Rojenieki joko, ka brīdī, kad viņu piekrastes ciemā sāk parādīties mazliet dīvaina izskata priecīgi cilvēki, ir skaidrs, ka sācies kino, mūzikas un mākslas festivāls «RojaL». Un nu šis brīdis bija klāt — vairāku dienu garumā Ziemeļkurzemes piekraste kļuva par kino galvaspilsētu. Šoreiz ar saulainās Itālijas kino akcentiem. Nākamgad «RojaL» svinēs jau desmito jubileju.
«RojaL» īpašu šarmu piešķir pludmale, un tieši tur vēl pirms oficiālās festivāla atklāšanas tika atklāta mākslinieces Envijas veidotā trīsdimensiālā instalācija, kas veltīta māksliniekam Džordžo Morandi.
«Viņš kolekcionēja dažādus skaistus priekšmetus un traukus, un tad gleznoja tos savā īpašajā stilā. Es lieku pretī savu kolekciju ar traukiem un šo konstrukciju,»
atklāj māksliniece Envija. Viņas instalācija atstāj bohēmisku iespaidu ar dažādām pudelītēm, glāzēm, augstpapēžu kurpēm, lūpukrāsām… Envija piekrītoši māj ar galvu un teic, ka tie ir iztēli rosinoši priekšmeti.
/Foto: Ģirts Grenevics/
«Tie ir radušies sadzīvē, bet tos apstrādāju, apkrāsoju vai kaut ko iepildu, lai rosās fantāzija — gan skatītājam, gan man pašai.»
Mākslinieces vienīgais nosacījums bija, lai mākslas darbs nebūtu jūrā — lai skatītāji varētu pienākt tuvāk, apskatīt mākslas darbu un izlasīt sīkās detaļas. Envijas mākslas darbs gan Rojā bija apskatāms vien festivāla laikā.
/Foto: Ģirts Grenevics/
Sarkanais paklājs Rojā atgriežas
pēc gada klusuma pauzes, un pa to soļoja gan jaunie režisori, gan jau pazīstami — turklāt ne tikai kino, bet arī mākslas pasaulē. «RojaL» šogad bija ar itāliskiem akcentiem, un viens no iemesliem ir režisora Rolanda Kalniņa nesenā aiziešana mūžībā.
«Pirms dažiem gadiem mēs rādījām viņa filmu «Piejūras klimats», un tad viņš ar aktrisi Regīnu Razumu tā skatījās un teica: «Ooo, te jau kā tādā Fellīni filmā!» Nu, tad mēs šogad, it kā atvadoties no dižā režisora, sestdien naktī rādījām Federiko Fellīni filmu «8 ½»,»
stāsta «RojaL» kino prezidents Jurģis Krāsons.
Kā dokumentālais kino ir arī fotogrāfa Daiņa Kārkluvalka izstāde «Ārzemes», kurā iemūžināti mirkļi 40 gadu garumā. Daļa tieši Itālijā. Jurģis Krāsons uzsver, ka Daiņa Kārkluvalka darbi liek domāt par to, ka pasaule, ko viņš iemūžinājis, vairs neeksistē.
«Izstādē ir viena daļa fotogrāfiju no Ukrainas. Un viņš pat stāstīja, ka ir pārbaudījis, ka principā šeit to Ukrainu vēl var redzēt, bet dzīvē tā vairs nav,» saka J. Krāsons.
Svarīgas sarunas ar kino ekspertiem
Festivāla laikā par uzvaru cīnījās astoņu jauno režisoru darbi, turklāt vērtēšana notika neierastā formā.
«Parasti festivālos filmu vienkārši parāda uz ekrāniem. Ir jautājumi, bet tie ir no skatītājiem. Bet tas, ka šoreiz jautājumus uzdos žūrija, ir satraucoši un jaunums, bet būs labi,»
tā pirms savas stāšanās žūrijas priekšā sacīja jaunā režisore no Igaunijas Ragne Mandri. Festivāla kino režisors uzsver, ka šīs tiešās sarunas — kino ekspertiem un jau pieredzējušiem režisoriem ar jaunajiem māksliniekiem — ir ļoti svarīgas.
«Mēs klausāmies, ko viņi tieši radošā plāksnē domā, saprot vai nesaprot,»
saka J. Krāsons. Tāpēc no sākotnēji izvēlētajiem deviņiem darbiem konkursā piedalījās tikai astoņi, jo viens jaunais režisors nevarēja klātienē ierasties Rojā.
Galveno balvu iegūst lietuvietis
Starptautiskajā konkursā šogad piedalījās filmas no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas. Darbus vērtēja kino zinātniece Zane Balčus, kino režisors Aiks Karapetjans un poļu aktieris Bogdans Graciks. Un «RojaL» galveno balvu saņēma lietuviešu režisora Ronalda Tomaševiča īsfilma «Pēdējā reize». Tajā, kā uzsvēra žūrija,
«skarba personiskā pieredze transformēta spēcīgā mākslas darbā».
Kino, māksla un mūzika Rojā skanēja trīs dienu garumā — ne tikai ar kino mākslu dažādās Rojas vietās un noslēguma kino seansu pludmalē, bet arī meistarklasēm pašiem mazākajiem kino skatītājiem, ar augstvērtīgu muzikālo baudījumu, vairākām izstādēm un arī ar jaunu pilsētvides objekta atklāšanu, kur no 35 Rojā izgatavotu kuģu nosaukumiem un to kapteiņu vārdiem kaligrāfiski izveidots kuģa tēls «Rojas burinieks».
