Dundadzniekus satrauc savas skolas liktenis

Dundadzniekus satrauc savas skolas liktenis

Šobrīd Ziemassvētku gaidīšanas laikā dundadzniekus pārņēmušas rūpes par savu skolu. Viņi nevēlas pieļaut, ka vecāko klašu skolēniem nākotnē vajadzētu ik dienu mērot tālu, laikietilpīgu un nogurdinošu ceļu uz un no citām mācību iestādēm, tāpēc pirmdienas vakarā uz tikšanos ar novada vadību, deputātiem un Izglītības pārvaldi bija ieradusies pilna zāle — turklāt ne tikai skolēnu vecāki, bet arī vietējie, kuri ikdienā ar skolu vairs nav saistīti.

«Dundagas vidusskolai būt!» — ar šādu saukli ikviens interesents pirmdienas vakarā tika aicināts uz tikšanos. Vietējie cits pēc cita cēlās kājās, lai emocionāli skolu aizstāvētu, un gandrīz pēc katras runas sekoja atbalstoši pārējo aplausi. Dundadznieki vairākkārt centās norādīt: ja vecākie bērni būs jāved uz skolām citviet, viņiem praktiskāk būs ņemt arī jaunākos bērnus līdzi un beigu beigās — varbūt pat ģimenes nonāks pie lēmuma, ka ekonomiski izdevīgāk ir pārcelties.

Dundagas vidusskolas nākotne neatstāja vienaldzīgu nevienu dundadznieku un uz tikšanos ar novada vadību, deputātiem un Izglītības pārvaldi bija ieradusies pilna zāle. /Foto: Terēze Matisone/

Savu skolu aizstāvēja arī skolēni. Alvīnei Martai Freibergai šis ir pēdējais gads vidusskolā, taču viņa norādīja, ka jau savulaik, mācoties Talsos, bet dzīvojot Dundagā, izbaudījusi, kā tas ir, klīst pa pilsētu, īsinot laiku līdz transportam. Uz jautājumu, vai ilgā gaidīšana un ceļš ietekmē arī mācīšanās kvalitāti, Alvīne atzīst: «Jā, jo es nezināju, cik ilgi varēšu izgulēties, jo man vēl jāpilda daudz mājas darbu un to kvalitatīvi varu izdarīt tikai mājās. Un līdz ar to man palika mazāk laika mājas darbiem, arī interešu izglītībai.»

Dalība projektā nav obligāta

Iedzīvotāju sapulce Dundagā tika noorganizēta ļoti ātri, jo no mutes mutē izplatījās ziņa, ka Dundagas vidusskola tiks slēgta. Tiekoties ar Izglītības pārvaldi un deputātiem, iedzīvotāji saprata, ka gluži taisnība tā nav — skolu neslēgs. Taču bažas ir. Tam par pamatu ir Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais plāns reorganizēt vidusskolas visā valstī. Ja četrās ārpus Talsu pilsētas esošajās vidusskolās — Dundagas, Rojas, Mērsraga un Valdemārpils — 2025. gadā nespētu nodrošināt 60 bērnu esamību vidusskolā, tās kļūtu par pamatskolām (ja piedalītos projektā). Un tad būtu iespēja iegūt 1,8 miljonus eiro, kas ļautu sakārtot pamatskolu infrastruktūru (60% gan tiktu lielākajai no pamatskolām). Dalība šajā projektā Talsu novadam nav obligāta, taču dundadzniekus sabiedējusi, un, uztraucoties, ka nenokavē, viņi jau pēc dažām dienām sasauca sapulci. Līdz 26. decembrim iedzīvotāji vāc parakstus, lai tālāk tos nogādātu Talsu novada pašvaldībā.

Uz tikšanos bija ieradies (no kreisās) Talsu novada izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps, Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Lauris Pīlēģis, Talsu novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa un domes priekšsēdētāja vietnieks administratīvajos jautājumos Aldis Pinkens. /Foto: Terēze Matisone/

«Mēs gribam, lai deputāti sadzird, ka mums Dundagas vidusskola ir svarīga, un lai viņi savu lēmumu pieņem par labu skolai nevis ministrijas projektam,» saka Jolanta Anzenava, vecāku padomes priekšsēdētāja.

«Burkāns» infrastruktūras sakārtošanai

Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps pēc tikšanās ar iedzīvotājiem un skolas pārstāvjiem teic, ka šāda iedzīvotāju interese un iesaiste tikai norāda uz to, ka cilvēkiem rūp un ir svarīgi, lai Dundagā saglabātos pieejamība vidusskolas izglītības ieguvei: «Tikšanās laikā Dundagas sabiedrība un Dundagas vidusskolas darbinieki ļoti skaidri norādīja, ka nav nepieciešams šis «burkāns» infrastruktūras sakārtošanai. Protams, infrastruktūru nepieciešams uzlabot, bet ne uz šī rēķina pamata. Deputātiem, pieņemot lēmumu par piedalīšanos vai nepiedalīšanos projektā, ir jāņem vērā vietējās sabiedrības nostāja.

«Mēs domājam par skaitļiem, uzlabojumiem skolai, bet nedomājam par skolēnu!» tā kaislīgi savu Dundagas vidusskolu aizstāvēja 12. klases skolniece Alvīne Marta Freiberga.
/Foto: Terēze Matisone/

Mēs kā Izglītības pārvalde sniedzām informāciju un devām iespēju visām vidusskolām izvērtēt situāciju savās skolās. Kādā brīdī kāds laikam uztvēra, ka lēmums daļēji jau pieņemts. Bet, ja mēs nesniegtu informāciju par šo iespēju, saņemtu pārmetumus, ka neesam to snieguši. Runga ir ar diviem galiem. Ažiotāža bija un ir pietiekami liela, kas no vienas puses ir labi, jo nozīmē, ka tas viņiem ir svarīgi, un tas priecē. Sabiedrības viedokli varēja just pietiekami labi, un tas tikai palīdzēs deputātiem pieņemt lēmumu, kas viņiem šķitīs pareizākais.»

Tagad nostāja jāparāda deputātiem

Talsu novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa teic, ka pašlaik visiem deputātiem ir sniegta informācija par iespēju piedalīties projektā, bet kopīga jautājuma izskatīšana plānota pēc nākamās domes sēdes 29. decembrī. «Dundagas sabiedrība savu nostāju ir parādījusi, tagad tā jāparāda arī deputātiem. Cik daudz katrs deputāts tajā iedziļinājies un veltījis laiku, lai saprastu situāciju, tas ir uz katra paša sirdsapziņas. Pēc nākamās domes sēdes izslēgsim mikrofonus un kameras, lai savā starpā izrunātu un noskaidrotu kopējo deputātu nostāju jautājumā.»

Vaicāta par domes vadības nostāju, E. Kārkliņa teic, ka šī iespēja dabūt finansējumu nevarētu būt par iemeslu, lai kaut ko likvidētu: «Ne tas pirmais, ne pēdējais projekts, kur Talsu novads var piedalīties. Bet izglītības iestādes ir jāsakārto, jo tas ļoti būtiski ietekmēs turpmākās iespējas attīstīt skolas, piesaistot dažādu struktūrfondu līdzekļus.»