34 gadus vecā Elīna Pelčere ir finanšu un pārdošanas trenere, uzņēmuma «Training Lab» līdzdibinātāja. Runājam par to, kā pareizāk un «veselīgāk» skatīties un rīkoties ar naudu, lai tā nebūtu iemesls stresam un sliktam mentālajam stāvoklim.
Pēc mācībām Vandzenes vidusskolā un Talsu Valsts ģimnāzijā Elīna turpināja sevi pilnveidot Rīgas Kultūru vidusskolā un Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā «RISEBA». Pusaudža gados aktīvi darbojās skolēnu pašpārvaldē un iesaistījās Eiropas Savienības projektos, to turpinot arī augstskolā.
Dalās zināšanās par finansēm
Darba gaitas pārdošanas jomā Elīna uzsāka jau studiju laikā. Pēc pieciem darba gadiem šajā jomā viņa kopā ar domubiedriem izveidoja uzņēmumu «Training Lab», kas piedāvā biznesa konsultācijas un treniņus.
«Visbiežāk strādājam ar vadības un pārdošanas komandām. Pirmkārt, skatāmies, kā, mainot biznesa ieradumus, var veiksmīgāk pārdot. Otrkārt, kādas izmaiņas nepieciešamas, lai komanda strādātu efektīvāk,»
īsumā ieskicē E. Pelčere. Kā vandzeniece teic, viņa ir cilvēks, kurš palīdz saprast, kur paliek nauda, un iemāca, kā nopelnīt vairāk.
Pārsvarā uzņēmuma klienti ir no Rīgas, nelielāka daļa — no reģioniem, tajā skaitā Talsu novada. «Mainās tendences, ko mācās, bet nemainās vēlme investēt savu uzņēmumu attīstībā. Pašlaik ļoti laba iespēja ir Eiropas Savienības sniegtais līdzfinansējums šāda veida mācībām; daudzi izmanto šo iespēju.»
Paralēli uzņēmuma darbībai Elīna pilnveidojusi savas zināšanas, iegūstot maģistra grādu «RISEBA» Vadības psiholoģijā un supervīzijā, apguvusi arī koučingu, savukārt par finansēm mācījusies pie ārvalstu mentoriem.
Interesē cilvēku dzīvesprieks
Kādēļ tieši finanšu joma? E. Pelčere atklāj, ka viņa jau no bērnības ir mācējusi krāt naudu. «Man vienmēr bija kāds mērķis, kam šo naudu sakrāt. Diezgan ātri arī izmēģināju dažādus mazus darbiņus, kur piepelnīties. Un, runājot par to, ko darām «Training Lab», — mani vienmēr ir interesējis cilvēku dzīvesprieks un dzīves mērķi.
Visbiežāk, kad runāju ar cilvēkiem par to, ko viņi grib dzīvē sasniegt, piedzīvot, viss apstājas pie tā, ka šīm vēlmēm, piemēram, ceļojumam vai mājas celšanai, nepietiek naudas. Man šķiet, ka tas nevar būt šķērslis laimes sasniegšanai, jo finanses patiesībā ir ļoti vienkāršs jautājums — ir jāskatās, kur iespējams ietaupīt no esošā un kas ir jādara, lai iegūtu papildu līdzekļus. Cilvēkam ir svarīgi darīt to, kas sniedz piepildījumu, tāpēc droši varu teikt, ka vairāk par finansēm mani interesē cilvēku dzīvesprieks. Nauda nerada prieku. To rada iespējas, ko nauda sniedz,»
ir pārliecināta Elīna.
Pie vandzenieces vēršas arī privātpersonas. Cilvēki, kuri «nobrieduši» pārmaiņām dzīvē. Izteikts vairākums klientu ir sievietes vecuma posmā no 30 līdz 40 gadiem, kuras nereti apmācībām piesaista arī savus vīrus. «Tie vīrieši, kas vēršas pie manis, ierasti ir uzņēmēji. Visviedākā dāma, ar kuru strādāju, bija 70 gadus veca. Manus pakalpojumus izmantojuši arī baņķieri, jo viņi grib iegūt skatījumu no malas, kas ir ļoti vērtīgi. Tāpēc tiem, kuri uzskata, ka viņiem ar finanšu pārvaldību viss ir kārtībā, mēdz būt pārsteigums, kad atklājas kaut kas jauns, kā vēl paskatīties uz saviem naudas pārvaldības principiem, kā arī prasmēm, lai iegūtu papildu līdzekļus.»
Sabiedrības finanšu pratība
Elīna stāsta, ka sabiedrības finanšu pratība ir «bēdīgā līmenī». «Ir veikti banku pētījumi, cik daudziem cilvēkiem ir uzkrājumi. Labi, ka par to domā aizvien vairāk cilvēku, bet vienalga — to nav daudz. Par naudu un tās plānošanu runā aizvien vairāk, bet spēja uzkrāt vēl ir krietni jāuzlabo. Uzkrājumi ir nepieciešami, katru mēnesi atliekot kaut vai pavisam nelielu summu. Ideālā variantā cilvēkam vajag «drošības spilvenu», kas ir trīs mēnešalgu apjomā, lai gadījumā, ja dzīvē notiek neplānotas izmaiņas, varētu par sevi parūpēties,» liek aizdomāties finanšu trenere. Diemžēl cilvēku ar šāda apjoma iekrājumiem neesot daudz.
«Tas stress, kādā dzīvo mūsu sabiedrība, nav labs mentālajai veselībai. Nerimstošais uztraukums par naudu, lai visam pietiktu, veido drūmu fonu. Es iesaku cilvēkiem sākt ar mazumiņu — atlikt katru mēnesi kaut vai divus eiro, tādā veidā pieradinot prātu, ka ir iespējams iekrāt. Cilvēkiem, kuri dzīvo ar iztikas minimumu, prioritāte noteikti nebūs krāšana. Viņiem svarīgi meklēt risinājumus, kur un kā iegūt vairāk līdzekļus, kādas prasmes apgūt, lai nākotnē varētu pelnīt vairāk. Piemēram, šobrīd ir daudz iespēju mūžizglītības kursu ietvaros, bez maksas, ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Ja ļoti gribam tikt ārā no savas situācijas, to var izdarīt, ja vien ir gribēšana.
Visvairāk varu palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir pietiekami daudz līdzekļu, lai dzīvotu un atļautos, ko gribas, bet nauda katru mēnesi «izkūst» un beigās tomēr visam nepietiek. Tad nu kopā veidojam struktūru un plānu, kā šos līdzekļus gudri sakārtot sistēmā, lai pietiktu svarīgākajiem mērķiem. Plānošana ir ļoti būtiska. Bieži strādāju ar cilvēkiem, kuri jūt, ka ir īstais brīdis pārmaiņām, bet baidās, un nav skaidra plāna, kā sākt šīs pārmaiņas,» pauž Elīna.
Viņa arī liek aizdomāties par finanšu pratības nodošanu nākamajām paaudzēm. «Būtiski strādāt ar pieaugušajiem, lai varam savām atvasēm nodot kvalitatīvu informāciju par to, kā rīkoties ar naudu. Piemēram, ka kredīts nav mūsu nauda, bet vien ilūzija par to; ka nepieciešams plānot, uzkrāt, kopīgi runāt par ģimenes budžetu, mācīt, kā apieties ar kabatas naudu un tamlīdzīgi.»
Tipiskākās problēmas
E. Pelčere atklāj, ka visbiežāk cilvēki sev ir iestāstījuši, ka nemāk krāt. Nereti, sākot to darīt, pēkšņi izdomā, ka, piemēram, grib doties ceļojumā. Un tad brīnās, kāpēc nav uzkrājumu.
«Tādēļ viena no galvenajām mācībām — sadalīt naudu vairākos kontos, kur katram ir savs mērķis, neiztērējot to impulsa vadītai iegribai. Otra būtiska lieta — bieži vien sevi nenovērtējam, savas prasmes neuzskatot par vērtīgām. It sevišķi mēs, dāmas. Ja sieviete skatīsies darba sludinājumu, kur no desmit punktiem diviem neatbildīs, viņa nepieteiksies vakancei. Bet vīrietis, skatoties sludinājumu, ja atbildīs diviem no desmit, pieteiksies.
Savukārt, runājot par sava uzņēmuma veidošanu, daudziem gribas skaidrību un pārliecību, ka tas «aizies», bet galvenais ir sākt. Jau paralēli esošajam darbam varam spert pirmos soļus. Ir vajadzīga stratēģija. Jo sevišķi šinīs dienās, kad apkārt notiek tik daudz kas (karš Ukrainā, inflācija utt.), jāsa-prot, ka nekas nav droši. Tad nu šajā nedrošības stāvoklī varam nodzīvot visu mūžu, bet varam arī «paspēlēties» un pamēģināt! Saprotu, cik nenopietni izklausās — «paspēlēties» ar biznesu —, bet neviens jau nesaka, ka jāveido miljonu bizness,» iedrošina Elīna.
Kā rīkoties inflācijas dēļ?
Daudziem uztraukumu un bažas par to, kā «savilkt galus», rada visur pieaugošās cenas. Ko ir būtiski ņemt vērā, lai tiktu cauri situācijai ar pēc iespējas «sausākām kājām»?
Pirmkārt, galvenais esot parūpēties par savu mentālo veselību, jo, visticamāk, ātri inflācija nebeigsies.
«Diez vai janvārī sāksim jaunu dzīvi ar zemām cenām. Tā būs ilgtermiņa situācija, un ilgtermiņā ir jāspēj labi funkcionēt. Tas, ko cilvēki izdara, — «nogriež» jebkādu prieku. Bet tas nav pareizi. Ir jādomā, kā tam atvēlēt vismaz daļu finansējuma. Teorētiski tie ir desmit procenti no ienākumiem, bet šajā gadījumā paskatāmies, kāda ir mazākā iespējamā summa, lai iegūtu sev adekvātu prieku, ar ko var atjaunot enerģiju, mūsu «spēka baterijas». Atrast veidu un iespēju, kā nedomāt par karu, inflāciju un pārējām problēmām.
Iesaku uzrakstīt uz lapas desmit lietas, kas palīdz atjaunot enerģiju, un blakus pierakstīt, cik tas maksā. No pieredzes ar klientiem — visbiežāk lielākā daļa no tām nemaksā neko, vien prasa mūsu laiku. Piemēram, došanās pastaigā, netraucēta vannošanās, joga, meditācija vai vingrošana (to var darīt mājās), skriešana u.c. Tad seko lietas, kas izmaksā, piemēram, līdz 50 eiro (masāža, pirts apmeklējums, koncerts, teātris u.c.). Un tad skatāmies, kā to varam iekļaut savā mēneša budžetā.
Otra ļoti praktiska lieta ir sastādīt savu budžetu, ievietojot izmaksas Excel programmā, kur ļoti ērti un skaidri varam redzēt, vai ir kaut kas tāds, ko šajās izmaksās varam samazināt. Piemēram, var nelietot alkoholu, samazināt izdevumus saldumiem, našķiem, piedomāt par pārvietošanos ar automašīnu u.c. Iesaku paskatīties, kur iespējams dabūt atlaides, jo arī šādā veidā var būtiski ietaupīt. Tāpat ir labi konkrētām pozīcijām uzlikt limitu, piemēram, pārtikai. Nevis pērkot visu, ko vien iegribas, bet, plānojot maltītes, izmantot radošāku pieeju pārtikas sagatavēm un plānam uz nedēļu, pamainot produktus un garšvielas, kas ir lētāki, un tādējādi iekļaujoties vēlamajā limitā.
Treškārt — vai ir kas tāds, ko esi gatavs aizstāt ar barteri? Varbūt iespējams kādam kaut ko salabot, saremontēt, sniegt konsultācijas un ieteikumus, piemēram, par digitāliem vai jebkādiem citiem jautājumiem. Un ietaupīto naudu novirzīt lielajiem rēķiniem. Ir jādomā ļoti praktiski.
Ceturtkārt, ja redzam budžetā, ka mums nepietiek un nepietiks līdzekļu, lai nosegtu visus izdevumus ilgtermiņā, es iesaku sarakstīt uz lapas visas sev piemītošās prasmes. Iespējams noslīpēt gan esošās, gan iegūt jaunas, lai nākotnē ar tām varētu nopelnīt vairāk,» pamāca E. Pelčere.
Nestresot par naudu, bet priecāties par dzīvi
Elīna piekrīt pieņēmumam, ka, veicot savu darbu, viņai nedaudz jāiejūtas arī psihologa lomā, jo finansējuma jautājumi ir ļoti saistīti ar pašpārliecinātību.
«Bieži vien, ejot uz darba intervijām, nespējam nosaukt adekvātu atalgojumu, ko vēlētos saņemt par savu darbu. Ir cilvēki, kuri nevar nosaukt adekvātu cenu par savu preci, pakalpojumu, jo nenotic savām spējām. Šeit gan manas iespējas ir limitētas, un nereti palīdzība ir jāmeklē pie speciālista, psihologa terapijā. Šādi gadījumi man ir bijuši, un tas ir absolūti normāli.»
Lai vai cik būtiska dzīves sastāvdaļa ir nauda, Elīna uzsver, ka nedrīkstam tās dēļ bojāt savu prieku par dzīvi, vai pat to negūt līdzekļu trūkuma dēļ. «Tā vietā, lai stresotu par naudu, vērtīgāk ir saprast, ko mēs gribam. Vajag sakārtot naudas pamatlietas, lai varam veltīt vairāk laika tādai dzīvei, kādu tiešām vēlamies. Es saprotu, ka kara laikā runāt par prieku un piedzīvojumiem ir izaicinoši, bet tajā pašā laikā tam vajadzētu būt kā sava veida «modinātāja zvanam», kas liek saprast, ka dzīve var beigties ļoti ātri, tāpēc ir īstais brīdis priecāties,» liek aizdomāties E. Pelčere.
