Igurds Baņķis ir saņēmis augstāko Latvijas Amatniecības kameras titulu — Goda meistars — to piešķir meistaram par izcilu devumu amata attīstībā un jaunatnes audzināšanā. Laikā no 1996. gada Latvijas Amatniecības kamera šādu titulu ir piešķīrusi mazāk nekā 80 meistariem.
«Es esmu amatnieks, vienmēr esmu sevi pozicionējis kā amatnieku. Amatnieks ir tas, kas dara, kas māca divus sentēvu mācību virzienus — mācība darbā un mācība dzīves gudrībās — abi ļoti svarīgi,» saka goda meistara titula ieguvējs Igurds Baņķis.
«Es gribu iegūt meistara diplomu, es gribu apmācīt bērnus. Tos bērnus, kuri neiet skolā,» tā Latvijas Amatniecības kamerā reiz teica Igurds.
Tieši darbs ar bērniem un jauniešiem Igurdam Baņķim ļāvis iegūt aizvien jaunas zināšanas. Strādājot Valdemārpils vidusskolā, viņš bērniem mācīja ne tikai programmā noteikto teoriju, bet arī praksi. Tajā laikā meistars mācīja vairāk nekā 30 vidusskolas bērnus un ap 50 meistardarbnīcas «Zeļļi» jauniešus, kas esot daudz vairāk, nekā amatniecības kameras nolikumā paredzēts. Daudzi skolotāji viņam esot uzdevuši jautājumu — kā tu tiec galā? Uz ko Igurds atbild:
«Nevienam ar bērnu nav jātiek galā, bērnam jātiek ar sevi galā!»
Meistars jauniešiem mācīja mēbeļu galdniecību, būvgaldniecību, kokgriešanu un koktēlniecību.
Tagad Igurdam Baņķim ir piešķirts Goda meistara tituls, kas ir augstākais amatniecības tituls. To piešķir par īpašiem nopelniem Latvijas amatniecības popularizēšanā, amatniecības pārmantošanā, amata meistarībā, amata meistaru sagatavošanā un amata mācību metodikas izstrādāšanā, publicēšanā. Tāpat meistaram ir jābūt ar vismaz 40 gadu darba stāžu un jāizglīto vismaz pieci Latvijas Amatniecības kameras meistari. Katram amata meistaram ir jānodod zvērests. Igurds Baņķis atzīst, ka četrus no pieciem zvēresta punktiem ir izpildījis, piektais vēl ir procesā:
«Es zvēru, ka palikšu uzticīgs līdz galam — savai tautai un valstij. Jā, es zvēru. Tas man ir pēdējais, kas vēl jāizpilda, un tad es visu esmu izdarījis.»
