras, ka veikalā nevarēja nopirkt foliju, tā vietā bija jāapstaigā pieci kaimiņi… Rezultātā ieguvums ir pilnīgi nekāds,»
skaidro J. Lielpēteris. Trīs mēnešus katru nedēļu politikas veidotājiem skaidrots un lūgts izprast situācijas neloģiskumu, bet rezultāts, veikalu darba laika ierobežojuma atcelšana, panākta tikai pēc ziņas, ka, ja gadījumā ierobežojumi netiks noņemti, tiks prasīta ministra demisija. «Tā nākamajā dienā šie lēmumi tika atcelti. No politikas veidošanas viedokļa, saprātīgi būtu, ka šī diskusija notiek konstruktīvi, datos balstīti un mums nav jāspēlē uz šīm «kārtīm», kas ilgtermiņa sadarbībā nevienam nenāk par labu,» skaidro LTRK politikas daļas direktors.
Diskusijas uzņēmēju vidū izcēla jautājums par attīstību zinātnes jomā, uzsverot, ka tā ir atbalstāma, bet, uzņēmējuprāt, būtu jāveido ciešāka sadarbība, lai pētījumi tiktu veikti, ņemot vērā tirgus tendences un uzņēmējiem aktuālo, tā veicinot inovatīvu produktu ražošanu un attīstību. Piemēram, brīdī, kad aktuāls ir enerģētikas jautājums, varbūt vērts pētīt koku skuju pielietojumu un to siltumatdevi.
«Šī ir aktuālā tēma, jo Ziemassvētkos, kad būs auksts, jau būs par vēlu,»
bilst AS «Ingrid D» valdes loceklis Jānis Grahoļskis. Tāpat diskusijas izvērta jautājumi par darbaspēku un ēnu ekonomiku.
«Nevar dabūt vienkārša darba veicēju par pieklājīgu samaksu, jo viegli saņemt pabalstu no pašvaldības, valsts, vadot savas dienas laiski,»
komentēja J. Lielpēteris. Bet kā klasisks ēnu ekonomikas piemērs tika minēta šuvēja, kas nepelna tik daudz, lai spētu nomaksāt visus nodokļus, tādēļ izvēlas tos nemaksāt vispār. Nodokļu slogs Latvijā joprojām ir vislielākais Baltijā.
Tika apspriesta arī Sabiedrisko mediju darbība, kas pandēmijas laikā, pēc vairāku uzņēmēju domām, pārāk pievērsusies «Covid-19» tēmai, aizmirstot par citām, to skaitā ekonomikai. Izskanēja ierosinājums meklēt veidus, kā programmā iekļaut izglītojošas pārraides par uzņēmējdarbības vidi, veicinot sabiedrības izpratni par tās nozīmību tautsaimniecībā.
Izskatītais rekomendāciju kopsavilkums ir nosūtīts politiskajām partijām aptaujas formā, un tagad LTRK gaida atgriezenisko saiti, lai veidotu politisko partiju reitingu, nosakot, kuras atbalsta izvirzītos uzdevumus.
