Talsu novada pašvaldības attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļa pašlaik strādā ar vairākiem desmitiem projektu. Tiekamies ar nodaļas vadītāju Jolantu Skujenieci, lai parunātu plašāk par daļu no tiem un par to, kā norit nodaļas darbs pēc novadu apvienošanas.
Jāpiebilst, ka uz sarunu ar J. Skujenieci tikāmies 9. novembrī, dienā, kad pēcpusdienā tika ievēlēta jaunā Talsu novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa. Pirms deputātu balsojuma E. Kārkliņa kā vienu no būtiskākajiem darbiem minēja attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas stiprināšanu, piesaistot tai jaunus darbiniekus, kas ir profesionāļi savā jomā. Saruna ar J. Skujenieci pierāda, ka tas ir nepieciešams, jo darba apjoms ir ļoti liels, bet darbinieku skaits — nepietiekams.
— Cik apjomīgs ir jūsu nodaļas darbs?
— Projektu mums ir ļoti daudz, tāpēc ir vajadzīga liela disciplinētība un augstas darbaspējas, lai varētu šo apjomu izpildīt. Mūsu nodaļa strādā ar dažādiem projektiem — Eiropas Savienības, Valsts budžeta un pašvaldības budžeta finansētajiem. Pašlaik mūsu pārraudzībā ir aptuveni 40 projekti, un katrs no tiem prasa atbildīgu pieeju, laika un cilvēku resursu ieguldījumu.
— Kāda pašlaik ir situācija ar darbiniekiem jūsu nodaļā?
— Darbu ir uzsākušas divas jaunas projektu vadītājas, kas nozīmē, ka daļu laika aizņem jauno darbinieku apmācība, bet trīs vakances vienalga vēl nav aizpildītas. Trūkst vēl trīs projektu vadītāju. Mums ir ļoti paveicies, ka pirms mēneša sāka strādāt būvinženieris, kas ir pietrūcis visus iepriekšējos gadus. Jau tagad jūtam, kādu atspaidu tas dod. Tagad, kad sāksies jaunās projektēšanas, ceru, ka šis speciālists varēs būt klāt visos procesos. Šāda speciālista esamība nodrošina pašvaldības būvniecības dokumentu izstrādes procesa profesionālu uzraudzību, panākot to, ka uzlabosies būvprojektu kvalitāte, jo novada Būvvalde ar to nenodarbojas. Tāpat šī speciālista atbalsts jūtams arī būvniecības procesos. Mēs ļoti ceram, ka varētu piesaistīt arī arhitektu, kurš strādātu ar visiem mūsu projektiem. Būvinženiera un arhitekta nepieciešamība ir apstiprinājusies kaimiņu novados, jo projekta vadītājs nevar pārbaudīt būvprojekta kvalitāti, viņš ir procesa virzītājs, nevis būvinženieris vai arhitekts.
/Foto: Edgars Lācis/
— Pastāstiet, lūdzu, plašāk, kā norit process ar Talsu tirgus pārbūvi?
— Bija plānots, ka tirgu nodot ekspluatācijā varēs janvārī, bet jāņem vērā, ka, kopš tirgus ir uzbūvēts, tur nav veikti apjomīgi būvdarbi. Atsedzot ēkas būvkonstrukcijas, atklājušās lietas, ko pirms tam, arī veicot tehnisko apsekošanu, neviens nav konstatējis. Līdz ar to papildu risinājumu meklēšana varētu ietekmēt būvdarbu termiņu. Šobrīd tas ir izaicinājums, lai ēku pabeigtu samērīgā termiņā. Būvdarbu kopējās izmaksas ir 778 804 eiro. Lai to varētu apmaksāt, pašvaldība summu aizņēmusies Valsts kasē. Darbus veic SIA «Telms».
— Pēc novadu apvienošanas jūsu nodaļai bija jāpārņem darbi, kas norisinājās ar projektiem Rojas, Dundagas un Mērsraga novadā. Kā jums ar to veicas?
— Izaicinājums, pārņemot projektus, pirmkārt, bija saprast projekta būtību, padarītos darbus un kur tas atrodas teritoriāli. Pamatā tie ir Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda projekti. Pārsvarā visi bija sākuma stadijā. Daži no projektiem: tirdzniecības vietas izveide Kolkā; Rojas muzeja teritorijas labiekārtošana, ekspozīcijas izveide, ēkas fasādes atjaunošana; netālu no Rojas brīvdabas estrādes pievedceļa un stāvvietu pārbūve; ceļa atjaunošana pie Kaltenes kluba; teritorijas labiekārtošana pie Mērsraga tautas nama u.c. Protams, bija kaut kādas aizķeršanās, tai skaitā izstrādājot būvniecības dokumentus, jo projekti tika pārņemti, un ne vienmēr bija speciālisti, kuri varēja sniegt pilnvērtīgu informāciju, bet nekas nav apstājies un viss tiek risināts, lai projekti turpinātos. Ja citādi nevar, tad gatavojam projekta pieteikumus atkārtoti. Pie pārņemtajiem projektiem bija jāpierod, jo neesi bijis klāt no paša sākuma. Nevaram aizmirst arī par pēcuzraudzības periodu īstenotajiem projektiem visā Talsu novada teritorijā, ko arī veicam mēs.
— Vai ir kādi projekti, kas atcelti inflācijas pieaugošo cenu dēļ?
— Pagaidām tādu nav. Jautājumi, kas šajā sakarā bija radušies, ir atrisināti, kaut arī tas nebija vienkārši.
— Cik tālu ir process ar multifunkcionālo halli, ko plānots būvēt Talsos?
— Šāda tipa būvei aizņēmuma iespējas pašvaldībai šobrīd nav un tuvākajā laikā, visticamāk, nebūs, tāpēc iecerēts to realizēt ar publisko-privāto partnerību (PPP). Pašlaik esam saņēmuši apstiprinājumu no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) un Finanšu ministrijas par Finanšu un ekonomisko pamatojumu. Atzinums nozīmē, ka projekts ir īstenojams publiskās-privātās partnerības projekta veidā. Pašlaik norit darbs pie iepirkuma dokumentācijas izstrādes, lai mēs varētu atrast PPP iepirkuma procesa sagatavošanas konsultantu. Līdz ko iepirkums par konsultanta izvēli būs noslēdzies, domei jālemj par finansējuma nodrošināšanu. Pēc pozitīva domes lēmuma par turpmāko procesa virzību ir jārēķinās ar aptuveni diviem gadiem, kamēr šī iepirkuma procedūra tiks sagatavota un saskaņota, jo šāda apjoma darbs nenotiek ātri.
— Kādi procesi pašlaik norit teritorijā ap Vilkmuižas ezeru?
— Pašlaik ir gatava bērnu laukuma 1. kārta. Tikko ir noslēdzies iepirkums bērnu laukuma 2. un 3. kārtas projektēšanai. Kad tiks pieņemts iepirkumu komisijas lēmums par uzvarētāju, varēsim uzsākt projektēšanu.
Pašlaik tiek projektēta arī atpūtas vieta un peldvieta pie Vilkmuižas ezera, kas ir diezgan sarežģīts process. Ņemot vērā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes nosacījumus, nedrīkstam tur ierīkot peldvietu tradicionālā izpratnē, proti, nedrīkstam ne rakt, ne piebērt, ne izmantot tamlīdzīgus risinājumus. Līdz ar to vienīgā iespēja, kā ierīkot tur peldvietu, ir izmantot pontonu un laipu konstrukcijas, kas atvieglo pieeju pie ūdens.
— Kā norit process ar bērnu laukuma izveidi, kas tiek realizēts kopā ar Talsu novada uzņēmējiem?
— Šobrīd tiek izstrādāta koncepcija, lai pēc tam varētu gatavot tehnisko dokumentāciju. Jaunais bērnu laukums sasauksies ar pārējo Ķēniņkalna teritoriju (bērnu laukums atradīsies Brīvības ielā 24 — aut.). Tajā būs gan atpūtas, gan rotaļu zona un tiks izmantoti klasiski rotaļu laukuma elementi.
— Pašvaldība pakāpeniski labiekārto Talsu pakalnus. Nesen noslēgušies darbi pie Ķēniņkalna. Kuru pakalnu plānots uzlabot nākamo?
— Uz šo jautājumu es nevaru atbildēt. Tas būs atkarīgs no jaunās domes un pašvaldības vadības lēmumiem, ņemot vērā nākamā gada budžeta iespējas. Būs jāizvērtē, kas ir visaktuālākais, jo primāri, protams, ir jāpabeidz iesāktie projekti un jāgatavojas projektu īstenošanai, kam var piesaistīt Eiropas finansējumu.
— Kas ir aktuālākais saistībā ar izglītības iestāžu projektiem?
— Valdemārpils vidusskolas sporta laukumā pašlaik norit būvniecības process. Būvdarbi uzsākti arī Talsu pamatskolā. Talsu 2. vidusskolas metodiskajam centram ir izstrādāts būvprojekts, un pašlaik tiek veikta ekspertīze. Tur ēkas ārdarbiem un iekšdarbiem jānoslēdzas 2023. gada otrajā pusē. Pašlaik norit darbs pie dokumentācijas izstrādes, lai, cenšoties piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, varētu sakārtot lielo Talsu 2. vidusskolas ēku. Talsu Valsts ģimnāzijai iepirkuma procesā ir virtuves telpu atjaunošana.
— Jau sen ir vajadzība pēc jauna bērnudārza Sabilē. Kad to varam gaidīt?
— Būvprojekts jaunam bērnudārzam ir gatavs. Šķērslis ir finansējums. Šobrīd noteikumi, lai startētu valsts finansējuma iegūšanai, ir tādi, ka ir jābūt bērnu rindai uz bērnudārzu. Bet Sabilē nav rindas, jo bērni apmeklē bērnudārzu, kas atrodas ēkā, kura ir kā pagaidu, līdz tiks uzbūvēta jauna. Līdz ar to mēs nekvalificējamies šiem noteikumiem, lai varētu iegūt finansējumu. Protams, jāturpina strādāt pie jautājuma, lai Sabilē tiktu nodrošinātas atbilstošas telpas pirmskolas izglītības iestādei, bet tas ir risināms kopīgi ar pašvaldības vadību, Izglītības pārvaldi, kā arī risinājumus meklējot ministriju līmenī.
— Nākamgad novada attīstības jautājumiem finanšu līdzekļu atliks mazāk, piemēram, minimālās algas pieauguma un energoresursu cenu kāpuma dēļ. Kā jūs uz to skatāties?
— Šī iemesla dēļ mums vēl jo vairāk ir jābūt gataviem piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības (ES). Mums ir jāgatavo pamats tam, lai esam gatavi un varam startēt jaunos projektos. Šobrīd lielākā daļa ES finansēto projektu prasa jau sagatavotu būvniecības dokumentāciju (infrastruktūras objektiem). Kaut kam jau ir iestrādnes, kaut kas ir jau gatavs, bet pie daļas ir vēl ļoti jāstrādā, lai mums viss būtu gatavs līdz brīdim, kad būs šie projektu uzsaukumi.
