Biržas zvans ieskandē nākamo soli uzņēmuma «Banga Ltd» attīstībā

Biržas zvans ieskandē nākamo soli uzņēmuma «Banga Ltd» attīstībā

18. aprīlis bija nozīmīga diena zivju pārstrādes uzņēmumam SIA «Banga Ltd» un tās komandai, jo šajā dienā ar simbolisku biržas zvanu uzņēmuma obligācijas tika iekļautas biržas Nasdaq Riga Baltijas First North tirgū.

— Uzņēmuma obligāciju iekļaušana Nasdaq First North tirgū ir nākamais solis mūsu uzņēmuma virzībā publiskā kapitāla tirgū — atzīst SIA «Banga Ltd» valdes loceklis Ingus Veckāgans. — Piesaistītie naudas resursi deva iespēju paplašināt ražošanas telpas, iegādāties jaunas ražošanas iekārtas, palielinot uzņēmuma konkurētspēju starptautiskajos tirgos. Uzņēmuma produkcija ir pieprasīta daudzās pasaules valstīs, 2022. gadā pārdošanas apjomi par 33.10 % pārsniedza iepriekšējā gada rezultātu, un esam gandarīti, ka uzņēmuma attīstību novērtē gan mūsu klienti pasaules tirgos, gan investori.

— Sveicam uzņēmumu «Banga Ltd» Baltijas First North tirgū!» Zivsaimniecība ir būtiska nozare Latvijas tautsaimniecībai, tāpēc priecājamies par «Bangas» startu kapitāla tirgos. Esam gandarīti, ka biržas finansējums var sniegt atspērienu vēl viena Latvijas uzņēmuma izaugsmei! — zvana ceremonijā bilda Nasdaq Riga biržas vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne.

— Mums ir prieks par uzņēmuma «Banga Ltd» attīstību pēdējo gadu laikā, kā arī par uzdrošināšanos piesaistīt līdzekļus kapitāla tirgū — sacīja Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Kristiāna Janvare. — «Banga Ltd» obligāciju emisijā piedalījās gan privātie, gan institucionālie investori no Latvijas, un pieprasījums pēc obligācijām teju uz pusi pārsniedza emisijas apjomu, kas apliecina vietējo investoru atbalstu labi pārvaldītiem vietējiem ražošanas uzņēmumiem.

Svarīgajā notikumā kopā ar SIA «Banga Ltd» darbiniekiem bija arī biržas «Nasdaq Rīga» un Signet Bank pārstāvji. /Foto: Kaspars Poriņš/

Ko pievienošanās biržas tirgum nozīmē uzņēmumam un kādiem izaicinājumiem tā darbinieki vēl ir gatavi, «Talsu Vēstis» jautāja uzņēmuma direktoram Ingum Veckāganam.

— Ir dažādi kapitāla piesaistes veidi, — skaidro I. Veckāgans. — Mēs izvēlējāmies straujāku attīstību. Straujākai attīstībai paredzējām ieguldīt mūsu nopelnītos līdzekļus, uzņēmuma īpašnieku līdzekļus un arī aizņemto kapitālu, kas klasiskā veidā ir kā bankas kredīts. Bet mēs negribējām bankas kredītu, izvēlējāmies iet to publisko ceļu, kas ir obligācijas. Mūsu uzņēmumam piesaistījām konsultantu — Signet Bank —, un viņi veica slēgto obligāciju emisiju, kreditoriem piedāvājot nopirkt slēgtās obligācijas, kuras mēs varam izmantot kā naudas līdzekļus daudz elastīgāk, lai uzņēmums varētu ātrāk attīstīties. Bankas finansējums tomēr daudzas lietas ierobežo, un ilgāks process būtu nepieciešams, lai attīstītos tik strauji, cik mēs gribam, un palielinātos pieprasījums pēc mūsu produktiem. Tā ir viena priekšrocība, kāpēc izvēlējāmies obligāciju emisiju. Un otra — mēs ar laiku vēlamies būt publiski atklāta kompānija un tādā veidā būt interesanti ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā līmeņa investoriem. Gan mūsu finanšu dati, gan arī komercdarbība ir publiski kaut kādā sadaļā pārredzama, un gan piegādātājiem, gan klientiem tas dod papildu uzticību mūsu zīmolam, uzņēmumam un arī mūsu darbiniekiem. Daudz vērtīgāk ir strādāt tādā uzņēmumā nekā uzņēmumā, kas ir pilnīgi noslēgts.

— Biržas zvana ceremonija notika jaunajās ražošanas telpās, kuras esat aprīkojuši ar modernām iekārtām. Kāds būs to uzdevums?

— Viena ražošanas līnija ir atklāta un jau strādājoša, bet papildus tiks atklāta vēl viena — automātiskā zivju konservu pakošanas līnija, kurā zivis kārbiņās pako nevis darbinieks, bet speciāli tam paredzētas iekārtas.

— Patlaban jūsu uzņēmumā ir 145 darbinieki. Tagad, kad ieviešat ražošanā robotus, vai darbinieku skaits nesamazināsies?

— Nē, darbinieku skaita samazināšana noteikti nenotiks. Augot ražošanas apjomam, darbinieku skaits neaugs proporcionāli saražoto kārbu skaitam. Mēs plānojam palielināt inženiertehnisko darbinieku skaitu, jo jaunās ražošanas līnijas vairāk ir vērstas uz robotiku un mehanizāciju, nevis roku darbu. Līdz ar to tajā darbā ir vairāk vajadzīgas konkrētas iemaņas, kuras vai nu varam paši dot, vai arī attiecīgo darbu var veikt cilvēks ar atbilstošām zināšanām un iemaņām. Tas nav vienkāršs roku darbs, un, ja salīdzinām pēc saražotām vienībām,— pašlaik ir divas pakošanas līnijas, un, ja viena līnija ražo, pieņemsim, 25 tūkstošus ar 30 darbiniekiem, tad ražošanas līnija ar četriem darbiniekiem ražos 30 tūkstošus. Ir dienas, kad mūsu ražošanas apjoms jau tagad pārsniedz 80 tūkstošus vienību dienā, kas ir darba efektivitātes apliecinājums.

Papildus tiks atklāta vēl viena — automātiskā zivju konservu pakošanas līnija, kurā zivis kārbiņās pako nevis darbinieks, bet speciāli tam paredzētas iekārtas. /Foto: Kaspars Poriņš/

— Ja runājam par roku darbu, piemēram, pakojot zivis kārbās, noteikti labāk sokas ilggadējiem zivju apstrādes darbiniekiem?

— Jā, jauniem tās iemaņas nav tik izteiktas kā pieredzes bagātākajiem darbiniekiem, kas pako šprotes. Bet, ja palūkojaties mūsu ofisā, tajā pārsvarā ir jauni cilvēki. Un būtiski, ka viņi visi ir vietējie — mūsu novada cilvēki no Mērsraga, Rojas, Rudes, Talsiem. Mēs strādājam starptautiskā vidē, pārdodam produkciju 34 valstīm, un visi mūsu ofisa darbinieki ir ar svešvalodu zināšanām, ar augstskolu izglītību un tie, kas neraujas uz galvaspilsētu, bet grib strādāt savā novadā un tajā sfērā, ko viņi mācījušies. Mēs arī regulāri piedalāmies starptautiskās izstādēs. Mūsu jaunajiem cilvēkiem ir daudz komandējumu. Nupat bijām Uzbekistānā, aprīlī mūsu darbinieki dosies uz Barselonu, pēc tam uz Amsterdamu, Ameriku, Kanādu, Japānu, tad sekos rudens izstādes… Katrs tāds brauciens ir jauna pieredze, kas dod iespēju apvienot darbu ar tūrismu mazliet.

— Vai jūsu uzņēmuma darbību ietekmē karš Ukrainā?

— Jā, protams! Divas pasaules lielas bēdas, kuras mūs skārušas pēdējos gados, — kovids un karš — ir dubultā palielinājis pieprasījumu pēc konserviem. Pandēmijas laikā cilvēki nezināja, vai tiks rītdien uz veikalu, viņi sapirkās garāka termiņa produktus, un mūsu ražotais produkts — zivju konservs — ir ļoti labvēlīgs tādiem gadījumiem. Karā tas pats — cilvēki negrib vai nevar lieki staigāt uz veikalu, ja bumbas krīt no debesīm. Tā ka mūsu nozarē pieprasījums pēc mūsu produktiem ir palielinājies. Tagad pandēmija praktiski ir beigusies, karš iegājis kaut kādā stagnācijas fāzē un tas bums ir rimies. Un, protams, cilvēks vispirms apēdīs to, kas viņam ir mājās pagrabā, līdz ar to pieprasījums pēc zivju konserviem tirgū samazinās, bet mūsu kontekstā tas joprojām ir tik liels, ka nespējam izpildīt visus pasūtījumus.

— Cik produkciju veidu patlaban ražojat?

— Dažādos iepakojumos mums pašlaik ir 45 produktu veidi: šprotes, dažādos veidos skumbrijas, siļķes, mīdijas, sardīnes. No Latvijas zvejniekiem pērkam tikai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča brētliņas un reņģes. Pārējās zivis saldētā veidā pērkam Norvēģijā, Čīlē, Polijā, Skotijā, Fāreru salās un citās valstīs.

— Vai plānojat iegādāties vēl kādas jaunas iekārtas?

— Pašlaik uzstādām otru ražošanas līniju jaunajā ražošanas cehā, kā arī tiek uzstādītas iekārtas, kuras jau bija iegādātas pirms kāda laika, bet ierobežoto vietu dēļ nebija uzstādītas. To darot, mēs redzam, ka būs nepieciešamas vēl dažas iekārtas, kuras arī iegādāsimies. Esam arī veikuši un turpināsim veikt būtiskas investīcijas infrastruktūrā. Pērn izbūvējām jaunas tauku savākšanas sistēmas, jaunu ūdensvadu, katlumāju un veicām uzlabojumus citās inženiertehniskās lietās. Un viss turpinās arī šogad. Turpinām sakārtot teritoriju, veikt notekūdeņu priekšattīrīšanas sistēmas modernizāciju, ir pabeigta noliktavas projektēšana un iesākts darbs pie jauna ofisa projektēšanas.

Jau gadus trīs zivju kūpināšanā uzņēmums agrākā alkšņa vietā izmanto no Vācijas vestu dižskābardi. Un, kopš pirms septiņiem gadiem iegādāta austriešu kūpināšanas krāsns, benzopirēns kā problēma neeksistē. Process ir kontrolējams — nospiežot datorā podziņu, tiek iedots vajadzīgais dūms. /Foto: Kaspars Poriņš/

— Kādu efektivitāti jūtat no 2020. gadā pašpatēriņa vajadzībām ierīkotā saules paneļu parka?

— Projekts par saules paneļu ierīkošanu ir ļoti veiksmīgs. Visas ieguldītās summas jau ir atmaksājušās — visu enerģiju, ko saražojam, patērējam paši. Esam priecīgi, ka mums tādi paneļi ir, kas daļēji nodrošina elektrības izmaksas. Un mums tie neprasa nekādu īpašo apkopi, vien zāli ap tiem nopļaut. Tad, kad saule spīd, tie ražo, kad nespīd — ražo mazāk.

— Un kā ar ieguldījumu uzņēmuma darbinieku labklājības virzienā?

— Mūsu vērtība sākas ar mūsu darbiniekiem. Ieguldījums darbinieku labklājībā notiek gan tiešā, gan pastarpinātā veidā. Tiešā veidā esam no 1. janvāra palielinājuši darbiniekiem algas, novirzot būtisku peļņas sadaļu uz algām. Mūsu devīze ir: jo vairāk uzņēmums nopelna, jo vairāk — mūsu darbinieki. Tas palielinās gan viņu ienākumus, gan ir virkne iekšējo noteikumu, kas dos viņiem iespēju pelnīt piemaksas. Veicam gan darbinieku apdrošināšanu, gan ieguldījumus iekšējā infrastruktūrā — ēdamtelpās, apģērbos, darba vietās. Jebkurš ieguldījums vai uzlabojums iekārtās arī dod iespēju ērtāk un efektīvāk katram veikt savu darba uzdevumu, un pie efektīva darba tas dod iespēju pelnīt individuāli vairāk.

— Tad jau jums darbinieku netrūkst?

— Protams, lielākoties mums visas vietas ir aizņemtas, bet, tā kā uzņēmums attīstās, mēs daudzus procesus mainām un šur tur ir nepieciešami papildu darbinieki. Tas ir tāds nemitīgs process, vidēji desmit procenti zivju pārstrādes uzņēmumos ir mainīgais darbinieku skaits. Mūsu kolektīvs ir ļoti stabils, bet tie 10 procenti mainās. Dotajā brīdī noliktavā vienu darbinieku varētu pieņemt, arī jaunajā ražošanas cehā un vecajos cehos varētu kādu paņemt. Mums mainās darba saturs, ir daudzi citi darbi, kas saistīti ar jaunā ceha attīstību un modernizāciju. Arī tehnologu meklējam.

Tam visam apakšā ir ļoti liels kolektīvs darbs. Katram jādara savs darbs, mēs gribam augt, lai aug mūsu darbinieku labklājība, mēs gribam augt produktu kvalitātē un būt publiski labs uzņēmums.