Laikā, kad strauji aug energoresursu cenas un inflācija sasniegusi augstāko līmeni pēdējo 15 gadu laikā, aizvien aktuālāks kļūst jautājums — kas tiek un tiks darīts, lai šīs samilzušās problēmas novērstu? Lai apspriestu iespējas, kā palīdzēt mazāk nodrošināto cilvēku grupām, pie kurām pieskaitāmi arī pensionāri, 19. maijā Talsu novada Sociālā dienesta dienas centrā viesojās labklājības ministrs Gatis Eglītis.
Sagaidot labklājības ministru, 13. Saeimas deputātu Krišjāni Feldmani un labklājības ministra ārštata padomnieci Mariju Balceri, Talsu pensionāru biedrības vadītāja Rita Tomsone pauda prieku par iespēju tikties, vienlaikus uzsverot, ka strauji augošās energoresursu cenas veido rezonansi visās pārējās nozarēs. Viņa aicināja meklēt veidus, kā šo slogu mazināt, un pauda senioru vēlmi pēc godprātīgi veikta darba cēliena pavadīt cilvēka cienīgas vecumdienas, kā to nosaka Latvijas valsts pamatlikumi. Viņasprāt, 13. Saeimas sasaukuma attiecīgo komisiju vadītāji, deputāti un amatpersonas nav pietiekami atbildīgi vērtējuši senioru problēmas. Ņemot vērā izveidojušos krīzes apstākļus, arī Latvijas Pensionāru federācija atkārtoti griezusies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu steidzamības kārtā pieņemt attiecīgus lēmumus, lai nepieļautu trūkumu un nabadzību. «Līdz rudenim jābūt skaidrībai, kā mēs dzīvosim, ko ēdīsim un vai vispār būs par ko pirkt pārtiku? Seniori ir apzinīgi — vispirms nosedz savus maksājumus valstij un tikai tad domā par sevi,» problēmu ieskicēja R. Tomsone.
/Foto: Edgars Lācis/
«Visu vienā reizē nav iespējams atrisināt»
Labklājības ministrs atklāja, ka pasākumi saistībā ar senioru ienākumu palielināšanu primāri ir ikgadējā indeksācija. Pērn indeksācija notika 1. oktobrī un vidēji tie bija septiņi līdz astoņi procenti. Šogad pieņemts lēmumu indeksāciju veikt mēnesi agrāk — 1. septembrī. Pieaugošās inflācijas dēļ arī indeksācijas koeficients būs lielāks — vismaz desmit procentu apmērā. Vēl viens atbalsta pasākums, kas stāsies spēkā 1. jūlijā, ir pensiju neapliekamais minimums, kas no 300 eiro pieaugs līdz 500 eiro. Ministrs atzina, ka tas ir nebijis kāpums, — agrāk neapliekamais minimums tika celts desmit līdz 20 eiro apmērā. «Tas nozīmē, ka daudziem senioriem uz rokas, ja tā var teikt, paliks vairāk. Pensijas pēc būtības vispār nevajadzētu aplikt ar nodokli. Pēc 1. jūlija aptuveni 80 procenti pensiju Latvijā vairs netiks apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ejot uz priekšu, turpināsim celt neapliekamo minimumu. Darba dzīves laikā cilvēks savu artavu valsts budžetam ir sniedzis, līdz ar to nav pareizi, ka tas jādara vēl pensijas vecumā. Visu vienā reizē nav iespējams atrisināt, bet šogad spersim vismaz vienu lielu soli uz priekšu,» skaidroja G. Eglītis.
«Līdz rudenim jābūt skaidrībai, kā mēs dzīvosim, ko ēdīsim un vai vispār būs par ko pirkt pārtiku? Seniori ir apzinīgi — vispirms nosedz savus maksājumus valstij un tikai tad domā par sevi,» problēmu ieskicēja Rita Tomsone.
Cīnīšanās par budžetu — nežēlīga
Saistībā ar nepieredzēti lielo cenu kāpumu, īpaši pēc Krievijas agresijas Ukrainā, piedzīvojam nebijušu inflāciju, kāda Latvijā nav bijusi pēdējo 15 gadu laikā. Lai šo sitienu mīkstinātu, Labklājības ministrija piedāvājusi koalīcijai arī citus atbalsta pasākumus. Viens no tiem paredz senioriem ar pensiju līdz 300 eiro decembrī piešķirt 200 eiro piemaksu, bet senioriem, kuru pensija pārsniedz 300 eiro, piešķirt tik lielu vienreizējo maksājumu, lai pensijas apmērs sasniegtu 500 eiro. Par šo atbalsta pasākumu vienošanās koalīcijā vēl nav — šis jautājums, visticamāk, tiks skatīts 2023. gada budžeta konteksta ietvaros. Vēl viens atbalsta pasākums, ko labklājības ministrs 2023. gada budžeta ietvaros no savas puses solīja virzīt, ir piemaksu atjaunošana par darba stāža gadiem līdz 1996. gadam.
G. Eglītis atzina, ka, neskatoties uz garo vajadzību sarakstu, cīnīšanās ap budžetu ir nežēlīga, līdz ar to ne vienmēr plānoto izdodas realizēt. «Šī valdība dzīvo no vienas lielas krīzes līdz otrai krīzei, un pēc nedēļas ir vēl lielāka krīze. Nezinu, kura vēl valdība ir bijusi pakļauta tādiem izaicinājumiem.
Pēdējais sitiens ir Krievijas agresija Ukrainā, tās bēgļu jautājums, un, protams, arī inflācija. Šāda situācija nav raksturīga tikai Latvijā, bet visā Eiropā.
Tas lielā mērā ir Putina dēļ, kurš ir izraisījis milzīgu energoresursu cenu kāpumu visā pasaulē. Nafta un gāze ir vieni no galvenajiem elementiem, kas tālāk izmaksu sadaļā aiziet pa ķēdīti.»
«Nākamā apkures sezona būs smaga»
Attiecībā uz mājokļa pabalstu paplašināts pabalsta saņēmēju loks. Lai varētu kvalificēties mājokļa pabalstam arī ar lielākiem ienākumiem, pašvaldībām sniegta iespēja piemērot koriģējošus koeficientus dažādām mājsaimniecību grupām. Primāri tas būs pašvaldības sociālais dienests, kas attiecīgo personu vai mājsaimniecību izvērtēs, lems par mājokļa pabalsta piešķiršanu un piemēros koriģējošos koeficientus.
Ministrs norādīja, ka pašreizējos apstākļos palīdzība vajadzīga ne tikai trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, bet nu jau arī cilvēki ar 400, 500 eiro ienākumiem bieži vien ir uz nabadzības robežas.
Līdz gada beigām valsts piedalīsies mājokļa pabalsta izmaksu līdzfinansēšanā, kompensējot izdevumus 50 procentu apmērā. Neskatoties uz to, ministrs atzina, ka nākamā apkures sezona būs smaga, jo gāzes, elektrības un apkures rēķini Krievijas agresijas dēļ ievērojami pieaugs. Lai palīdzētu vienai daļai iedzīvotāju segt rēķinus, turpināsies darbs pie papildu instrumentu meklēšanas.
/Foto: Edgars Lācis/
Minimālās pensijas līmenis turpinās pieaugt
Tikšanās gaitā no senioru puses izskanēja jautājums par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti jeb OIK. No janvāra līdz maijam valsts no savas puses apmaksāja gan OIK, gan sadales sistēmas pakalpojumu izmaksas, bet šobrīd lēmums par šāda veida atbalsta turpināšanu nav pieņemts. Ministrs gan norādīja, ka OIK dažādu apsvērumu dēļ ir strauji samazinājies, — daudzām obligātā iepirkuma ražošanas atļaujām, kas tika izsniegtas pirms desmit vai 15 gadiem, beidzas termiņš un valstij vairs nav pienākuma par paaugstinātu līmeni iepirkt saražoto elektroenerģiju.
«Pensijas pēc būtības vispār nevajadzētu aplikt ar nodokli. Pēc 1. jūlija aptuveni 80 procenti pensiju Latvijā vairs netiks apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ejot uz priekšu, turpināsim celt neapliekamo minimumu.»
Runājot par minimālo pensijas apmēru, ministrs skaidroja, ka no 2023. gada 1. janvāra stāsies spēkā tā saucamā minimālā ienākumu līmeņa reforma, kas paredz, ka minimālās pensijas līmenis katru gadu palielināsies. Diskusija sanākušo vidū izcēlās par to, cik lielā mērā minimālās pensijas apmēra celšana atbilst taisnīguma principam. Minimālās pensijas formula pēdējo divu gadu laikā ir kļuvusi daudz dāsnāka, līdz ar to mēdz būt situācijas, ka tas, kurš godprātīgi visu mūžu strādājis, saņem tikai nedaudz vairāk par to, kuram ir viens vai divi darba stāža gadi.
«Princips ir tāds, ka visiem būtu 136 eiro, kas ir 20 procenti no ienākumu mediānas, neatkarīgi no tā, cik kurš ko ir darījis.
136 eiro pat tad, ja ir viens vai divi darba stāža gadi, un tad virs šiem 136 eiro katram pēc nostrādātā, pēc iemaksām pa virsu. Šis modelis izmaksā ļoti dārgi. Tādā formā šo modeli tālāk nevirzīsim. Piedāvāsim atjaunot piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam un tad, kad visiem būs piemaksas, palēnām tās audzēsim,» nākotnes plānus ieskicēja G. Eglītis.
Pirmā saskare ar valsti — sociālais dienests
No senioru puses izskanēja priekšlikums izdot brošūru, kurā būtu skaidri nodefinēts sociālo pakalpojumu grozs un senioriem pieejamie atbalsta pasākumi. Labklājības ministra ārštata padomniece Marija Balcere ideju atbalstīja, norādot, ka vienkāršāk to būtu izdarīt pašvaldības līmenī. Arī G. Eglītis uzsvēra, ka valstiskā līmenī to paveikt būtu sarežģīti, jo pakalpojumu grozs katrā pašvaldībā atšķiras. Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone skaidroja, ka viens no veidiem, kā sabiedrība tiek informēta par atbalsta sistēmu pēc novada reformas, ir Talsu novada informatīvais izdevums, un šobrīd galvenie uzsvari sociālajā jomā tiek vērsti pakalpojumu attīstības virzienā.
Pieminēta tika arī multifunkcionālā halle, kuras ekonomiskais aprēķins šobrīd ir pie Finanšu ministrijas, bērnu laukuma izbūve un Talsu tirgus projekts, kas no jauna tika aktualizēts 2021. gadā. Tāpat seniori aicināja sakārtot ceļus, pievērsties Pionieru parka attīstībai, no jauna iedzīvināt Sauleskalna estrādi un risināt citas, mazāka apjoma sadzīviska rakstura problēmas.
Reģionālās vizītes turpinājumā labklājības ministrs devās uz Dundagu, kur iepazinās ar valsts sociālās aprūpes centra «Kurzeme» filiāles «Dundaga» darbu, vēlāk Kolkā lībiešu saieta namā tikās ar Kolkas pagasta pārvaldnieku Juri Orinski, bet Kolkas tautas namā — ar vietējiem iedzīvotājiem.
