5. februārī visā Latvijā notika lauksaimnieku brīdinājuma protests. Talsu novadā piedalījās 156 tehnikas vienības un aptuveni 80-90% novada lauksaimnieku. Viņi bija nolēmuši ļoti netraucēt iedzīvotājiem, tāpēc nebrauca pilsētā, bet virzījās uz Rīgas-Ventspils šoseju, taču neērtības autobraucējiem bija vienalga. Ja nedēļas laikā nesekos konkrētas rīcības no zemkopības ministrijas, lauksaimnieki sola doties uz Rīgu.
Viens pēc otra Talsu novada lauksaimnieki pulcējās uz laukuma netālu no pilsētas robežas. Emocionāli sagatavoti plakāti, lauksaimnieki nikni. “Mums tā tukšā ūdens liešana un solīšana “Mēs izskatīsim, mēs darīsim, mēs risināsim” pietiek! Mēs gribam šobrīd reālus darbus, reāli dokumentētus darbus,” saka z/s “Rīgmaļi” īpašnieks Māris Bērziņš. “Cerība bija, ka ZZS būs zemkopības ministrs. Sanāca gandrīz sliktāk nekā, kad nebija,” tā Kārlis Kalniņš, z/s “Sārāji” īpašnieks.
Protestētāju vidū daudz arī gados jaunu lauksaimnieku, viņus atbalsta arī darbinieki, kas jūt savu darba devēju sāpi. Arī Ričards Dambergs, kurš Latviju pārstāvēja Pasaules aršanas čempionātā. “Man negribas mainīt savu sapņu profesiju redzot, kā lauksaimniekiem iet, tā ir mana sirdslieta jau no bērnības, un tā arī paliks līdz mūža galam. Vienalga, cik grūti lauksaimniekiem ies, es visu laiku būšu ar viņiem,” stāsta jaunais lauksaimnieks Ričards Dambergs.
Talsu novada lauksaimnieki nolēmuši iedzīvotājiem ļoti netraucēt, tāpēc aptuveni 160 tehnikas vienības no Talsiem virzījās uz Rīgas – Ventspils šoseju, un pēc tam atgriezās Talsos. Un tā aptuveni divu trīs stundu garumā lauksaimnieki veica vairākus apļus.
Šis ir lauksaimnieku brīdinājuma protests, ar kuru viņi cer pievērst uzmanību lauksaimniecības nozarē sasāpējušiem jautājumiem, kas iestrēguši politiskajos un ierēdniecības gaiteņos. “Es esmu patīkami pārsteigts par atsaucību – par to, ka mēs varam vienoties, spējam kopā būt un kopā arī kaut ko panākt, es ceru,” teic Māris Bērziņš.
Zemniekiem prasības vairākas – Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītējs importa aizliegums; 5% samazinātās PVN likmes atjaunošana Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, arī birokrātijas mazināšana. “Es varbūt esmu no vecākās paaudzes, mums ir grūtāk ar tiem datoriem. Šogad bija jāziņo, kā vien var – gan no lauka jāfotografē, gan ķīmija, gan visu… Tad tur rudenī ar ķīmiju uzkārās, nevarēja visu nodot. Un visi šie procesi, kas ļoti apgrūtina. Tagad iznāk, ka man jāņem traktorists-datorists, kas uz lauka visu ieprogrammēs, nofotografēs un aizsūtīs uz LAD,” tā Kārlis Kalniņš. “Četras sistēmas, katra ar savu specifiku, katra ar savu rokrakstu – mēs nespējam tikt tam vairs līdzi. Mēs gribam strādāt! Ļaujiet mums strādāt savu darbu! Nelieciet mums sēdēt šajās sistēmās!” lūdz Māris Bērziņš.
Lauksaimnieki prasa arī plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām un atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem. Ja nedēļas laikā nesekos konkrētas rīcības no zemkopības ministrijas, lauksaimnieki sola doties uz Rīgu.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
