Ideju par Kolkas pamatskolas reorganizāciju un no 1.septembra tās kļūšanu par pamatskolu Talsu novada domes izglītības, sociālo un veselības jautājumu komiteja pagaidām nepieņēma. Diskusiju rezultātā deputātu vairākums lēma jautājumu skatīt pēc Talsu novada izglītības stratēģijas 2022.—2028. gadam izstrādes.
Talsu novada pašvaldība veikusi Kolkas pamatskolas skolēnu skaita analīzi un prognozes nākamajiem četriem gadiem un secinājusi, ka Kolkas pamatskolā, ņemot vērā dzimstības un Kolkas pagasta teritorijā dzīvojošo bērnu skaitu, skolēnu skaits 1.—9. klasēs samazinājies no 65 skolēniem 2014. gada 1. septembrī līdz 28 skolēniem 2021. gada 1. septembrī. Analizējot skolēnu skaita prognozes nākamajiem četriem gadiem, secināts, ka skolēnu skaits 1.—9. klasē būtiski nemainīsies un būs no 28 līdz 34 skolēniem, no kuriem 7.—9. klašu posmā kopējais skolēnu skaits plānots no pieciem līdz 10 skolēniem, 4.—6. klašu posmā no 10 līdz 14 skolēniem, bet 1.—3. klašu posmā no 10 līdz 17 skolēniem.
Izvērtējot valsts piešķirtā finansējuma pedagogu atalgojumam finansēšanas modeļus (“nauda seko skolēnam līdz skolai” vai iespējamo “nauda seko skolēnam līdz pašvaldībai”), secināts, ka klases komplekta piepildījumam būtu jābūt vismaz 7—8 skolēni.
Kolkas pamatskolā vidējas klases komplekta piepildījums (rēķinot klašu komplektus, kuros ir skolēni) ir četri skolēni, bet turpmākajos četros gados būtu 4,1 līdz 4,8 skolēni, pie kam katru mācību gadu divi klašu komplekti būtu bez skolēniem.
Kolcenieki uzskata, ka pirms lēmuma pieņemšanas nepieciešams šo jautājumu apspriest ar vietējo sabiedrību, ar pirmsskolas bērnu vecākiem, skolas bērnu vecākiem un tiem vecākiem, kuri sūta bērnus uz citām skolām. “Ir nepieciešams dot laiku izstrādāt izmaiņu kopumu, lai Kolkas pamatskola nodrošinātu visas piejūras uzņēmēju vajadzības un pagasta bērnu vajadzības izglītības jomā,” rakstīts domes deputātiem adresētajā vēstulē.
“Deputātu vairākums ir paudis skaidru tālāko jautājumu risinājumu, ka vispirms ir jāizstrādā Talsu novada izglītības stratēģija 2022.—2028. gadam un tad pieņemt galīgos lēmumus saistībā ar iespējamu atsevišķu izglītības iestāžu tālāku reorganizāciju, tai skaitā arī par Kolkas pamatskolu. Neplānoju minēto jautājumu virzīšanu izskatīšanā komitejas sēdē, pirms stratēģijas izstrādes galējās versijas,” komentē Izglītības, sociālo un veselības jautājumu komitejas vadītājs Dainis Karols. Arī skolas vecāku, direktores un pagasta pārvaldnieka adresētajā vēstulē deputātiem paustais ņemts vērā. “Ar minēto vēstuli bija iespējams iepazīties visiem deputātiem. Atliekot jautājumu skatīšanu, ir respektēts šis vēstules autoru viedoklis.”
“2021. gada augustā un septembrī, veicot ikgadējās skolu apsekošanas, Kolkā uzsākām sarunu, ka jādiskutē par skolas nākotni,” skaidro Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps. “Droši vien grūti atbildēt, kurš īsti ir rosinātājs, tomēr pietiekami droši var teikt, ka šis jautājums ir izglītības pārvaldes virzīts. Pamatojums tam — skola šobrīd ar mazu piepildījumu, apvienotajām klasēm, un gan šobrīd, gan turpmākos gados plānots ap diviem klašu komplektiem, kuros vispār nav skolēnu. Talsu novada pašvaldības un līdz ar to arī Talsu novada izglītības pārvaldes viedoklis, ka
mazajām klasēm jābūt pēc iespējas tuvāk mājām, bet vecākajām klasēm, kad sākas mācību priekšmetu specializācija, būtu nepieciešams, lai pēc iespējas mazāk ir apvienoto mācību stundu un būtu iespēja skolēniem socializēties ar sava vecuma klasesbiedriem.
Šobrīd Kolkas pamatskolā šis nedaudz jau vairākus gadus sāk izpalikt!” saka izglītības pārvaldes vadītājs.
Skolas reorganizācija nenozīmējot tās slēgšanu. Kā pozitīvu piemēru Talsu novadā U. Katlaps min Virbu pamatskolas reorganizāciju par sākumskolu. “Protams, ka arī tur, reorganizējot skolu mazā skolēnu skaita ziņā no pamatskolas uz sākumskolu, nedaudz satraucāmies, kā reaģēs vecāki. Prieks, ka vismaz šobrīd, skatoties uz 1. klasi šajā mācību gadā, vecāki izvēlējušies, ka labāk ir mazajās klasītēs mācīties tuvāk mājām — pēc iespējas spēcīgākā sākumskolā. Pēc tam, kad skolēni kļuvuši patstāvīgāki, izvēlēties kādu no skolām, kuras piedāvā pamatizglītības vecāko klašu izglītības programmu piedāvājumu. Svarīgi ir iegūt stabilus sākumizglītības pamatus tuvāk mājām. Ļoti jācer, ka Virbu apkārtnes iedzīvotāji paliks uzticīgi savai skolai. Tāpat arī ilgstoši Lībagu sākumskola ir stabila sākumskola, kurā skolēniem ir iespēja tuvāk mājām iegūt labu izglītību,” piemērus minēja U. Katlaps.
Izglītības pārvaldē Kolkas pamatskolu saskata kā sākumskolu. “Protams, diskutējams varētu būt jautājums, vai tā ir 1.—3. klase vai 1.—6. klase,” saka U. Katlaps. “Tas viss atkarīgs no Kolkas iedzīvotājiem un skolas, klašu piepildījuma.
Ja kolcenieki paliek uzticīgi savai skolai, tad tā var būt savam apvidum atbilstoša kvalitatīva sākumskola. Ja paši izvēlēsies tomēr sūtīt bērnus no pirmās klases prom no Kolkas, tad tā jau ir vietējās sabiedrības izvēle.”
Reorganizējot šo skolu, skolēniem, kuriem nebūtu iespējas vajadzīgo izglītību apgūt Kolkā, tuvākās izglītības iestādes atrodas apmēram 35 kilometru attālumā — Rojas vidusskolā un Dundagas vidusskolā.
