Gads apvienotajā Talsu novadā — grūts un izaicinājumu pilns

Gads apvienotajā Talsu novadā — grūts un izaicinājumu pilns

2021. gada jūlijā, pēc administratīvi teritoriālās reformas, tika apvienots agrākais Talsu novads, Dundagas novads, Mērsraga novads un Rojas novads. Ir pagājis gads, kas ir izdarīts, kas vēl darāms un ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties teju katru dienu, stāsta Talsu novada pašvaldības izpilddirektore Ieva Krēķe.

«Varu ar pilnu atbildību teikt, ka pirmais gads bijis ļoti, ļoti sarežģīts, daudz sarežģītāks, nekā tas sākumā likās, nekā mēs bijām iztēlojušies,» pirmo gadu raksturo Ieva Krēķe. Lai apvienotais novads varētu sākt strādāt, pirmajā domes sēdē tika ievēlēts domes priekšsēdētājs un vietnieki, komiteju vadītāji, apstiprināts jaunais Talsu novada nolikums.

Izaicinājumi jau no pirmās dienas

Ieva Krēķe turpina: «Novadu apvienošanai bijām diezgan nesagatavoti, jo informācija par apvienotajiem novadiem mums bija pieejama tikai daļēji.» Lai pašvaldība varētu strādāt un iedzīvotājiem tiktu nodrošināti nepieciešamie pakalpojumi un atbalsts, bija nepieciešams atjaunot normatīvo regulējumu, kas nosaka pašvaldības darbu — saistošos noteikumus (līdz šim apstiprināti 54 saistošie noteikumi, kas sastāda 76% no visa kopējā apjoma), iekšējos noteikumus, rīkojumus. Katrs novads līdz apvienošanai strādāja pilnīgi atšķirīgi, un joprojām notiek darbs pie vienlīdzīgas un vienotas sistēmas un darba kārtības izveides.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija lēmums par vienotas lietvedības sistēmas ieviešanu. Tika pieņemts lēmums ieviest sistēmu, ko iepriekš lietoja Rojas novada pašvaldība.

«Tas bija ļoti sarežģīts laiks, jo lielākajai daļai novadā strādājošo darbinieku vajadzēja iemācīties jauno sistēmu īsā laika periodā,» komentē Ieva Krēķe.

Tas nozīmē, ka arī ikdienas darbi notika lēnāk, jo jebkuras profesijas pārstāvim jaunu lietu apgūšana aizņem noteiktu laiku. Process pie jaunās sistēmas lietošanas un pielāgošanas novada vajadzībām notiek joprojām.

«Tas dod vienotu skatījumu uz lietām, vienādi tiek reģistrēti dokumenti, vienādi tiek atbildēts, ir iespēja iegūt dažādus statistikas datus, novērtēt slodzes. Tā ir viena no kontroles funkcijām,» skaidro izpilddirektore.

Tikpat būtisks darbs, apvienojoties novadiem, bija jaunā budžeta apstiprināšana. «Nebaidos teikt, ka tas ir tehnisks budžets, jo tik īsā laikā apkopot un izvērtēt tik lielu informācijas apjomu ir gandrīz neiespējami,» bilst I. Krēķe. Lielākā problēma budžeta izstrādāšanā bija informācijas trūkums par iepriekšējiem Rojas, Dundagas un Mērsraga novadiem. Lai uzlabotu budžeta plānošanu, jau šobrīd tiek strādāts pie noteikumiem nākamā budžeta apstiprināšanai.

«Ir nepieciešams laiks, lai sastrādātos, jo esam ļoti dažādi, bet tas ir arī mūsu ieguvums. Tas ir pietiekami liels izaicinājums panākt, ka esam vienoti, jo joprojām ļoti bieži izskan — mēs un jūs — no dažādām pusēm,» par sadarbību stāsta I. Krēķe.

Pēc jaunā novada izveides darbiniekiem ir bijusi ļoti liela slodze, un tas ir viens no iemesliem lielajai kadru mainībai. «Tagad, kad smagākais posms ir aiz muguras, aktīvi strādāju, lai izzinātu darbinieku apmierinātību, arī aiziešanas iemeslus,» komentē izpilddirektore, atklājot, ka tika organizēta centrālās administrācijas darbinieku aptauja, lai saprastu neapmierinātības cēloņus un veidus, kā tos novērst. Darbinieki aptaujā minējuši, ka vēlētos labākus darba apstākļus un iespēju vairāk strādāt no mājām vai pārvaldēs, kur viņi dzīvo.

«Nevienam nav noslēpums, un tas ir ļoti plaši izskanējis, ka darbiniekiem ir nepatīkami apmeklēt komitejas un domes sēdes. Viņi negrib to darīt lēmējvaras attieksmes dēļ. Speciālisti ir ieguldījuši savu darbu, izpētījuši jautājumus, bet gandrīz vienmēr tiek saņemta kritika, turklāt tā ne vienmēr tiek izteikta savstarpējai komunikācijai pieņemamā veidā. Tas darbiniekus nemotivē, un tas ir arī iemesls, kāpēc daļa izvēlas iet prom, kaut arī darbs ļoti patīk,» neslēpj I. Krēķe.

Situācija ar brīvajām vakancēm ir uzlabojusies, un pieejamas vakances ir tehniskajos amatos, piemēram, celtniecības speciālists, būvinspektors. Šādus speciālistus ir grūti atrast, jo pēc tiem ir liels pieprasījums arī privātajā sektorā, kas ir daudz konkurētspējīgāks. Līdzīga situācija ir ar juristiem un projektu vadības speciālistiem, kas priekšroku dod darbam privātajā sektorā lielāka atalgojuma dēļ. Situāciju varētu mainīt jaunais Atlīdzības likums, kurš stājies spēkā 2022. gada 1. jūlijā. Novērtēju katra pašvaldības darbinieka devumu kopējā darba izpildē šī gada laikā, paldies pieredzējušiem darbiniekiem par padomiem un atbalstu! Atzinīgi vērtēju jauno speciālistu iesaisti pašvaldības darbā, kuri dod neierastu skatījumu uz lietām.

Centrālajā administrācijā šobrīd ir 11 brīvas vakances. Izpilddirektore uzsver, ka tas, salīdzinot a iepriekšējo situāciju, vairs nav daudz.

«Talsu novada pašvaldība ir ļoti liela, un ikdienas darbs, ko izdarām, arī ir ļoti apjomīgs, ko diemžēl ne vienmēr saprot Talsu novada domes deputāti, uzsverot, ka esam kaut ko aizmirsuši. Ja dienā ir jāizskata vairāk nekā simts dokumentu, tīri cilvēcīgi pastāv iespēja kaut ko aizmirst vai palaist garām. To bieži nākas skaidrot, bet izpratnes nav,» neslēpj I. Krēķe.

Lai ieskicētu darba apjomu, I. Krēķe bilst, ka, piemēram, gada laikā pašvaldībā ir notikuši 119 publiskie iepirkumi un 177 cenu aptaujas, savukārt sešu mēnešu laikā, līdz 1. jūlijam, pašvaldībā saņemti 13 078 ienākošie dokumenti, un atbildes sniegtas uz vairāk nekā 5300 dokumentiem. Lai kaut nedaudz atvieglotu procedūru, pašvaldība uzsākusi dokumentu digitalizāciju, lai katrs dokuments nebūtu atsevišķi jāsaskaņo un jāievada sistēmā.

Tāpat aizvadīto gadu sarežģīja pandēmija, «Covid-19» izplatība darbinieku vidū, bet februārī izmaiņas ikdienā ieviesa notikumi Ukrainā, kas radīja papildu pienākumus ikdienas darbam.

«Pirmais gads nav bijis garlaicīgs,» saka I. Krēķe.

Darbi, ar ko lepoties

Neskatoties uz apvienošanās laika grūtībām, novadā tiek veikti nozīmīgi darbi, ar ko var lepoties.

«Valsts kancelejā bija iespēja pieteikties uz finansējumu valsts un pašvaldības iestāžu tīmekļu vietnes vienotās platformas ieviešanai. Tas nozīmē, ka arī mums būs tāda pati tīmekļvietnes platforma kā valsts un citu pašvaldību iestādēm. Mums tas ir bez maksas, un arī iedzīvotājiem būs vienkāršāk meklēt informāciju, jo būs jau zināma lapas struktūra,»

stāsta I. Krēķe un piebilst, ka: «2021. gadā pašvaldības tīmekļa vietne skatīta 788 000 reižu un maksimālais lietotāju skaits vienā dienā ir bijis 1230 lietotāju. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji meklē informāciju mājaslapā un tāda noteikti ir nepieciešama, jo tā ir pirmā vieta, kur novadnieki, un ne tikai, uzzina aktuālāko.

Pašvaldība turpina izdot ikmēneša informatīvo izdevumu «Talsu Novada Ziņas», kas ir piedzīvojis pārmaiņas. Šobrīd izdevuma tirāža ir 19 150 eksemplāri, kas ir vairāk nekā iepriekš. Arī lappušu skaits ir palielināts no 16 līdz 20, jo novads ir palicis lielāks. Lai gan izdevumu var apskatīt arī pašvaldības mājaslapā, ir cilvēki, kuri internetu neizmanto, vai pat nemāk izmantot. Ļoti aktīvs ir pašvaldības Facebook konts, kur sekotāju skaits no 5000 pieaudzis līdz 7000, un, kā uzsver izpilddirektore, tas ir ļoti svarīgs komunikācijas veids ar iedzīvotājiem:

«Manuprāt, tas ir instruments, kā varam iegūt atgriezenisko saiti. Protams, saņemam arī kritiku, tā mēdz būt gan pamatota, gan arī nepamatota. Daudz vērtējam un analizējam iedzīvotāju rakstīto. Protams, ka priecājamies par pateicības vārdiem, ar ko gan novadnieki nemēdz plašoties, bet tad, kad ir pozitīvās atsauksmes, tad tiešām cilvēki tiek celti spārnos un to novērtē. Mūsu darbā maz nākas dzirdēt labus vārdus.»

Ir svarīgi par novadu stāstīt arī ārpus novada robežām, tāpēc tiek izmantoti arī citi komunikācijas rīki. Diezgan aktīvi tiek izmantota vietne LinkedIn, kur tiek ievietoti darba sludinājumi, un tā ir izdevies pašvaldībā piesaistīt speciālistus no citiem novadiem. Pašvaldība uztur arī Twitter un Instagram kontus.. Ieva Krēķe pozitīvi novērtē sadarbību ar «TV9 Pakalni» un «Talsu Vēstīm», kas palīdz par novadu stāstīt plašākai auditorijai. Reizi nedēļā, katru piektdienu, pašvaldība iedzīvotājus informē par būtiskāko novadā arī ar Radio SWH palīdzību.

Kopš 1. janvāra pašvaldības policijā ir izveidota Operatīvā vadības nodaļa. Tas nozīmē, ka pašvaldības policisti strādā 24 stundas 7 dienas nedēļā. Pašvaldības policisti ne vienmēr var būt pie visiem vienlaicīgi, tāpēc ir izstrādāts plāns par videonovērošanas sistēmas attīstību. Paredzēts izveidot vienoto centru, kur darbinieks rūpīgi sekos līdzi novadā notiekošajam. Tam paredzēts ieviest arī vienoto telefona numuru, uz kuru iedzīvotāji varēs zvanīt jebkurā diennakts laikā par jebkādu jautājumu. Zvans tiks reģistrēts informācijas sistēmā, un situācijai tiks meklēts atbilstošākais risinājums.

Lielākie pabeigtie projekti un plānotie darbi

Pabeigtie projekti: atjaunota Talsu Valsts ģimnāzija, Stendes un Rīgas iela Talsos, pabeigta grants ceļu pārbūves 7. kārta Ķūļciema pagastā, Celtnieku un Laukmuižas ielas pārbūve, Jaunās celtnieku ielas izbūve, sinagogas ēkas atjaunošana Sabilē, Dundagas pils telpu pārbūve, uzlabota jahtu infrastruktūra un ostas attīstība Rojā, rotaļu laukuma Kareivju ielā (1. kārta) izbūve, Talsu Ģalvenās bibliotēkas teritorijas labiekārtošana (1. kārta), Dundagā tilts Pils ielas Dundagā un Pastendes tilta atjaunošana, Ķēniņkalna un pieminekļa «Koklētājs» (1. kārta) labiekārtošana.

Šobrīd aktīvi un aktuāli ir 52 dažādu līmeņu projekti, sākot no mazākiem sadzīviskiem projektiem, piemēram, Sasmakas ezera labiekārtošanas plāna izstrāde, līdz pat ļoti lieliem projektiem, multifunkcionālās halles izbūve. Halles projektam ir izstrādāts finanšu ekonomiskais aprēķins, kas iesniegts Finanšu ministrijā un CFLA.

Liels gandarījums ir par Talsu tirgus atjaunošanas projektu, jo sākotnēji nebija zināms, vai šim mērķim izdosies piesaistīt finansējumu. Tas ir izdevies, un šobrīd jau ir uzsākta tirgus atjaunošana. Līdz gada beigām tirgus pārbūvei ir jābūt pabeigtai.

Projektu, plānu un darāmā vēl ir ļoti daudz, bet Ieva Krēķe saka: «Lielākais izaicinājums ir sadarbība starp izpildvaru un lēmējvaru. Mums nav viegli strādāt, tāpēc ka ir ļoti daudz partiju, ir nevienāds viedoklis par lietām, līdz ar to atrast kopsaucēju un kaut ko izdarīt, ir ļoti sarežģīti. Vairāki lieli procesi pašvaldībā nav virzījušies atsevišķu deputātu subjektīvās politiskās nostājas dēļ, kurai nav objektīva un saimnieciska pamatojuma, pēc tam izpildvaru vainojot procesa novilcināšanā.»

JAUNUMS

Tagad pieejama arī “Talsu Vēstis” e-avīze.
Abonē un lasi savā telefonā, datorā vai planšetē no jebkuras vietas pasaulē.