Ja vēl atmiņā palicis raksts «Talsu Vēstīs» oktobra vidū par Māri Krūmiņu rubrikā «Mūsu viesis», tad noteikti tika izlasīts, ka viņš ir makšķernieks, kuru vairāku gadu garumā pārsteidz beigtās butes jūras krastā. Pašiem makšķerniekiem radušās vairākas versijas, bet lietu skaidrojām, sazinoties ar biologu un pētnieku Māri Olti.
Telefonsarunā par zivju advokātu dēvētais biologs pauž: «Mana saprašana ir tāda, ka tā ir kāda nevajadzīga piezveja. Zvejnieki šīs zivis vienkārši met pār bortu. Citu skaidrojumu man nav. Citreiz ir arī jūras grunduļi čupās, mencas. Lai nebūtu jāved uz ostu to, ko nedrīkst, bet tas jau ir saķerts, tad rīkojas šādi. Diemžēl zvejā tā ir. Zvejnieki zvejo, bet tas, ko drīkst atvest mājās, mazliet atšķiras no tā, kas ir nozvejots. Tā gadās, bet es teiktu — ja tas nav kādas epidēmijas līmenī, kaitējot videi, tad varbūt kāds jenots vai lapsa uz rudeni uzbarosies. Tās vielas jau dabā paliek.
Zivs pieder jūras ekosistēmai. Ja no jūras izvelk kādus 100 vai 200 kilogramus, mums tas liekas daudz, bet nedomāju, ka jūrai tas ir kaut kas briesmīgs. Gribu sacīt, ka vērtīgāk mums pašiem ir lūkot, ko lietojam sadzīves ķīmijā, saprotot, ka mūsu ikdienas izvēles ietekmē jūru. Kādas desmit, divdesmit vai vairāk beigtas butes krastā, protams, nav nekas priecīgs, bet tas nav arī kaut kas tāds, par ko būtu jāuztraucas,» komentē M. Olte.
Jautāts par dzirdēto apgalvojumu, ka arī jūras grunduļi nodarot skādi butēm, biologs pastāsta, ka jūras grunduļi Baltijas jūrā ir salīdzinoši jauns «kadrs», jo parādījušies astoņdesmitajos gados. Biologiem vēl nav īstas skaidrības par šo zivju sadzīvošanu savā starpā. Zināms tas, ka abas sugas iecienījušas vienu gliemeni, ar ko barojas, bet sakarība īsti vēl nav noskaidrota.
«Ja mēs gribētu būt populisti, tad varētu teikt, ka jūras grunduļi butēm skādē, bet tur ir darbs zinātniekiem, kuri saka to, ko konstatējuši. Tas ir visgudrākais bezkaismīgākais novērtējums, nevis cilvēku domas, kā kuram liekas. Viņi varbūt nav apveltīti ar fantāziju, bet godīgi pasaka pēc faktiem, kas ir un kas nav. Šobrīd tās trofiskās ķēdes līdz galam nav saprastas. Lielāka skaidrība ir par nēģiem, kurus iezīmē, un tagad ir ķērušies arī pie lašu ģenētikas, bet šim bušu un grunduļu jautājumam varbūt nav tik liela starptautiska nozīme, lai tam pievērstos pastiprināti,» atklāj Māris Olte.
#SIF_MAF2023
