Jau vairāk nekā 27 gadus «Elektrum» Energoefektivitātes centrs veido izpratni par energoresursiem un to izmantošanu, lai Latvija ik dienas būtu skaistāka un videi draudzīgāka. Arī 10. aprīlī tika aizvadīts vebinārs par to, kā izvēlēties, lietot, labot un utilizēt elektropreces.
Vebināra ievadā eksperti padalījās ar saviem energoefektivitātes paradumiem.
Lieku reizi neatvērt ledusskapi un neizmantot liftu
«Tas, ko es noteikti cenšos ievērot, ir ledusskapī ievietot iesaiņotus produktus, jo no produktiem iztvaiko mitrums un tas nonāk uz ledusskapja sieniņām, līdz ar to ledusskapim ir jāstrādā vairāk. Lai efektīvi izmantotu produktus, cenšos produktus ar īsāku termiņu novietot ledusskapja priekšpusē, lai nebūtu tā, ka produkti, kas ir aizmugurē, tur arī kādu brīdi paliek un pēc tam tiek izmesti. Vēl es noteikti iesaku izmantot dabīgos tīrīšanas līdzekļus, kā, piemēram, citronskābi un dzeramo sodu, tie lieliski strādā,» dalās «Elektrum» Energoefektivitātes centra eksperte Marta Zvejniece.
«Es cenšos pēc iespējas retāk atvērt ledusskapja durvis, jo tad ir divi ieguvumi — mazāk tērējas elektrība un netiek apēsts nekas lieks. Tāpat man gar visu māju ir izvietotas ūdens tvertnes, kur es vācu lietus ūdeni. Tad ir variants — nopirkt sūkni un to ūdeni pārsūknēt vienā vai arī nest ar spaiņiem. Kāds teiktu: «Nu ko tu tur ar tiem spaiņiem nēsā!» Bet, pirmkārt, es nenopērku elektroierīci, kura pēc tam kaut kad beigs kalpot, netērē elektrību, otrkārt, tā ir fiziskā aktivitāte. Un tad es ieteiktu izvērtēt, vai tiešām šī elektroierīce jums ir vajadzīga,»
tā SIA «Latvijas Zaļais punkts» direktors Kaspars Zakulis.
Vēl no ekspertiem izskanēja paradums neatstāt elektroierīces gaidīšanas režīmā, izraut tās no rozetes, dodoties ārpus mājas. Tāpat viņi dalījās iespaidos par dīvainākajām elektroierīcēm, kādas ir redzējuši. «Dīvainākā ierīce, ko esmu redzējis, ir elektrisks konservu attaisāmais. Kāpēc tu nevari attaisīt ar roku, kāpēc tev ir vajadzīgs elektrisks mehānisms? Es gribētu teikt, ka vajadzētu uzlikt arī limitētu skaitu iespējai izmantot liftu. Piemēram, man ofiss šobrīd atrodas septītajā stāvā, es konsekventi izmantoju iespēju kāpt pa kāpnēm, 142 pakāpienus un 172 soļus sperot augšā. Bet cilvēks iekāpj liftā un pēc tam maksā par sporta zāli,» smaidot teic Kaspars Zakulis.
Vai cilvēki mūsdienās ievēro energoefektivitātes paradumus?
«Pēdējo gadu laikā ir sapratne par to, ka energoefektivitāte kļuvusi par nepieciešamību. Jo, ja mēs turpināsim dzīvot tā, kā līdz šim, tad ļoti iztērēsim zemes resursus un nevarēsim nodot labāko nākotni sekojošajām paaudzēm.
Runājot par nākamajām paaudzēm, man ir arī labās ziņas, jo ikdienā, kad es pasniedzu vieslekcijas skolēniem, es viņiem jautāju: kādi ir resursi, no kā ražo elektrību? Viņi vispirms min sauli, vēju un ūdeni. Tātad mūsu nākotne ir drošās rokās, jo viņi jau tagad domā par atjaunīgiem resursiem,»
stāsta Marta Zvejniece.
Lielāku elektrības patēriņu rada nolietotas elektropreces, kā arī neapdomīga to lietošana. «Mazgājot apģērbu, ir svarīgi izvēlēties zemāku temperatūru, jo lielākā daļa enerģijas tiek patērēta, tieši uzsildot ūdeni. Ja 60 grādu vietā tiks izmantoti 40 grādi, tad tas jau būs 25% ietaupījums, savukārt, izvēloties 30 grādus, būs jau 45% ietaupījums. Tāpat par 15% vairāk patērē ierīces ar netīrītiem vai nemainītiem filtriem,» izklāsta Marta Zvejniece un aicina ikvienu pieteikties bezmaksas energo konsultācijām elektrum.lv vai rakstot eec@elektrum.lv.
Populārākais jautājums ekspertiem pēdējo gadu laikā ir, vai var ietaupīt ar trauku mazgājamo mašīnu, uz ko eksperti viennozīmīgi sniedz pozitīvu atbildi.
«Noteikti ir vērts mazgāt ar trauku mazgājamo mašīnu, bet jāskatās, protams, kādā stāvoklī tā ir. Noteikti tā var ieekonomēt gan enerģijas patēriņa ziņā, jo trauku mazgājamā mašīna mazgā zemākā temperatūrā, tātad nebūs nepieciešams uzsildīt ūdeni, gan ūdens patēriņa ziņā, jo, ja ar trauku mazgājamo mašīnu jūs patērēsiet vidēji 10 litrus uz vienu ciklu, tad, ar rokām mazgājot, kādas divas minūtes — tie būtu jau 50 litri ūdens. Trauku mazgājamā mašīna ir efektīvs veids, jo ietaupa gan enerģiju, gan laiku, gan ūdeni,»
skaidro M. Zvejniece.
«Lai nebūtu jācīnās ar sekām, pirmā izvēle būtu nepirkt lietas, kuras tiek izmantotas trīs reizes gadā. Ja ir iespējams, tad šādas lietas iznomāt, izīrēt vai paņemt no kaimiņa. Jo tādā gadījumā, kad šī elektroierīce beigs kalpot, tā nebūs arī jūsu problēma, tā būs kaimiņa problēma,» smaidot teic Kaspars Zakulis.
#SIF_MAF2023
