Dabisko pļavu Latvijā paliek aizvien mazāk. Vai tiešām šo dabas bagātību esam gatavi atdot, lai tā vietā nāktu konvencionālā lauksaimniecība? Esam uz robežas, lai zaudētu saikni ar patiesi dabisko. Šo pļavu saimnieki tās saglabā, mīlestības vadīti pret dabu, bet nav zināms, ko nesīs nākotne.
Bioloģiskā daudzveidība ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā samazinās. Slikti klājas ne tikai mežiem, bet arī zālājiem, un šoreiz vairāk par tiem.
Ilggadējo zālāju īpatsvara atsauces rādītājs 2023. gadā Latvijā, atsaucoties uz Lauku atbalsta dienesta (LAD) sniegto informāciju, ir 24,64%. Talsu novadā pērn platību maksājumu atbalstam pieteikta 10 701 hektāru platība. Tomēr ilggadējais zālājs ir pavisam atšķirīgs no zālājiem biotopiem (dabiskajām pļavām), jo bioloģiskā daudzveidība atrodama tieši zālājos biotopos.
Vajag popularizēt!
Aizvadītajā gadsimtā dabiskās pļavas aizņēmušas 10—15% Latvijas teritorijas, bet gadsimta beigās ir pat ziņas, ka trešā daļa Latvijas teritorijas bija ar dabiskajiem zālājiem. Tagad tas ir mazāk kā viens procents. Dabas eksperti ir satraukti un brīdina, ka tās var izzust pavisam.
«Dabiskās pļavas ir viens no Latvijas dabas dārgumiem, kas strauji izzūd, — tās saglabājušās vien 0,7% no Latvijas teritorijas. Taču labā ziņa ir tā, ka dabisko pļavu saglabāšanu var veicināt, saimniekojot un ražojot produktus, kas nāk no pļavām,»
saka Latvijas Dabas fonda (LDF) padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis. Dabiskās pļavas ir dzīvotne, kuras saglabāšanās ir atkarīga no cilvēka saimniekošanas. Tāpēc motivēt īpašniekus pļavu apsaimniekošanai šobrīd ir neatliekami svarīgi.
Papildus tam, ka par zālāju biotopiem, piesakoties LAD, iespējams saņemt platību maksājumus, LDF gada sākumā nāca klajā ar aicinājumu pļavu saimniekus pieteikties kā sadarbības partneriem un potenciālajiem dabiskās pļavas produktu ražotājiem. Dabisko pļavu produktu zīmols būs īpašs marķējums, kas ļaus patērētājam atpazīt produktus, kas nāk no dabiskajām pļavām, tādā veidā dodot iespēju atbalstīt to saglabāšanu. Šis zīmols būs sadarbības un atbalsta mehānisms uzņēmējdarbībai ar augstu pievienoto dabas vērtību un jauns tirgus instruments vērtīgo un strauji izzūdošo dabisko pļavu saglabāšanai Latvijā.
Hailandes šķirnes govis palīdz sakopt pļavas
Dodamies uz Talsu novada Īves pagastu, Ķurbes ciemā esošo saimniecību «Līdumkalni», kur astoņi hektāri ir atzīti par Eiropas Savienības nozīmes zālājiem biotopiem un kur ganās Hailandes šķirnes govis. Saimniece Vizma Šulca stāsta, ka īpašumu ģimene iegādājās pirms aptuveni 30 gadiem, kad paši vēl dzīvoja Rīgā. Galvenais iemesls vajadzībai pēc sava stūrīša laukos — veselības problēmas. «Nolēmām, ka vismaz brīvdienās brauksim uz laukiem elpot tīru gaisu un audzēsim savus dārzeņus.» Pirms aptuveni 15 gadiem Vizma ar ģimeni te pārcēlās uz pastāvīgu dzīvošanu.
Ja sākotnēji ģimene domāja, ka lopu viņiem nebūs, tad laiks ieviesa savas korekcijas.
«Sapratām, ka paši ar saviem spēkiem netiksim galā. Te bija daudz krūmu un aizaugušas vietas. Tad nu meklēju un skatījos internetā, kuras šķirnes govis ir draudzīgas un pašas spēj piedzemdēt teliņus, jo man būtu bail pieņemt dzemdības. Tā es atradu Hailandes šķirnes govis, kuras ir pieticīgas, un palīdzība dzemdību laikā nav vajadzīga. Viņas uzturas ārā visu gadu,»
stāsta V. Šulca un atzīst, ka šīs govis ir labākie palīgi, kas palīdz sakopt saimniecībā esošās pļavas.
Saimniecībā esošajām pļavām statuss par bioloģisko daudzveidību piešķirts šogad. Lai saņemtu platību maksājumus no LAD, zālāju biotopu saimniekiem jāizpilda konkrēti nosacījumi, piemēram, jāapgūst konkrēti kursi, jāievēro laika nogrieznis, kad pļavām jābūt nopļautām u.c.
«Jā, tas uzliek zināmus pienākumus un noteikumus, kas ir jāievēro. Pie mums bija atbraukusi augu speciāliste, kura sniedza dažādus padomus un ieteikumus, kā pareizāk saimniekot, rīkoties. Tas bija ļoti noderīgi,» stāsta Vizma.
/Foto: Vizma Šulca/
Daba palīdz — atliek ieklausīties
Dabisko pļavu vērtība nav tikai augu daudzveidībā vai senumā, tā vērtība ir arī kultūrvēsturiska, jo pļavas ir neatņemama Latvijas ainavas sastāvdaļa.
«Es uzskatu, ka tas ir cilvēka pienākums — saglabāt to, ko Dievs ir devis. Katrai zālītei ir sava nozīme,» Vizma piemin daudzus gadījumus, kad tieši ārstniecības augi, kas ievākti pašu saimniecībā, palīdzējuši tikt galā ar veselības problēmām. Viņa stāsta, cik daba ir unikāla un brīnumaina, atliek vien būt vērīgam. Respektīvi, daba pati sagādā to, kas mums būs vajadzīgs. Piemēram, laikā pirms Covid-19 pandēmijas Vizmai saimniecībā saauga ļoti daudz pelašķu un nauduļu.
«Es uzskatu, ka Latvijā vai vismaz mazajos ciemos vajadzētu būt tikai bioloģiskām saimniecībām. Lai būtu šīs tīrās vietas, kur cilvēkiem patverties, atgūt elpu!» pārdomās dalās V. Šulca.
Runājam arī par to, ka ļoti lielu daļu lauku teritorijas ir pārņēmuši un turpina pārņemt lauki, kas tiek apstrādāti ar konvencionālās lauksaimniecības metodēm. «Esam nonākuši tik tālu, ka ļoti daudzi cilvēki slimo ar celiakiju — graudu olbaltumvielu (glutēna) nepanesamību. Agrāk graudi bija ar daudz mazāku lipekļu sastāvu. Lai izceptu pufīgo maizi, šis lipeklis ir vajadzīgs lielos apmēros, un cilvēka organisms ar to vairs netiek galā. Arī man pašai ir ļoti izteikta kviešu graudu nepanesamība, un tas man radījis neatgriezeniskas veselības problēmas. Dzīvojam laikos, kad cilvēki ir pieēdušies, bet nav paēduši. Proti, organisms nav saņēmis to, ko tam vajag. Augi, daba, kas mums ir apkārt, ir tas, ko lietoja mūsu senči. Arī mums to vajadzētu darīt daudz vairāk,» ir pārliecināta V. Šulca.
#SIF_MAF2023
