Talsu novada pašvaldības Īpašumu pārvaldības daļas vides speciāliste Ieva Krotova šajā amatā strādā pusotru gadu. Darba lauks vides jomā ir plašs, tāpēc redzeslokā aizvien jaunas aktualitātes, projekti un jautājumi, kas risināmi.
— Kāda ir situācija novadā ar Spānijas kailgliemežiem un ko darāt, lai ar tiem cīnītos?
— Šī ir problēma jau vairāk nekā desmit gadus. Pēdējos divus gadus mēs, pašvaldība, cenšamies iesaistīties, lai sakoptu pašvaldības īpašumus, tajā skaitā tos, kas publiski pieejami. Cenšamies informēt un izglītot cilvēkus, kāda ir situācija un kas ir tas, ko cilvēki var darīt, lai tos apkarotu. Rīkojam un aicinām iedzīvotājus arī uz gliemežu lasīšanas talkām; pagājušajā nedēļā tāda notika ap Vilkmuižas ezeru. Katrā talkā esam vidēji ap desmit cilvēkiem. Novēroju, ka notiek cilvēku mainība, jo uz aizvadītās nedēļas talku atnākušie bija pirmo reizi. Divās stundās salasījām aptuveni 20 kilogramus.
Pārsvarā lasām tikai ap Vilkmuižas ezeru, bet šogad lasīšanu uzsākām arī privātmāju teritorijā, kur ir liels pašvaldībai piederošs grāvis. Kopumā tur tika organizētas trīs talkas, un cilvēki no blakus mājām nāca un iesaistījās, jo tā ir viņiem aktuāla problēma.
Šogad un pērn pašvaldība nodrošina dzelzs fosfātu saturošu limacīdu granulu kaisīšanu novada teritorijā (pašvaldību īpašumos), pirms tam konsultējoties ar attiecīgo pilsētu, pagastu pārvaldēm, lai noskaidrotu problemātiskās teritorijas. Jāņem vērā, ka pašvaldība, balstoties uz likumu, nedrīkst ieguldīt ne finanšu līdzekļus, ne resursus privātīpašumos, tāpēc tiem cilvēkiem, kuri vaicā pēc šīm granulām, mums diemžēl ir jāatsaka.
— Vai Spānijas kailgliemeži ir izplatījušies visā Talsu novada teritorijā?
— Vairāk vai mazāk, bet kopumā, jā. Pa dienu tos pat nevar pamanīt, jo tie ir paslēpušies no saules gaismas. Tas ir apgrūtinošs apstāklis apkarošanai, jo tie izlien ārā no savām slēptuvēm tikai mitros laikapstākļos, kā arī vakaros un naktīs. Šī iemesla dēļ mūsu rīkotās talkas notiek vēlu vakarā.
Diemžēl juridiski šobrīd pašvaldība nevar uzlikt atbildību privātīpašniekiem ierobežot gliemežu izplatību viņu īpašumos. Mēs saņemam sūdzības no cilvēkiem, ka, piemēram, kaimiņu īpašumā ir ļoti daudz šo gliemežu, un tie netiek ierobežoti, līdz ar to, protams, pārvietojas arī uz blakus esošajiem īpašumiem. Par šo jautājumu esam runājuši ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), un juridiski mēs šobrīd esam bezspēcīgi. Varam to darīt tikai ieteikuma formā, ko arī darīsim. Sūtīsim vēstules, personīgi uzrunājot īpašniekus. No VARAM puses sakārtot šo jautājumu ir bijuši mēģinājumi jau pirms vairākiem gadiem. Sāksim jau ar to, ka Spānijas kailgliemezis ir jāiekļauj invazīvo sugu sarakstā, lai varētu noteikt atbildību par tā izplatības ierobežošanu. Respektīvi, ir jāsakārto likumdošana.
— Kā jums sokas ar latvāņu apkarošanu?
— Līdz šim bijusi prakse, ka katra pagasta, pilsētas pārvalde pati cīnās ar latvāņiem savās teritorijās. Pašlaik strādājam, lai tas notiktu centralizēti. Šobrīd esam izveidojuši ekspertu grupu. Mums ir plāns augustā, septembrī invadētās pašvaldībai piederošās latvāņu teritorijas apsekot un izvērtēt, ar kādām metodēm tos efektīvāk apkarot. Pēc tam rīkosim iepirkumu, lai atrastu vienu pakalpojuma sniedzēju, kas var nodrošināt dažādu metožu pielietošanu latvāņu iznīcināšanā. Katrai pārvaldei tad nevajadzēs domāt, ko un kā darīt.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka katrs īpašnieks ir atbildīgs par latvāņu izplatību un ierobežošanu savā īpašumā, kā arī par latvāņu izplatības datiem, kas jāiesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā. Šobrīd centīsimies īpašniekus uzrunāt, aktualizēt datus un veikt latvāņu ierobežošanu savā īpašumā.
— Cik bieži un kurās ūdenstilpēs veicat ūdens kvalitātes pārbaudes?
— Oficiālajās peldvietās pie jūras Rojā, Kolkā un Mērsragā ūdens analīzes veic Veselības inspekcija, un pēc tam informē mūs, pašvaldību.
Savukārt mēs ūdens analīzes vasaras sākumā, pavasara beigās lūdzam veikt «BIOR» laboratorijai. Šogad analīzes tika ņemtas no Talsu, Vilkmuižas, Sasmakas, Lubezera un Laidzes ezera. Zinu, ka Laucienes pagasta pārvalde pati katru gadu arī pasūta šīs analīzes veikt Pļavu ezeram. Visās tilpnēs rezultāti atbilda kvalitatīva ūdens normām.
Pašlaik organizējam niedru pļaušanu ezeros, lai uzlabotu ūdens kvalitāti. Šogad esam palielinājuši ūdenstilpju skaitu un niedru pļaušanas platības, protams, sadarbībā ar pārvaldēm. Tiek rīkots kopīgs iepirkums, lai šo darbu veiktu viens pakalpojuma sniedzējs.
— Pastāstiet, lūdzu, par aktuālākajiem jaunumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā.
— Pašlaik pašvaldībā ir izveidota darba grupa, jo mūs visus Latvijā sagaida izmaiņas. Proti, ar nākamā gada 1. janvāri jāievieš bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas un pārstrādes sistēma. Sadarbībā ar SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»» domājam, kā tas tiks ieviests Talsu novadā. Augustā, septembrī būs pilotprojekts Talsos dažām daudzdzīvokļu mājām, lai izmēģinātu, kā šī sistēma reāli strādā — cik daudz ir šo atkritumu, cik daudz piemaisījumu u. c. Tāpat būtiska būs sabiedrības informēšana, izglītošana. Priekšā gaidāms liels darbs.
Lai veicinātu un atvieglotu atkritumu šķirošanu iedzīvotājiem, pašvaldība nāca ar iniciatīvu izveidot atkritumu šķirošanas laukumu Talsos — teritorijā pretī Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD). Viss vēl ir izstrādes līmenī, tāpēc precīzāku informāciju par to, kad tas uzsāks darbu, vēl nevaru sniegt. Tā iedzīvotājiem būs lieliska iespēja nevis braukt uz poligonu, bet tepat nodot gan nolietotās elektropreces, gan dažāda veida šķirojamos atkritumus.
— Kādi secinājumi Jums ir radušies par iedzīvotāju interesi saistībā par vides jautājumiem?
— Protams, cilvēki interesējas un viņi iesaistās dažādos pasākumos. Saņemu no iedzīvotājiem daudz jautājumu un iesniegumu.
Esmu arī Talsu novada pašvaldības koordinatore Lielajai talkai, kas norisinās pavasarī. Esmu novērojusi, ka iedzīvotāji vairāk iesaistās tajās aktivitātēs, kas skar viņu īpašumus, bet publiskās aktivitātes atsaucība ir neliela. Pašlaik esam pieteikuši savu dalību kampaņā «Save Our Sea» (no angļu val. — «Glāb mūsu jūru»), kas norisinās gar visu Baltijas jūras piekrasti. Kampaņa norisināsies augusta beigās, septembra sākumā, un ceram, ka iedzīvotāji būs atsaucīgi un iesaistīsies atkritumu savākšanā gar jūras piekrasti.
Cilvēki grib, lai problēmas, kas viņus skar, tiktu ātri atrisinātas. Diemžēl nereti ir jautājumi, kurus mēs, pašvaldība, nevaram atrisināt nedz juridiski, nedz finansiāli. Līdz ar to mans galvenais secinājums ir, ka ļoti būtiska ir sabiedrības informēšana un veiksmīga savstarpējā komunikācija, lai cilvēkiem veidotos izpratne par procesiem, bet pašvaldības darbiniekiem būtu skaidra problēmas būtība.
#SIF_MAF2023
