Jau vairāk nekā 20 gadus Latvijā darbojas Ekoskolu programma, kas aicina integrēt vides aizsardzības jautājumus mācību procesā un aktīvi rīkoties vides interesēs. Šogad Ekoskolu apbalvojumus saņēmušas septiņas Talsu novada izglītības iestādes.
Pateicība piešķirta Stendes pamatskolas pirmsskolas izglītības iestādei un Kolkas pamatskolai, Ekoskolas sertifikātu saņēmusi Mērsraga vidusskola un Virbu sākumskola, savukārt pie trīs izglītības iestādēm — Talsu PII «Pīlādzītis», Talsu PII «Zvaniņš» un Dundagas PII «Kurzemīte» — atkal plīvos starptautiskās programmas «Zaļais karogs». Zaļais karogs ir starptautiski atpazīstama kvalitātes zīme, savukārt Latvijas Ekoskolu sertifikāts ir nacionāla līmeņa apbalvojums. Ekoskolu apbalvojums tiek piešķirts uz vienu mācību gadu, un tas katru reizi jāizcīna no jauna. Mācību gada laikā paveiktais tiek izvērtēts, balstoties uz Ekoskolu programmas kritērijiem un septiņu soļu metodoloģiju. Šogad Ekoskolu veikumu vērtēja žūrija 13 dalībnieku sastāvā, kurā darbojas jomas eksperti no 11 dažādām valsts institūcijām, sabiedriskajām vides aizsardzības un izglītības organizācijām.
Sestais karogs pēc kārtas
Lai noskaidrotu, ko no mācību iestādes prasa «Ekoskolas» nosaukums, devāmies uz PII «Zvaniņš». Iestādes vadītāja Jana Matīsa atklāj, ka septiņu soļu programma par konkrētajā gadā izvēlēto tēmu tiek īstenota kopā ar bērniem, skolotājiem un vecākiem.
«Šis mums ir sestais karogs pēc kārtas. Vēl nestrādāju «Zvaniņā», kad nācu uz Izglītības pārvaldes konkursu un teicu Uldim Katlapam, ka gribētu, lai mums arī būtu Ekoskola. Sapnis piepildījās pēc diviem gadiem. Katrs dara savu darbiņu — iesaistīti tiek visi. Tas ir arī «Zvaniņa» nākotnes mērķis — vairāk strādāt uz kopīgiem mērķiem. Pateicoties Ekoskolai, bērnudārzs ir mainījis āra vides izkārtojumu, un šobrīd mums ir tapis unikāls projekts — siltumnīca, ko saucam par Eksperimentu māju. Ziemā tas ir eksperimentu namiņš, bet vasarā audzējam tomātus un gurķus. Integrējam Ekoskolu mācību procesā,»
skaidro J. Matīsa.
Vadītājas vietniece izglītības jomā Elīna Grenevica uzsver, ka rūpes par pasauli un bērnu izglītošana atstās nozīmīgas pēdas nākotnē. Galvenais mērķis ir nodot un saglabāt pasauli tādu, kādu mēs to pazīstam šobrīd. Iedvesmu turpināt iesākto viņa kopā ar kolēģiem smēlusies Ekoskolas apbalvošanas pasākumā, kas 13. septembrī aizvadīts Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Šogad pasākuma centrā bija tēma par aprites ekonomikas pieeju, veicinot atbildīgu resursu patēriņu un atkritumu daudzuma samazināšanu.
Rūpēties par savu stūrīti
«Apbalvošanā mums bija iespēja vērot ļoti kolorītu modes skati, kas aicināja domāt par ilgtspēju un piešķirt otru iespēju jau izmantotām lietām. Īpaši tas attiecas uz apģērbu. Apģērbu nozare rada milzīgu piesārņojumu — drēbes ir viegli nopirkt un viegli izmest, bet piesārņojums paliek milzīgs. Modes skate iedvesmoja gan mani, gan man līdzi atbraukušās skolotājas — Madaru Vītolu un Aiju Krūmiņu.
Ekoskola — tas nav tikai par atkritumu šķirošanu vai bateriju savākšanu, tas ir domāšanas veids. Pēc iespējas vairāk vajadzētu piedomāt pie tā, lai neradītu jaunus atkritumus. Šobrīd ļoti izvērtējam, ko iestādē laminēt, agrāk par to pat neaizdomājāmies. Katru sīku lapiņu nelaminējam, jo saprotam, kur tas pēc tam nonāks. Tā ir domāšanas maiņa. Ņemt maisiņu somā līdzi un nepaņemt veikala maisiņu…
Vakar Ekoskolas tēvs Latvijā Daniels Trukšāns teica — mūsu uzdevums ir rūpēties par savu stūrīti. Pārmaiņas sākas ar mums katru pašu. Tās ir mazās ikdienas darbības,» uzsver E. Grenevica.
Planēta pirmajā vietā
Bez ikdienas darba «Zvaniņā» tiek īstenotas arī dažādas zibakcijas — šonedēļ tiks atzīmēta «Diena bez auto», aicinot bērnus un darbiniekus nākt uz iestādi ar kājām, velosipēdu vai citu dabai draudzīgu braucamrīku, ziemā tiek atzīmētas «Silto džemperu dienas», bet novembrī gaidāmas «Ekoskolu rīcības dienas».
«Galvenā tēma, ar ko esam aicināti iet ielās, ir «planēta pirmajā vietā». Bērni noteikti atkal gatavos plakātus, un domāsim veidus, kā uzrunāt cilvēkus,»
atklāj E. Grenevica.
Runājot par jauno Ekoskolas tēmu, viņa teic, ka tā vēl ir tapšanas stadijā. Vispirms nepieciešams sasaukt padomes sēdi, kopā ar bērniem veikt vides novērtējumu un saprast, kurā jomā vajadzīgi lielākie uzlabojumi. Lai paplašinātu redzesloku, šogad plānots veidot arī starpnovadu sadarbību ar Kandavas PII «Zīļuks».
