Pirms desmit gadiem Latvijā pirmo reizi izdzirdēja par Āfrikas cūku mēri (ĀCM). Šī gada laikā atklāti jau četri ĀCM gadījumi Valmieras un Madonas novados, taču tas nenozīmē, ka uzmanīgiem nav jābūt arī tuvējiem novadiem. Talsu novadā atklāts ĀCM Vandzenes pagastā nomedītam meža ruksim.
Šī gada sākumā visā Latvijā konstatētas ap 2000 novietnes, kurās tiek turētas cūkas, vēl aptuveni 600 novietnes ir tādas, kurās cūkas tur sezonāli. Taču ir arī tādas novietnes, kurās cūkas netiek reģistrētas. «Jāsaka, ka šos desmit gadus, kad Latvijā ir ĀCM, situācija pie mums ir ļoti dramatiska, jo īpaši pēdējos trīs gadus. Ir novērots otrais slimības uzliesmojuma vilnis meža cūkām, tāpēc situācija ir stabili slikta,» skaidro PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Seržants. «Pašreiz ĀCM uzliesmojumi ir Daugavas otrā pusē, bet tas nebūt nenozīmē, ka tas nevar skart arī mūsu novadu un manu uzraudzības teritoriju,» tā Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda.
Riskantie vasaras mēneši
Tieši gada siltie mēneši ir laiks, kad cūkkopjiem jābūt uzmanīgiem. Un šķiet, ka cūkkopji lieki neriskē, jo kūtīs pie cūkām netiek laists itin neviens, tikai cūkkopis.
«Ja runājam par cūkkopjiem, tad jāievēro, ka šobrīd vasarā ir augsta saslimstības riska periods. Latvijā saslimšana 98% gadījumu notiek tieši vasarā. Taču arī visu gadu cūkaudzētājiem ir jāievēro biodrošība — nedrīkst bērt pakaišiem svaigi sapļautu zāli vai termiski neapstrādātus graudus, tāpat arī virtuves atliekas. Kūtī nedrīkst ieiet nepiederošas personas, savvaļas dzīvnieki, arī suņi un kaķi nav vēlams, ka tur nonāk, jo mājdzīvnieki staigā pa pagalmu un ne tikai (nav zināms, kur viņi bijuši un ko darījuši). Tāpat uzmanību jāpievērš, ja cūkas tiek turētas kopā ar citiem dzīvniekiem, piemēram, govīm, jo govis iet ganībās. Pašiem, protams, ir jāmaina apavi, apģērbs, ar kuru cūkkopis nestaigā pa āru. Nevajag par šo aizmirst, jo citreiz nebūtiskās lietas bieži vien nospēlē galveno lomu,» teic M. Seržants.
«Vasaras mēneši ir labības un siena laiks, kad brauc ar traktoru, vāc sienu, iebrauc savā saimniecībā, riteņus nenodezinficē un varbūt pat ar tiem pašiem apaviem ieiet kūtī palīdzēt apkopt mājas cūkas. Tā arī var inficēt cūkas, to nenojaušot, jo vīrusu ar aci nevar redzēt. Daudzi sociālajos tīklos raksta, ka tā nevar būt, jo skartajās lokācijās pat meža cūkas nav klāt, bet tu nemaz neredzēsi to meža cūku — tā varbūt gāja cauri pļavai, nokārtojās, tu gāji pēc tam sēņot… Ar tiem pašiem apaviem, nekādā gadījumā uz savu kūti pie cūkām neiet!» atgādina Ivars Koloda.
Iespēja slimību apkarot ir
«Ja mums izdotos noturēt meža cūku populāciju ļoti zemā līmenī, tad mēs būtu šo slimību apkarojuši,» saka M. Seržants.
Parasti slimības var ierobežot vai apturēt. Līdzīgi ir ar ĀCM. «Ļoti maz ir pozitīvo piemēru, bet to ir iespējams izdarīt. Protams, situācijas ir bijušas stipri citādākas, bet priekšstats ir, un mēs zinām, ka kaut kā tomēr šo slimību ir iespējams apturēt. Tas nebūt nav vienkārši, jo īpaši Baltijā un vēl citās teritorijās Eiropā un pasaulē, kur slimība jau ir izplatījusies plaši meža cūku populācijā. Skatoties uz Latvijas pieredzi — 2018., 2019. un 2020. gadā meža cūku populācija bija ļoti zemā līmenī, kas radās divu iemeslu dēļ: intensīvas medības un vīruss. Meža cūku bija ļoti maz, līdz ar to vīruss bija mazās teritorijās. Ja mums izdotos noturēt meža cūku populāciju ļoti zemā līmenī, tad mēs būtu šo slimību apkarojuši,» tā M. Seržants.
Uzmanīgiem jābūt ne tikai cūkkopjiem, bet arī medniekiem. «Jāsaka tā, ka ir pagājis pietiekami ilgs laiks un ir aizmirsies. Braucot pa medību mājām, var redzēt, ka nav dezinfekcijas līdzekļu, tiem iztecējuši termiņi, citi iesākuši medību iekšas un ādas izmest pļavā, ko darīt nedrīkst, it īpaši šobrīd. Citi nenodod asinsanalīžu paraugus… Mūsu pusē nav tik lielu teritoriju, bet, ja slimība skar kaimiņu novadus, tad tas nav rādītājs, ka mums tā nebūs. Attālums nav nekas. Jo arī 2017. gadā Dundagā masveidā izmira cūkas,» stāsta I. Koloda.
Atlīdzība par beigtas meža cūkas atrašanu un ziņošanu
«Neaicinu šaut sivēnmāti, kas iet ar maziem, skaistiem ruksīšiem, bet, ja tur ir daudz cūku pērniķīšu, tad tie ir jāretina un jāmedī,» skaidro I. Koloda.
Liela nozīme slimības ierobežošanai ir tieši medniekiem. «Medniekus mēs aicinām joprojām aktīvi medīt, jo nav pamata optimismam, slimība pati no sevis nepazudīs, un vienīgais veids, kā mēs šo slimību varam apturēt, — aktīvi strādājot ar meža cūkām un vairākus gadus uzturot šo meža cūku populāciju kritiski zemā līmenī,» saka M. Seržants. «Kas ir par daudz, tas ir par skādi. Protams, ka es neaicinu šaut sivēnmāti, kas iet ar maziem, skaistiem ruksīšiem, bet, ja tur ir daudz cūku pērniķīšu, tad tie ir jāretina un jāmedī,» tā I. Koloda.
Tāpat PVD atgādina, ka par katru atrasto beigto meža cūku atradējs saņems atlīdzību: «Te ir izvilkta laimīgā loze, jo maksā par katru atrasto beigto meža cūku, vienalga, vai to notriekusi mašīna, vai izskalojusi jūra. Un tāpat arī nav nozīmes, vai šai cūkai ir ĀCM, cilvēks paziņo, sagaida atbildīgo dienestu un maciņā ieripo 50 eiro.»
