Pirms neilga laika laikrakstā “Talsu Vēstis” parādījās kāds interesants sludinājums, kas piesaistīja ziņnešu uzmanību. Tas stāsta par to, kādas piena upes savulaik lijušas Dundagā, kādi labumi un brīnumi šeit bijuši, un arī šobrīd aicina Dundagas patriotus pagastā, Latvijā un visā pasaulē apvienoties Dundagas Lauksaimniecības biedrības darbības atjaunošanas sapulcē, kas notiks marta vidū.
Sludinājuma autors ir Artūrs Malta kurš kopā ar domubiedriem grib atjaunot cara laikā dibinātu biedrību. Pats no šīs puses nav, bet grib iekustināt vietējos. “Dundagā nīcina pēdējo pienotavu ārā, bet visa pienotava, es tagad arhīva dokumentos skatos, bija kā koppienotava. Un tā bija jāatdod biedrībai. Sanākot kopā mēs atjaunosim biedrību, atjaunosim krājizdevu sabiedrību, patērētāju biedrību, savu veikalu, savu kasi. Es nesaprotu, kā Dundagas pienotava var būt maksātnespējīga, ja īpašnieks stāv jūsu priekšā! Kā viņi varēja to darīt, ja 1940. gadā 17. jūnijā ienāca mirotvorci un visu atņēma, tad šobrīd viņiem bija jāatdod,” idejas iniciators Artūrs Malta.
Artūrs Malta sevi sauc par Latvijas Lauksaimniecības Kameras priekšsēdētāju, taču Lursoft liecina, ka pirms vairākiem gadiem tā likvidēta. Pēc sludinājuma daži interesenti esot, bet ziņnešu sastaptie dundadznieki atzīst, ka kungu nopietni neņem, un 20. martā iesaistīties neplāno. Bijušais pagastvecis Gunārs Laicāns ierodas ar pamatīga biezuma avīžu rakstu mapi, rādot, ka savulaik Dundagā tiešām bijis viss. “Gabaliņš no mūsu sirds reizē ar to pienotavas likvidāciju… Dundadznieki īpaši ļoti pārdzīvoja to. Es esmu pilnīgā pārliecībā, esmu runājis ar ļaudīm, kas tur strādāja – mēs varējām noturēt šo pienotavu un strādāt vēl šodien. Protams, izmainot dažāda veida pieeju,” teic Gunārs Laicāns.
Dundadznieks Kārlis Kanstons atzīst – ja būtu nauda, pats nedomājot Dundagas pienotavu nopirktu, taču tas prasa milzu investīcijas. “Mans redzējums, kā šeit varētu izskatīties ir atvērtā tipa tūrisma iestāde – piena vēstniecība -, kur ražo piena produktus. Blakus ir kāzu vieta, var atnākt jaunais pāris, var uztaisīt savu pirmo siera rituli, ko pēc gada atnākt un saņemt,” tā Kārlis Kanstons.
Kārlis min, ka telpas šeit neļauj veikt lielu ražošanu. Arī viņš redz nelielu ražotni, līdzīgu mājražotājiem, kas tomēr dotu darba vietas un celtu godā ēkas vēsturisko vērtību. “Šai vietai ir perspektīva, es uzskatu, bet… viss, diemžēl, atduras resursos. Tie nav 30 un tie nav 3 tūkstoši, bet tie ir vismaz 300 000 + vēl tikpat. Jo tu nevari šeit sākt ar mazumiņu. Šeit uzreiz ir visa ēka, ar ko tev kaut kas jādara,” tā Kārlis Kanstons.
Kamēr līdz ar piena kooperatīva darbības beigām un smago vasaru barības sagādē daļa piemājas saimniecību savus ganāmpulkus likvidēja, tikmēr Jānis Zadiņš, kurš vadīja Dundagai leģendāro pienotavu, turpina saimniekot. “Ir, protams, saistības, ir ieguldīts, investēts saimniecībā, līdz ar to man tāda opcija – pārtraukt – nepastāv,“ tā Z/S “Jaunsniķeri” īpašnieks Jānis Zadiņš.
Viņam arī vienam no retajiem Latvijā vēl brūnās govis. Jānis Zadiņš uzskata, ka pienotavas stāsts var turpināties, taču jāsakrīt vairākiem apstākļiem – jaunajam īpašniekam jābūt skaidrai idejai, pieejamam finansējumam vai spējai to piesaistīt. “Viennozīmīgi, ja runājam par tādu profilu, kāds līdz šim ir bijis, tad tas būtu grūti izdarāms. Plaša profila tradicionālus piena produktus ražot, es domāju, tas būtu pietiekami izaicinoši tīri no rentabilitātes viedokļa un konkurences cīņas, bet piena produktus ar augstāku pievienoto vērtību, kādus nišas produktus, tas varētu būt variants, ko tur attīstīt,” pārdomās dalās Jānis Zadiņš.
Viņaprāt, ēkā var īstenot arī citu pārtikas produktu ražošanu, arī raudzētus dzērienus. Bet atgriežoties pie vēlmes atjaunot Dundagas Lauksaimnieku biedrību, arī Ziemeļkurzemes biznesa asociācija norāda, ka, lai vietējiem svarīgajā ēkā atgrieztu dzīvību, nav nepieciešams dibināt biedrību. “It sevišķi, ja tā biedrība vai ideja nenāk no pašiem šeit uz vietas. Ja tā nāk no citurienes, no cilvēka, kas šeit nav dzīvojis ilgstoši, nav strādājis vai saistīts ar šo pusi, tad man šķiet, tas drīzāk ir kādu savu ambīciju apmierināšana vai kāda politikas veidošana. Nebūs tas rezultāts, kas būtu vajadzīgs,” teic “Ziemeļkurzemes biznesa asociācijas” administratīvā vadītāja Gunta Abaja.
Taču tas, ko vietējie iedzīvotāji gan varot darīt, ir domāt, meklēt un uzrunāt cilvēkus, kam ir biznesa ideja un spēja to īstenot, un kā vietējie atbalstīt ar nepieciešamajiem resursiem. Tikmēr bez rezultāta noslēgusies Dundagas pienotavas izsole. Marta beigās būs nākamā, bet šoreiz jau ar lejupejošu cenu.
