Jau vēsturiski bibliotēkas bijušas lielāki vai mazāki pulcēšanās un kultūras centriņi, kuros cilvēku plūsma norit ik brīdi, jo vēlme lasīt un izzināt ir pašsaprotama vajadzība, kura diez vai līdz ar modernajām tehnoloģijām izzudīs. Vajadzība aptaustīt grāmatu, laikrakstu vai žurnālu un dzirdēt lapu čaukstēšanu to pāršķiršanas brīdī kādiem ir gluži vai cieņas jautājums. Lai arī mazāk nekā trešā daļa Valdemārpils bibliotēkas bērnu nodaļas apmeklētāju lasīšanas pakalpojumu izmanto kā primāro, jo vairāk atsaucības ir uz interneta piedāvāto izklaidi, ar grāmatām jaunā paaudze ir uz «tu».
Valdemārpils bibliotēkas bērnu literatūras nodaļas vadītāja Līga Bērziņa teic, ka ikdienā 50 bērnu un pat vairāk iegriežas bibliotēkā. «Protams, te jau galvenais stāsts nav par grāmatām. Tie ir datori, spēļu konsules un satikšanās kā tādas. Jāsaprot, ka mūslaiku bibliotēkai vienādības zīmi ar grāmatām nevar likt, jo varbūt 30 procentu jaunās paaudzes bibliotēkas apmeklētāju tās lasa. Ir citi laiki. Mums ir arī rotaļu stūris maziem bērniem. Un patiesi esam laimīgas, ka nāk mammas, omes, opji ar maziem bērniņiem, un visiem ir, ko darīt. Tieši pašlaik mums ir brīnišķīga ceļojošā izstāde, kas apskatāma, pateicoties Talsu novada muzejam un Ventspils muzejam. Izstādes nosaukums ir Valdemārpilij ļoti aktuāls, proti, «Dzīvība ezerā». Tā ir interaktīva, makšķerējama un visādi citādi ar prieku izbaudāma,» informē L. Bērziņa.
Elastība un rūpes par visiem
Bērnu literatūras nodaļas vadītāja izsaka iespējamību, ka nepārtrauktais apmeklētāju plūdums ir tādēļ, ka bibliotēka atrodas tik ļoti pateicīgā vietā, jo blakus ir skola, bērnudārzs, mākslas un mūzikas skola, jaunās mājas, plus vēl sēta, kur nebraukā automašīnas.
«Kā nākam deviņos, tā piecos un reizēm pat vēlāk beidzam darbu, un liekas, ka mēs varētu būt atvērti arī 24 stundas diennaktī. Pēc kovidlaika domājām, ka varbūt būs grūti atkal būt ierindā, bet izrādās, ka ne. Viss ir kārtībā un rit savu gaitu,»
turpina L. Bērziņa. Viņa teic, ka bibliotēkas darbinieces ir ļoti elastīgas un nav principiālas, ja nu kādiem skolēniem vai bērnudārza apmeklētājiem ir pēkšņa vajadzība pēc bibliotēkas.
«Mēs rūpējamies par jebkuru, ātri mobilizējamies un esam gatavi runāt, darboties un sadarboties, par ko varbūt kādam ir izbrīns. Gribētos arī domāt, ka piesaista tas, ka esam nolaidušās no saviem pieaugušā cilvēka augstumiem, esot pieejamas arī kā draugi bērniem. Un bibliotēkas darbiniekus var draudzīgi pasveicināt uz ielas kā savējos, pasakot: «Čau!».
Man ar bērniem bibliotēkā kopā aizvadīti jau 26 gadi, un pašlaik nāk tādi, kuru vecāki bērnībā arī nāca pie mums. Notikusi jau paaudžu maiņa,» pauž bibliotēkas pārstāve.
Gaidīšanas brīdī bērni lasa
Līga Bērziņa teic, ka par godu Latvijas svētkiem bibliotēkā bērniem gaidāma viktorīna, kas vairāk vērsta uz Valdemārpili, kad būs jāatpazīst savas pilsētas ievērojamās vietas, sastellējot puzli. «Mūsu tradīcija ir bibliotēkas egles rotāšanas pasākums, kas arī nav aiz kalniem, kur vairāk aicināti bērnudārza bērni un skolas jaunākie. Tur būs gan rūķenes, gan vecītis, un tas būs pasākums zem klajas debess, nevis telpā,» par vienmēr gaidīto notikumu pastāsta bērnu literatūras nodaļas vadītāja. Grāmata numur viens bērnu literatūras pašu mazāko lasītāju plauktā esot «Kika Mika», un to, kas bērniem aktuāls, nosaka televīzijā redzamais, jo tādas ir arī populārākās grāmatas.
«Mums ir iedibināta tradīcija, ka tad, kad sanāk daudz bērnu, bet datori mums ir četri, tiem, kuri gaida savu kārtu, ir kaut kas jāpalasa. Es gan nezinu, cik nopietni viņi to dara, bet grāmatu gan atver. Ja grib tikt pie datora, ir nepieciešams lasīt grāmatu, citādi mēs galā netiktu. Un bērni jau to ir ielāgojuši un lasa. Man gan nepatika, kad bērnībā bija obligāti jālasa, tāpēc es arī negribu būt bubulis.
Bet tas te sanāk dabiski un nepiespiesti. Un man gribētos sarīkot interaktīvu ātrlasīšanas pasākumu ar Dupurkalnu centrā, bet tas vēl priekšā. Esam ļoti vērsti uz savu pilsētu,» sarunu noslēdz Līga Bērziņa.
Bibliotēkām — būt!
Valdemārpils bibliotēkas vadītāja Līga Kārkle, jautāta par mūsu laikrakstu, atklāj, ka «Talsu Vēstis» bibliotēkas pieaugušie apmeklētāji lasa gana daudz, un esot arī kungs, kurš ierodas dažas reizes mēnesī, paņem neizlasīto avīžu kaudzīti un izlasa visu uzreiz. «Lasītāji bibliotēkā ir aktīvi un daudz. Un bibliotēka pavisam noteikti vietējiem ir vajadzīga. Nāk jau ne tikai lasīt un pēc grāmatām un preses izdevumiem, bet arī kopēt, izdrukāt un laminēt.
Dzīvība ir. Esam vajadzīgi. Kopā mums ir reģistrēti apmēram 700 lasītāju, bet, kā jau visur, tas nav aktīvo apmeklētāju skaits. Ja ienāk jaunās grāmatas, tad nākamā dienā jau visbiežāk to vairs nav, jo visas ir izķertas. Tagad topā ir «Kalendārs mani sauc», joprojām uz to ir rindas. No jaunajām vislielākais pieprasījums ir grāmatai par princesi Diānu un arī par komponistu Zigmaru Liepiņu. Ja runājam par izstādēm, tad tagad ir vietējās meitenes Līgas Kalniņas abstrakto gleznu izstāde. Uz tām esam atvērti,»
pastāsta Līga Kārkle. Viņa piebilst, ka pēc ilgāka pandēmijas laika bibliotēka atkal durvis vērusi pulciņiem. Ir atsācies lasītāju klubiņš, kas notiek reizi mēnesī. Katram atnācējam dota iespēja izstāstīt par izlasīto grāmatu, savā veidā aģitējot arī citus. «22. novembrī ir kopā sanākšana. Tā kā tā mums Valdemārpilī ir pankūku nedēļa, mēs kopā sanākšanu rīkosim ar našķu degustāciju, kad būs iespēja atnākt ar savējām un pacienāt citus. Šis mēnesis ir arī ziemeļvalstu literatūras mēnesis, tāpēc arī liksim akcentu uz to, un būs, protams, arī lasījumi. Arī dāmu klubs «Skārleta» pēc pandēmijas pauzes uzsāk apgriezienus, 7. novembrī viesojās Maija Laukmane, un bija ābolu lustes. Tāpat rokdarbu mīļotāji sanāk kopā pie mums,» par Valdemārpils bibliotēkas plašajām funkcijām informē tās vadītāja.
