Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,7 %. Precēm tas pieauga par 0,6 %, bet pakalpojumiem — par 1,1 %.
Jau ceturto gadu pēc kārtas jūlijā novērots cenu kāpums, kas nav raksturīgs šim mēnesim. Šogad jūlijā inflāciju galvenokārt ietekmēja cenu kāpums elektroenerģijai, ko noteica tarifu paaugstināšana sadales sistēmu pakalpojumiem.
«Sadales sistēmu pakalpojumu sadārdzināšanās ietekmēja elektroenerģijas cenu kāpumu par 17,6 %, kam bija arī lielākā palielinošā ietekme jūlijā. Savukārt cenas samazinājās siltumenerģijai — par 2,3 % —, ko galvenokārt noteica siltumenerģijas tarifu samazināšana vairākās pašvaldībās no 1. jūlija.
Liela ietekme jūlijā bija cenu kāpumam pakalpojumiem par 1,1%. Lielākā palielinošā ietekme bija cenu kāpumam pārvadājumu pakalpojumiem, ko ietekmēja cenu pieaugums starptautiskiem lidojumiem. Būtiska ietekme bija arī cenu kāpumam dalībai atpūtas un sporta pasākumos, kompleksiem atpūtas pakalpojumiem, kā arī ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumiem.
Vērā ņemams cenu kāpums jūlijā bija arī mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem par 10,8 % un personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem par 4,1 %.
Lielākā samazinošā ietekme jūlijā bija cenu kritumam pārtikai par 1,2 %. Tradicionāli jūlijā ir raksturīgs šāds pārtikas cenu samazinājums. Jāatzīmē, ka pārtikas cenu straujais kāpums pēdējos mēnešos ir mitējies un šī gada jūlijā pārtikai novērots straujākais cenu kritums mēnešu griezumā kopš 2020. gada augusta. Lielākā ietekme jūlijā sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kritumam svaigiem dārzeņiem.
Arī turpmāk galvenā ietekme uz cenu izmaiņām joprojām būs saistīta ar energoresursu un pārtikas cenu svārstībām pasaulē, būs vērojama arī to pakārtotā ietekme uz rūpniecības preču un pakalpojumu cenām. Ņemot vērā saspringto ģeopolitisko situāciju un inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023. gadā kopumā vidējā gada inflācija paredzama 9 % robežās,» informē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.