Deviņi no desmit bērniem skolā tiek apcelti vai redz, kā mobingu piedzīvo citi – tik šokējoši ir šovasar veiktās aptaujas dati. Šobrīd aizsākusies kampaņa “Apturēsim mobingu skolās!”, kas mēģinās attīstīt un pilnveidot jauniešu sociāli emocionālās prasmes. Un viena no nodarbībām notikusi arī Pastendes pamatskolā.
Mobings skolās bijis vienmēr, tikai šobrīd tas izskan biežāk un skaļāk, jo sabiedrība sapratusi, ko vārds “mobings” vispār nozīmē. “Bieži vien tas izpaužas pagrūžot, apsaukājoties, dažādi konflikti,” stāsta Pastendes pamatskolas audzēknis Markuss. “Es neteiktu, ka skolā mobings ir daudz. Daudz lamāšanās, apsaukāšanās – tā varētu būt. Daudzi cilvēki citādāk to uztver, dažiem vienalga, ka viņu apsaukā. Daži to sauc par mobingu, daži nesauc,” teic Pastendes pamatskolas audzēkne Diāna.
Uzsākot kampaņu “Apturēsim mobingu skolās!”, pēc “Procter&Gamble” pasūtījuma vecāku organizācija „Mammamuntetiem.lv” šovasar veica Latvijas vecāku aptauju. Tā atklāja šokējošus datus – gandrīz 67% aptaujāto vecāku atzina, ka viņu bērns mācību iestādē dažādu iemeslu dēļ ir apcelts, un vēl 19% zina, ka viņu atvase bijusi blakus un novērojusi pret kādu citu vērstu mobinga situāciju. “Tikai zem procenta parādās tas, ka viņi nav ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne bijuši klāt, ne paši apcelti,” stāsta sociālais darbinieks darbā ar jauniešiem Inguna Kronberga.
Sociālā dienesta darbiniece Inguna Kronberga apguvusi emocionālās inteliģences trenera prasmes un tehnikas. Viņa tās ieviesīs savā darbā un palīdzēs arī skolām. Šonedēļ viņa Pastendes pamatskolas 8.klasei lika aizdomāties par piecām galvenajām prasmēm – komunikāciju, apzinātību, pašregulāciju, mērķtiecību un empātiju. “Ja mēs attīstīsim sevī šīs prasmes, tad ne tikai mēs sevi pratīsim aizsargāt, bet arī citus un meklēt palīdzību, kad tas nepieciešams,” teic Inguna Kronberga.
Lai kļūtu par labākiem cilvēkiem, jaunieši paši grib vairāk attīstīt mērķtiecību un komunikācijas prasmes. Taču ļoti būtiska ir pašregulācija, spēja pārvaldīt savas domas, emocijas un rīcību. “Mūsu šī gada tēma – pašregulācija. To savu vainu saredzēt, kur es esmu šajā konfliktā, kāda ir mana loma un kā es varētu no tā iziet ar godu un adekvāti,” stāsta sociālais pedagogs Alla Spruģevica.
Risinot konfliktus, būtiski reaģēt ātri un uzklausīt visas puses. Sociālais pedagogs priecājas, ka par mobingu skolas vairs nebaidās runāt. “Nevienam nav noslēpums, ka vēl nesenā pagātnē par to nedrīkstēja skaļi runāt. Viss tika risināts skolas iekšienē. Un, manuprāt, šobrīd ir tas labais process, kad sāk to problēmu risināt,” teic Alla Spruģevica.
Speciālisti uzskata, ka vardarbību pavisam izskaust nav iespējams, taču attīstot un pilnveidojot jauniešu sociāli emocionālās prasmes, rādītājus var uzlabot gan.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
