Talsu novada pašvaldības civilās aizsardzības speciālists Gatis Vjaters aicina cilvēkus nepakļauties iebiedēšanai, kas ir dezinformācijas izplatīšanas viens no galvenajiem mērķiem. Viņš ir pārliecināts, ka mēs kā NATO dalībvalsts varam justies drošībā, tāpēc pamata panikai nav. Tajā pašā laikā pašvaldība cītīgi strādā pie tā, lai novads būtu sagatavojies un zinātu, kā rīkoties «X» stundas gadījumā.
— Kā jūs raksturotu neseno draudu vēstuļu izplatīšanu izglītības iestādēm? Kāpēc tas tika darīts?
— Latvijā norisinās hibrīdkarš, pašlaik izteikti — ar dezinformācijas izplatīšanu. Tas tiek darīts ar galveno mērķi — satracināt, iebiedēt sabiedrību, lai cilvēki nejustos droši. Vainīgie grib, lai cilvēki satrauktos, sāktos dažādas nepamatotas runas, radot nevajadzīgu haosu. Ikdienā ļoti daudz strādāju ar ukraiņiem, un neviens no viņiem nav teicis, ka pirms kara Ukrainā būtu norisinājušās šādas dezinformācijas kampaņas. Karš vienkārši sākās, un viss.
— Ko būtiski iedzīvotājiem ņemt vērā pašreizējā situācijā, tajā skaitā ņemot vērā notiekošo Izraēlā?
— Situācija pašlaik ir ļoti nestabila, tāpēc aicinātu cilvēkus izvērtēt, vai un kur doties uz ārvalstīm, jo arī tur norisinās uzbrukumi. Aicinu saglabāt vēsu prātu un domāt līdzi tam, kas pašlaik notiek starptautiski.
Protams, aktuāls joprojām ir karš Ukrainā. Ir daudzi iedzīvotāji, kuri, sākoties šim karam, jau sagatavoja krīzes situācijas somu 72 stundām. Tie, kuri to vēl nav izdarījuši, protams, to var darīt, tomēr nevēlētos ar šo aicinājumu radīt satraukumu. Tas pašreizējā situācijā pat ir vairāk nepieciešams tādēļ, lai cilvēki būtu psiholoģiski mierīgi, jo ne velti ir teiciens — mierā dzīvo tas, kurš ir sagatavojies karam.
Un jau atkal aicinu izvērtēt informāciju, ko dzirdat, jo šajā laikmetā notiek izteikts informatīvais karš, iesaistītie nereti sabiezina krāsas. Piemēram, mums, Baltijas valstīm, situācija ir krietni atšķirīgāka nekā Ukrainai, jo esam NATO dalībvalstis. Mums ir spēcīgi sabiedrotie, un Latvijā atrodas NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa. Tas skaidri demonstrē alianses vienotību un apņemšanos aizsargāt NATO dalībvalstis pret iespējamo agresoru. Es savā valstī jūtos droši.
— Kā jums veicas ar Talsu novada civilās aizsardzības plāna izstrādi?
— Pie plāna tiek ļoti aktīvi strādāts, tas tiek pilnveidots, precizēts utt. Plānam ir divas daļas — publicējamā un nepublicējamā. Plāns satur ļoti plašu jautājumu loku, tāpēc daudz laika prasa informācijas iegūšana, sagatavošana, pārbaudīšana. Darba apjoms ir ļoti liels.
— Kāpēc šāds plāns ir nepieciešams un ko tas sevī ietver?
— Plāns nepieciešams, lai jebkurā apdraudējuma situācijā mēs spētu orientēties un noteikt prioritātes, kas darāms primāri, kas — sekundāri. Lai plānu «iedzīvinātu», periodiski notiek civilās aizsardzības komisijas mācības galda spēļu veidā, kur tiek dots uzdevums — situācija, un komisijas locekļiem un uzaicinātajiem pārstāvjiem jārisina situācija saskaņā ar plānā iekļauto organizatorisko kārtību. Tādējādi spējam veikt nepārtrauktus uzlabojumus plānā.
Teorētiski Civilās aizsardzības plāns iekļauj: organizatorisku, inženiertehnisku, ekonomisku, finansiālu, sociālu, izglītojošu un zinātnisku pasākumu kopumu, kurus īsteno valsts un pašvaldību institūcijas un sabiedrība, lai nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību, kā arī īstenotu atbilstošu rīcību katastrofas un katastrofas draudu gadījumā.
Katastrofas draudi iekļauj gan plūdus, gan pandēmijas, gan mežu ugunsgrēkus, vētras un, protams, tai skaitā arī militārus draudus. Tos iedala lokālos apdraudējumos un plašākās teritorijas, kā, piemēram, tas bija Covid-19 pandēmijas laikā.
— Kas sagādā vislielākās problēmas, to izstrādājot?
— Lielāko izaicinājumu sagādā lielā informācijas apjoma iegūšana, apstrādāšana, pārbaudīšana. Esam krietnu laiku dzīvojuši miera laikos, tāpēc daudz kas ir aizmirsts vai nav vairs zināms. Daudz vērtīgu, noderīgu informāciju iegūstu no vecāka gadagājuma cilvēkiem, piemēram, runājot par patvertņu atrašanās vietām. Lai visus nomierinātu — ņemot vērā mūsu iedzīvotāju skaitu, telpas, kuras varētu izmantot kā patvertnes, mums pietiek.
— Vai un kad plānojat publicēt jaunā civilās aizsardzības plāna publisko daļu?
— Kad viss būs sagatavots, informācija noteikti tiks izplatīta. Tagad pašvaldības mājaslapā pieejams pašlaik spēkā esošais civilās aizsardzības plāns.
Runājot par informāciju, kas ir slēgtajā daļā un ietver arī dažādus rīcības algoritmus, tā netiks publiskota.
Pašvaldības, valsts iestādes zina, kur viņiem doties un kā rīkoties apdraudējuma gadījumā. Pats galvenais, kas ir jāņem vērā apdraudējuma gadījumā — ja izziņota trauksme, atstājam telpas. Uzbrukuma gadījumā visdrošākie ir pagrabi. Protams, sekojam līdzi radio un televīzijā pārraidītajiem valsts paziņojumiem.
Pats Ukrainā pēc kara sākuma esmu bijis divas reizes, kur man stāstīja, ka pats bīstamākais moments un lielākais apdraudējums bijis tad, kad iedzīvotāji pulcējušies, lai izbrauktu ārā no pilsētas. Ņemot to vērā, ir ļoti smalki jāizvērtē, kad un ko publicējam.
Runājot par informācijas ieguvi apdraudējuma situācijā — ir jāseko līdzi sabiedriskajiem medijiem, Latvijas Televīzijai, Latvijas Radio. Viņi ziņos par aktuālo un svarīgo. Arī tagad ir jādomā līdzi, kādus informācijas kanālus lietot, jo dezinformācija tiek izplatīta ļoti plaši.
— Kāda situācija ir ar pamatlietām, kas krīzes situācijā ir nepieciešamas, — pārtika, elektroģeneratori, ūdens?
— Gan valstiskā, gan mūsu novada līmenī tiek domāts par šiem jautājumiem. Esam ņēmuši vērā citu novadu pieredzi, kur tika iepirkta pārtika, bet pēc gada tā bija jau sabojājusies. Tā ir galvenā problēma — atrast pārtiku, kas uzglabājama ilgstoši, kā arī — kur to vislabāk uzglabāt.
Kritiskajai, pamata infrastruktūrai pašlaik elektroģeneratoru skaits ir pietiekams. Protams, varētu vēlēties vairāk, bet pašlaik ir šādi.
Par ūdeni — lielākā daļa jau ir apzinātas, bet joprojām tiek apzinātas vietas, kur to iegūt krīzes situācijā.
— Kāda situācija pašlaik ir Talsu novadā ar kara bēgļiem no Ukrainas?
— Atpakaļ uz Ukrainu dodas ļoti maz. Daudz ir tādu, kuri no mūsu novada brauc prom uz citām valstīm, piemēram, Vāciju, Īriju, Lielbritāniju, Kanādu, ASV. Daudz jaunu bēgļu no Ukrainas uz Talsu novadu vairs nebrauc. Protams, ierodas, bet nevar salīdzināt, kādā apjomā tas bija kara sākumā. Tiem, kuri atbrauc, šeit jau ir radi vai draugi. Brauc gan seniori, gan sievietes ar bērniem. Vīriešus nu jau kādu laiku nelaiž ārā no valsts.
— Kāda ir situācija ar finansiālā atbalsta sniegšanu šiem kara bēgļiem?
— Šeit ierodoties, 120 dienas Ukrainas kara bēgļi saņem pabalstu, pēc tam viņiem ir iespēja palikt pašvaldības piedāvātajā dzīvošanas vietā Jaunpagastā, bet apmaksāta dzīvošana ir tikai bērniem, invalīdiem u.c. konkrētām sociāli neizsargātajām grupām. Protams, viņi var vērsties arī sociālajā dienestā, ja ir nepieciešams, piemēram, lai iegūtu maznodrošinātā statusu. Ja vajag, palīdzam ar apģērbu, tāpat viņiem tiek piešķirtas pārtikas pakas. Tāpat joprojām dzirdu stāstus par mūsu iedzīvotājiem, kuri šiem bēgļiem cenšas palīdzēt ar naudu. Daudzi no viņiem meklē apmaksātu darbu. Cik zinu, vīrieši, kuri uz šejieni savulaik atbrauca, visi strādā. Daži apsver savas uzņēmējdarbības uzsākšanu.
