Šķīdoņa dēļ Latvijā vairāk nekā 900 grants autoceļu posmos ieviesti transporta masas ierobežojumi. Ķūļciema iedzīvotājiem jau tā šķiet, ka viņi atrodas nekurienes vidū, bet autotransporta masas ierobežojumi viņus no realitātes atrauj vēl vairāk. Uz Ķūļciemu ved trīs grants ceļi un uz pilnīgi visiem daudziem pie 10 tonnu smagā transporta ierobežojuma zīmes brauciens apstājas. Uzņēmējiem tas nozīmē paralizētu uzņēmējdarbību, tāpēc viņi neredz citu variantu kā vienkārši balansēt uz likuma robežas, labi apzinoties, ka ceļu paši sabojā vēl vairāk.
Veids, kā Ķūļciema iedzīvotāji, tiesa gan, pārkājot likumu, cīnās ar ceļa problēmu – uzliek uz zīmes melnu miskastes maisu. Kā uz nosodīto sola pirms pāris dienām Ķūļciema iedzīvotāji nosēdināja visu Talsu novada domes vadību. Un lika skatīties video, kurā acīmredzami automašīnām sāpīga katra bedre. Turklāt tagad vēl uz visiem ceļiem, kas ved uz ciemu, 10t ierobežojums. Tie valsts ceļi, tāpēc pašvaldība taisnojās, ka varas gaiteņos problēmu jau aktualizē nepārtraukti, bet vairāk neko nevarot. Tāpēc vairāki uzņēmēji sapulces izmisumā atklāja, ka viņiem nākas pārkāpt likumu – zīmes uz brīdi vienkārši aizklāt ar maisiem.
Lai gan šķiet, ka Ķūļciems ir nekuriene, tajā ir vairāki uzņēmumi – ne tikai tādi, kas ražo vietējam tirgum, bet arī eksportam. Taču rudenī un pavasarī vismaz uz vienu mēnesi to darbībai draud apstāšanās, jo nevar piegādāt izejvielas. “Sākot ar dīzeļdegvielu, lopbarības dažādām precēm, granulām utt. Plus vēl ir uzņēmumi, kam nāk konteineri no Ķīnas ar izejvielām, bet viņi nevar iebraukt,” stāsta “Avoti M” ražošanas vadītājs Mikus Fībigs. “Vai nu liek maisu viršu, vai nu brauc no uzņēmuma ar vieglo mašīnu pa priekšu. Ja aptur policija, tad uzņēmums uzņemas un apmaksā sodu, jo citu variantu mums īsti nav,” izklāsta uzņēmējs Rivo Fībigs.
Sods izdevīgāks, nekā apturēt darbību pavisam. Nedēļā viņiem kravas automašīnas pienāk 2 līdz 3 reizes. “Ir gadījumi, kad autovadītāji likumpārkāpumam nepiekrīt, apgriežas un aizbrauc. Vienīgie, kam ir atļauja iebraukt, ir piena mašīna un līķu izvešana. Tātad, ja mēs nevaram piegādāt ne dīzeļdegvielu, ne lopbarības preces, tad piens tur vairs nebūs, ko izvest. Tur atliks tikai izvest līķus. Jo arī dzīvus dzīvniekus tu nevari izvest, jo par smagu,” tā Mikus Fībigs.
“Latvijas Valsts ceļi” norāda – izņēmumu nav! Un kā risinājumu piedāvā šķīdoņa laikā kravas dalīt. “Jo, ja smagais transports brauks pa šo sašķīdušo ceļu, tad viņiem vienkārši ceļa vairs var nebūt. Jā, kādu nedēļu to izdarīs, bet pēc tam ceļš vienkārši vairs nebūs, jo tas būs neatgriezeniski sabojāts,” teic VSIA “Latvijas Valsts ceļi” Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova. “Nē, protams, es saprotu, ka tā zīme ir vajadzīga un ceļu stāvoklis, protams, paliek sliktāks. Bet tad, varbūt jādomā kaut kādā valstiskā līmenī, lai mums iedod kaut vai uzņēmumiem, kas ir šeit atļauju ievest vismaz mūsu kravas. Protams, ne tranzītā braukt atļaut braukt cauri, bet tik daudz, lai mēs varētu pastāvēt paši. Lai nav tā, ka mums jāslēdz ciet šis pasākums,” stāsta Rivo Fībigs.
Viens no grants ceļa posmiem nepilnu sešu kilometru garumā ir identificēts kā Ķūļciema pagasta primārais savienojums ar novada centru, līdz ar to tiks vērtēta iespēja tuvākajos gados veikt būvdarbus. “Tādu ceļu Latvijā ir ļoti daudz, naudas ceļiem nav tik daudz, un nākamajos gados tās paliks vēl mazāk. Nebūs iespējams visus vietējos autoceļus ar grants segumu sakārtot un kaut kādā pārskatāmā nākotnē pārvērst par ceļiem ar melno segumu,” tā Anna Kononova.
Ar argumentu, ka naudas ir tik, cik ir, uzņēmēji vairs nav gatavi samierināties. “Viņas jau 30 gadus ir tik, cik ir. Bet viņa būtu iespējams vairāk, ja būtu nodrošināta infrastruktūra,” tā Mikus Fībigs.
Uz jautājumu, kāpēc vispār šeit veidot uzņēmumus, vietējie atzīst, ka šobrīd mainās paaudzes, kam jauna cerība. Tāpēc viņi nepastāšoties un vēlreiz aktualizēs savu problēmu ministrijās.
