Šopavasar noslēdzās Balgales evaņģēliski luteriskās baznīcas vēsturisko ērģeļu restaurācija, un instruments atguva savu autentisko skaņas greznumu — ērģeles atkal var skanēt tikpat dzidri kā pirms 162 gadiem. Un, pateicoties tam, šobrīd Balgales baznīcā pirmo reizi varēja notikt Sesto Vēsturisko ērģeļu svētku «Latvija — ērģeļu zeme» otrais koncerts «Bahs. Vasks. Dārziņš», kas ļāva ieklausīties vijoles un ērģeļu tembru savienībā trīs dažādu laikmetu meistaru mūzikā.
Svētdien, 12. jūnijā, Balgales evaņģēliski luteriskajā baznīcā sabrauca gandrīz pusotrs simts klausītāju. Vietējā draudze atzīst, ka tik daudz cilvēku kādu brīdi šeit nav manīti pat Ziemassvētkos, turklāt baudīt īpašo notikumu ieradās ne tikai vietējā pagasta iedzīvotāji, bet arī klausītāji no Talsiem, Kandavas un citām pilsētām.
Baznīcas kā mazas pērlītes
Vēsturisko ērģeļu svētki šogad sākās 5. jūnijā Smiltenē un turpināsies līdz pat 6. augustam, ceļojot pa dažādām Latvijas baznīcām. Katrā izskan cits repertuārs, un uzstājas dažādi mākslinieki. Balgalē izvēlējās uzstāties pati pasākuma rīkotāja Ilona Birģele kopā ar vijolnieci Paulu Šūmani.
«Man ļoti patīk mazās baznīciņas — tieši tādas, kas ir kā mazas pērlītes Latvijā. Bija diezgan interesanti spēlēt uz šī instrumenta. Tās nav standarta ērģeles, pedālis ir diezgan plats, un ir daudzi knifiņi, pie kuriem ir mazliet jāpielāgojas. Bet skanējums ir vienkārši fantastisks, ļoti piemērots šai baznīcas akustikai,» pēc pasākuma atzina ērģelniece Ilona Birģele. Katrā baznīcā, izvēloties vēsturisko ērģeļu svētku programmu, tiek ņemtas vērā instrumenta iespējas, laiks, kad tas radīts, un stils.
«Balgalē ērģeles ir radītas pārejas posmā no baroka līdz romantismam. Tāpēc programmā ietvērām gan Johana Sebastiāna Baha mūziku, kas šeit skan ļoti labi, gan arī latviešu komponistus. Un esmu katru reizi pārsteigta par to, cik uz latviešu ērģeļu būvētāju instrumentiem labi skan tieši latviešu mūzika.»
Koncertā runā tikai instruments
«Sajūta kā lielos svētkos! Un, ja ciemos ir Johans Sebastiāns Bahs, Pēteris Vasks un Emīls Dārziņš, tad ir patiešām ļoti skaisti,» atzīst Balgales evaņģēliski luteriskās baznīcas palīgmācītājs Elmārs Derzāvis. Viņaprāt, ir atšķirība, kā ērģeles skan dievkalpojumā un kā koncertā: «Koncertā runā tikai instruments, bet dievkalpojumā mēs runājam ar vārdu un dziesmām. Koncertā tiešām bija skaisti, jūsmīgi un brīnišķīgi!»
Vēsturisko ērģeļu svētki bija iespēja pašam ērģeļu restauratoram un draudzes ērģelniekam Mikum Dzenītim no malas dzirdēt, kā atjaunotais instruments skan. «Bija prieks par šo reto iespēju, jo, kad ērģelnieks pats spēlē, viņš būtībā nedzird, kā pa īstam instruments skan lejā.
No lejas vienmēr skan labāk, jo ērģeles ir domātas cilvēkiem, kas sēž lejā. Ērģelnieks dzird apmēram 70% no tās labās skaņas, esot augšā.
Skaņa izstrāvo virzienā uz altāri, bet ērģelnieks sēž no sāniem, tāpēc viņš arī nedzird to tiešo skaņas vilni,» saka Mikus Dzenītis. Viņaprāt, koncerta programma bija izvēlēta ļoti veiksmīgi, it īpaši baroka mūzika. «Arī Emīla Dārziņa «Melanholiskais valsis» skanēja ļoti skaisti — ļoti piemeklēta reģistrācija. Brīžiem bija sajūta, ka orķestris pavada vijoli, un es pats biju pārsteigts par šiem efektiem.»
/Foto: Ģirts Grenevics/
Instruments pelnījis svētkus atkārtot
Vēsturisko ērģeļu svētki līdz ar Latvijas simtgades svinībām simboliski aizsākās 2017. gada 4. maijā Baltā galdauta svētkos Alūksnē un turpina iesākto ceļu jau sesto gadu. Šogad notiks pavisam deviņi koncerti, un kā īpašs notikums festivālā būs zviedru ērģelnieka Hansa Ūlas Ēriksona viesošanās Ugālē, kur viņš sniegs ne tikai baroka mūzikas koncertu, bet arī vadīs meistarklasi pie unikālajām, Latvijā senākajām 1701. gadā būvētajām ērģelēm.
Iespējams, vēsturisko ērģeļu svētki Balgalē reiz varētu atgriezties, jo ērģelniece un svētku mākslinieciskā vadītāja Ilona Birģele uzskata, ka šis instruments noteikti to ir pelnījis.
