It kā ierasta lieta — elpceļu saslimšana, īpaši iesnas un klepus, ar ko ir saskāries ikviens no mums. Bet vai regulāru elpceļu saslimšanu vajadzētu uzskatīt par normu? Noteikti nē. Noskaidrosim, kā izvairīties no inficēšanās, kā rīkoties, ja slimība cilvēku tomēr ir skārusi, un kādi ir rehabilitācijas procesi pēc tam.
Elpceļu saslimšanas ir dažādas: augšējo un apakšējo elpceļu saslimšanas ar biežākajiem simptomiem — iesnas, klepus, paaugstināta temperatūra, galvassāpes, vispārējs vājums u.c. Ierosinātāji visbiežāk ir vīrusi, kuri izplatās pa gaisu ar siekalām, sekrētu, kas rodas, inficētajam cilvēkam runājot vai šķaudot, lietojot citu cilvēku personīgās higiēnas lietas, kabatlakatiņus, rotaļlietas, traukus.
Preventīvie pasākumi, lai pasargātu sevi
Talsu veselības centra vadītāja Ingrīda Savicka teic, ka Covid-19 pandēmijas laiks cilvēkiem ir iemācījis mazgāt rokas, vēdināt telpas un veikt mitro uzkopšanu: «Tas ir ļoti pozitīvi, un šiem ieradumiem ikdienā vajadzētu saglabāties. Ja gribam dzīvot veselīgi un izvairīties no elpceļu saslimšanām, tas ir jāievēro. Vēlos vērst uzmanību telpu vēdināšanas aspektam — ja logs tiek atvērts pavisam nedaudz, tas nenodrošina pilnvērtīgu gaisa apmaiņu. Vislabāk atvērt logu pilnīgi vaļā uz 10—15 minūtēm un tad vērt ciet.» Veicot mitro uzkopšanu, vislabāk to darīt tikai ar ūdeni. Dezinfekcijas mazgāšanas līdzekļus ik pa reizei jāizmanto vien tualetes un vannasistabas uzkopšanai.
Pasargāt sevi no smagas saslimšanas var, laicīgi vakcinējoties. Talsu veselības centrā iespējams vakcinēties pret Covid-19 ar pielāgotām jaunā tipa vakcīnām. Pieejamas arī gripas vakcīnas — valsts apmaksātās «riska grupām» un par saviem līdzekļiem. Lai justos pilnībā pasargāti, noderēs vakcīna pret pneimokoku infekciju, kuru izraisa baktērija, kas organismā iekļūst caur elpceļiem. Biežākās pneimokoku izraisītās slimības ir vidusauss iekaisums, pneimonija, meningīts. Jo sevišķi ieteicama cilvēkiem gados un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām. Tiem, kas savulaik pret pneimokoku vakcinējušies, atkārtota vakcinācija nav nepieciešama.
Kur vērsties saslimšanas gadījumā
«Ja nu tomēr tā ir sanācis, ka esam saslimuši, ir svarīgi maksimāli pasargāt sevi un apkārtējos, lai neizplatītu infekciju tālāk. Jāpiedomā, kā klepojam un šķaudām. Jo sevišķi vēršos pie gados vecākiem cilvēkiem, kuri ir pieraduši pie auduma kabatlakatiem — ikdienā jāizmanto vienreizlietojamās salvetes, kuras pēc lietošanas uzreiz izmetam, lai neapdraudētu pārējos,» skaidro I. Savicka.
Elpceļu saslimšanu gadījumos Talsu veselības centrā pieejamas ārstu speciālistu konsultācijas — pneimonologs jeb plaušu ārsts Emīlija Garda, otolaringologs jeb ausu, kakla, deguna ārsts Ilze Ivane un Anete Eimane-Habarova. «Pacienti tiek apskatīti, konsultēti un, ja nepieciešama operatīva iejaukšanās, padziļināta izmeklēšana, nosūtīti uz Rīgu — klīniku «AIWA» vai Ventspili. Nodrošinām, lai process virzītos uz priekšu, nevis liekam pacientam pašam meklēt,» stāsta I. Savicka. Talsu veselības centrā ir iespēja veikt bezmaksas pārbaudi uz tuberkulozi un radioloģiskos izmeklējumus, piemēram, plaušu rentgenu.
Ārstniecības procesā tiek izmantoti arī fizikālie faktori — ūdens, siltums, dūņas u.c. un to pārveidotās formas (lāzerstari, elektrība, mikroviļni u.c.). Izmantojot šīs procedūras, iespējams palīdzēt atveseļošanās procesā, it īpaši elpošanas orgānu slimību ārstēšanā un profilaksē.
Ja ir nozīmēta medikamentoza ārstēšana, paredzot dažādas injekcijas un infūzijas jeb sistēmas, Talsu veselības centrā darbojas procedūru kabinets.
Rehabilitācijas iespējas
Rehabilitācijā svarīgi saprast attiecīgās elpceļu problēmas iemeslus, saslimšanas izraisītājus, riska faktorus (smēķēšana, ārtelpu un iekštelpu gaisa piesārņojums, uzturs, plaušu slimības — astma, HOPS, plaušu vēzis, plaušu tuberkuloze u.c.). Piemēram, līdzīgi simptomi — kā iesnas, klepus, šķaudīšana — ir gan pie akūtām elpceļu saslimšanām, gan pie alerģiskām reakcijām. «Alerģijas mūsu cilvēkiem nav svešas. Labākais veids ir pārbaudīties,» liek aizdomāties I. Savicka. Veselības centrā ir pieejams Centrālās laboratorijas analīžu nodošanas kabinets, kur var nodot analīzes, lai noskaidrotu, kas ir alerģiju izraisītāji.
«Pie mums strādā ļoti plaša fizioterapeitu komanda — zinoši, praksē sevi apliecinājuši speciālisti. Fizioterapeitam elpošanas sistēmas saslimšanu gadījumos ir svarīgi iemācīt cilvēkam paņēmienus, ko nāksies izmantot ikdienā mājas vidē — elpošanas tehnika, klepošanas tehnika, vingrinājumi, kas veicina atklepošanos un krēpu izvadīšanu, posturālā drenāža, forsētā izelpas tehnika, diafragmālā elpošana u.c. Elpošanas treniņi ietver pasākumus, kas paredzēti, lai mazinātu aizdusu, uzlabotu plaušu ventilācijas efektivitāti, elpošanas muskuļu funkcijas un fiziskās slodzes toleranci. Iespēju ir daudz, galvenais ir tās izmantot,» mudina I. Savicka.
Jo īpaši rehabilitācijas sniegtās iespējas jāapsver cilvēkiem, kuri slimojuši ar Covid-19. «Laicīgi neuzsākts rehabilitācijas posms var atstāt nopietnu ietekmi uz veselību.» Pieteikšanās uz visiem valsts apmaksātiem un maksas pakalpojumiem notiek Talsu veselības centra reģistratūrā vai zvanot pa tālruņiem 27748740 un 63223366, vai rakstot e-pastā talsuvc@inbox.lv un talsuvc@vca.lv.
Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste Dzintra Vāvere stāsta, ka cilvēki ļoti maz apzinās, cik ļoti elpceļu saslimšanas ir saistītas ar citām norisēm organismā: «Diemžēl cilvēki nezināšanas vai nevērības dēļ daudziem sava ķermeņa «signāliem» nepievērš uzmanību. Uz ķermeni ir jāskatās ar kompleksu pieeju, un to mēs ar pacientiem arī darām. Ģimenes ārsts nosūta pie rehabilitologa, un rehabilitācija ir spēju atjaunošana dzīvei.»
Raksts tapis sadarbībā ar Talsu veselības centru.
