Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, plānots ierobežot laiku, kurā mazumtirdzniecībā varēs iegādāties alkoholiskos dzērienus — no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu varēs iegādāties no 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās — no 10.00 līdz 18.00. Atbalstīta arī iecere liegt alkoholu pirkt līdz 20 gadu vecumam. Būs aizliegtas alkohola cenu un atlaižu reklāmas, neraugoties uz nozares iebildēm, un alkoholisko dzērienu marķējumā būs jāiekļauj informācija par dzēriena uzturvērtību un tā sastāvdaļu saraksts. Savukārt ierosinājums ierobežot alkohola tirdzniecību internetā un pie degvielas uzpildes stacijām — pēc spraigām diskusijām Sociālo un darba lietu komisijā — nav guvis vairākuma atbalstu.
Pašlaik alkoholiskos dzērienus iespējams iegādāties no 8.00 līdz 22.00. Paredzēts, ka grozījumi neattieksies uz tādām mazumtirdzniecības vietām, kurās alkoholiskie dzērieni tiek realizēti tikai izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas, kā arī uz beznodokļu tirdzniecības veikaliem. Tātad, apmeklējot kafejnīcas, bārus un citas atpūtas vietas, kam ir alkohola tirgošanas licence, to joprojām būs iespējams iegādāties.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija jau iepriekš lēma līdz 20 gadiem palielināt vecumu, no kura iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus. Šobrīd tos var iegādāties personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu.
Vienlaikus grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā paredz ierobežot alkoholisko dzērienu reklāmu un mārketingu, alkohola pieejamību un sniegt papildu informāciju patērētājiem par tā sastāvu un kaitīgumu.
Pārmērīga alkohola lietošana ir
viens no galvenajiem riska faktoriem, kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju veselību un apdraud arī apkārtējās sabiedrības veselību un drošību. Valstī 51 procents visu nāves gadījumu ir izskaidrojami ar riska faktoriem, kas saistīti ar uzvedību, tostarp alkohola lietošanu. Latvijā patērētais alkohola daudzums ir liels un joprojām pārsniedz Eiropas valstu vidējo rādītāju, pauž likumprojekta autori.
Komisijas sēdē, 9. aprīlī, plašas diskusijas bija par likumprojektā iekļautajiem jautājumiem gan no sabiedrības veselības, gan ietekmes uz tautsaimniecības attīstību skatu punkta. Diskusijās iesaistījās gan komisijas deputāti, gan likumprojekta sagatavotāji, gan ministriju pārstāvji, gan nevalstiskās organizācijas un citu institūciju pārstāvji.
Vai nepieciešams aizliegt distances tirdzniecību?
Projekta autori, Veselības Ministrija (VM), norāda, ka alkohola distances tirdzniecība ir viens no svarīgiem alkohola pieejamības faktoriem un, lūkojoties uz iespējamiem ierobežojumiem, tieši pieejamības samazināšana ir viens no efektīvākajiem virzieniem. Komisijas sēdē VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis norādīja, ka alkohola tirdzniecība internetā tika atļauta, sākoties pandēmijai, un pieejamības palielināšanās kāpinājusi alkohola patēriņu:
«jo tas ir ērts veids, kā patērētajam iegādāties alkoholu, neizkāpjot no dīvāna, pasūtīt un saņemt alkoholu ļoti ātrā laika termiņā. (..) Tas ir satraucoši, ka alkohola lietošanas paradumos Latvija bija vienīgā valsts, kur pandēmijas laikā alkohola lietošana pieauga.»
Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis norādīja, ka darba grupās ir mēģināts rast kompromisu starp VM bažām par tūlītēju pieejamību un nozares pastāvēšanu. Kā kompromiss piedāvāts noteikums, ka stipro alkoholu, virs 15 % alkohola tilpuma procentpunktiem, piegādā ne ātrāk kā pēc trim stundām, izslēdzot impulsa pirkuma iespēju.
Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols uzsver, ka alkohola tirdzniecība internetā ir ļoti droša, jo ir dubulta verifikācija, pārbaudot katru pircēja vecumu, tādā veidā izslēdzot, ka alkohols nonāk pie mazgadīgajiem. Turklāt asociācijas dati liecinot, ka interneta tirdzniecība ienes tikai nelielu daļu no gūtajiem ieņēmumiem.
«Ja skatāmies no asociācijas biedru puses, lielākie biedri, kas pārdod visvairāk alkohola, internetā pārdod ļoti maz, kas bieži pat nesastāda vienu procentu. Bet mazie ražotāji, piemēram, «Abavas vīni», kuri ir jau nedaudz ārā no mazo ražotāju regulēšanas, joprojām pat procentu nesasniedz no kopējā Latvijā pārdotā alkoholisko dzērienu tirgus, viņi internetā attiecīgi pārdod pat 10% no sava apgrozījuma,» skaidro D. Vītols, norādot, ka aizliegums tieši ietekmētu mazo ražotāju dzīvotspēju, jo tiem ir problemātiski savu produkciju pārdot lielajās veikalu ķēdēs.
«Mums no 2013. līdz 2020. gadam bija interneta tirdzniecības aizliegums, un tajā laika posmā alkohola patēriņš pat palielinājies, līdz ar to interneta tirdzniecība nav tas lielākais kanāls, kur tiek pārdoti un piegādāti alkoholiskie dzērieni. Plus pārsvarā alkohols internetā tiek iegādāts lielākiem pasākumiem, vidējā pirkuma summa ir 150 eiro, tie pārsvarā nav spontāni pirkumi,»
teic D. Vītols.
Savukārt FM norāda, ka, aizliedzot tirdzniecību internetā, savus tirgotājus nostādīsim nevienlīdzīgā pozīcijā ar citiem Eiropas tirgotājiem, jo, piemēram, pasūtīt vīnus no Itālijas vai Spānijas nevar aizliegt.
Latvijas alus darītāju savienības vadītājs Pēteris Liniņš piekrīt: «Mūsu nozares ieskatā šis VM priekšlikums nebūtu atbalstāms, jo laikā, kad visa pasaule iet pretējā virzienā — uz digitalizāciju, bezsaites tirdzniecību, šis būtu kārtīgs solis atpakaļ visās jomās, un šis nav īstais brīdis demonstrēt šādu pieeju.»
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna norāda, ka narkoloģijas nodaļa pirmdienas rītos ir pārpildīta ar alkoholiķiem un šī tendence ir pieaugoša. Kopš 2019. gada būtiski pieaudzis alkohola psihožu skaits, smagu alkoholu abstinenču skaits, kas attīstās pēc pārmērīgas un ilgstošas alkohola lietošanas. Nereti pacienti esot attālinātā darba veicēji, tostarp sabiedrībā labi zināmi cilvēki, kuriem iestājusies alkohola izraisīta polineiropātija, un viņi līdz ar to vairs nav paši spējīgi aiziet uz veikalu, tādēļ kārtējo pudeli iegādājas internetā ar piegādi uz mājām. Narkoloģe sēdē norādīja, ka nodaļā ir 25 gadus veci jaunieši ar alkohola psihozēm un, apskatot šo jautājumu, mēs nevaram runāt tikai par uzņēmējdarbības ieņēmumiem. Ir jāvērtē, kādu slogu milzīgais alkohola patēriņš uzliek visai veselības sistēmai, cik daudzos gadījumos tiek iesaistīti policisti, sociālie dienesti un kādus patiesībā zaudējumus nes alkohola pirkšanas neierobežošana.
VM un ārstu speciālistu rosinājums
ar likumu pilnībā aizliegt alkohola tirdzniecību internetā fiziskām personām neguva atbildīgās komisijas deputātu vairākuma atbalstu. Panākta vienošanās par zināmu kompromisu — internetā iegādāto alkoholu drīkstēs piegādāt ne ātrāk kā pēc sešām stundām no pasūtīšanas brīža, tādējādi izslēdzot impulsīvos pirkumus.
Otrdien, 16. aprīlī, komisijas darba kārtībā plašāk apskatīja jautājumu, vai Latvijā pārtraukt alkohola tirdzniecību veikalos pie degvielas uzpildes stacijām (DUS). Arguments šāda ierobežojuma noteikšanai — mazināt iespējas brauciena laikā tikt pie alkoholiskā dzēriena. Tā ir konkurences kropļošana, norāda Degvielas tirgotāju asociācijas, EM un citu iestāžu pārstāvji. Nereti DUS atrodas netālu no pārtikas veikaliem, un bieži DUS īpašnieks un veikala īpašnieks nav viena un tā pati persona, tādēļ tiktu ietekmēti ne tikai DUS īpašnieki, bet daudz lielāks skaits uzņēmēju.
Finanšu ministrijas Muitas un akcīzes nodokļa nodaļas vadītāja vietniece Gunta Pužule skaidro:
«Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības aizliegumu noteikšana degvielas uzpildes stacijās kropļos konkurences apstākļus vienādiem tirgus dalībniekiem, un tas nav atbalstāmi. Turklāt jebkura legālas mazumtirdzniecības ierobežojumu noteikšana samazina legālo alkohola apriti, palielinot risku nelegālo dzērienu izplatībai.»
Priekšlikumi par ierobežojumu tirgot alkoholu DUS tuvumā komitejā netika atbalstīti. Bet par iepriekš uzskaitītajiem grozījumiem Alkohola aprites likumā, ko atbalstījusi komisija, vēl būs jābalso Saeimai.
#SIF_MAF2023
