«Tas būs kaķis maisā,» tā godīgi pirms svētdienas performances atzina Sabiles māk-slas, kultūras un tūrisma centra vadītāja Ginta Petra. Arī viņai bija pārsteigums, kā izvērtās starpdisciplināras mākslinieces Auroras Del Rio iniciētā radošā darbnīca — laboratorija «Austras koks», kam ļāvās ne tikai centra vadītāja, bet arī vairāki citi sabilnieki.
Svētdienas vakarā ierodoties Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā, zāles durvis bija aizvērtas, kas noslēpumu plīvuru padarīja tikpat biezu kā tā vakara migla. Pēc sešiem vakarā durvis atvērās un trīs mākslinieki pirms došanās zālē skatītājiem sniedza instrukcijas — katram jāizvēlas tautasdziesma un lapiņas otrā pusē vēlāk būs jāatstāj vēlējums pasaulei, un, ja mākslinieki performances laikā piedāvā kādu no rekvizītiem, tas ir jāpieņem.
Aurora Del Rio ir Itālijā dzimusi māksliniece — pētniece, kura šobrīd studē Alto universitātes doktorantūrā Helsinkos, un šī darbnīca ir daļa no viņas pētījuma par simboliskiem attēliem un cilvēka radītiem vides pārmaiņu procesiem. Kopā ar viņu darbojās laikmetīgās dejas dejotāja un horeogrāfe Emīlija Berga un jaunais teātra režisors un aktieris Jurģis Lūsis.
Mākslinieki Sabilē darbojās vairākas dienas, un daļa vietējo viņus sastapa intervijās, kur centās izzināt, ko katram nozīmē Austras koks. Auroras interese par latviešu dainām ir fascinējoša, un tās viņa iepazina pagājušajā gadā, viesojoties Latvijā. Un, lai padarītu visu vēl interesantāku, — par dainām viņa uzzināja, iepazīstoties ar latviešu sievieti vārdā Daina. Kopš tā brīža itāļu māksliniece cenšas lasīt visu pieejamo informāciju angliski par latviešu folkloru. Maģiskā veidā visvairāk viņu uzrunājis tieši Austras koks, tāpēc tam veltīta viņas performance.
Ginta Petra un Aurora iepazinās šajā vasarā Pedvālē. Māksliniece izstāstīja savu ideju, apskatīja centru, un Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centra vadītāja nolēma ļauties. Performances laikā telpā spēlējās gaismas, mākslinieki izmantoja četras dabas stihijas — ūdeni, zemi, uguni un gaisu — un ar kustībām izveidoja vienkāršotu Austras koka versiju. Kādā no brīžiem skatītāju rokās tika nodoti zvaniņi, un mākslinieki atzīst, ka tā bija īpaša pieredze, jo iepriekš mēģinājumu laikā jau skatītāju nebija. Performancē mākslinieki savienoja pagātnes un nākotnes sauli un starp tām piesēja vietējo vēlējumus pasaulei. Viss noslēdzās ar īpašu tautasdziesmu.
«Austras koka» mākslas rituāls Sabilē notika 13. novembrī — mirkli pirms Latvijas dzimšanas dienas. Datums gan izvēlēts nejauši, taču mākslinieki atzīst, ka tā ir skaista sakritība. Abi latviešu mākslinieki ar Auroru iepazinušies mākslas rezidencē Somijā, un šķitis tik fascinējoši, kā Helsinkos var sastapt itāļu mākslinieci, kas interesējas par latviešu folkloru. Redzot viņas entuziasmu, jauna interese par savas tautas saknēm un spēku radusies arī Emīlijai un Jurģim.
Otrdien māksliniece devās atpakaļ uz Somiju, taču viņa ir apņēmības pilna reiz Latvijā atgriezties un turpināt iepazīt latvju dainas.
