Hortenziju dārzs savam sirdspriekam

Hortenziju dārzs savam sirdspriekam

«Brūveru» sētu Balgales pagastā rotā goda vietā novietots arkls zelta krāsā. Šeit saimnieko Arāju ģimene, kura bioloģiski audzē cidonijas, smiltsērkšķus un upenes, bet savam sirds priekam izveidots hortenziju dārzs.

Sanita Arāja atklāj, ka «Brūveri» ir vīra Ginta dzimtas īpašums. Tajā uzturējušies brīvdienās, bet pirms diviem gadiem, līdz ar «Covid-19» pandēmijas sākumu, pārvākušies uz «Brūveriem» pavisam. Sanita smej, ka dzīvē dabūjusi visu, par ko reiz teikusi — «nekad». «Biju pārliecināta — man nekad nebūs košumdārzs, jo kurš gan to ravēs?» saka Sanita, vedot plaša hortenziju ieloka virzienā. Pirmās hortenzijas iestādītas pirms trim gadiem, un tagad dārzā aug ap 60 dažādu šķirņu skaistulēm. Viena no tām ir ‘Pastel green’, kas krāsojoties pat sešos, septiņos dažādos toņos ziedēšanas laikā.

Hortenzija ‘Living Royal Flower’ . Tās milzīgie, koniskie, gaiši zaļie ziedi vasaras beigās pārtop vieglā, gaumīgā, rozā krāsojumā.
/Foto: Paula Kārkluvalka/

«Pirmās pasūtīju no tirgotāja Latvijā, un no desmit pasūtītajām, tikai viena šķirne atbilda pasūtītajam! Sāku meklēt, kur varētu iegādāties stādus un būt droša, ka tiešām izaugs tas, kas plānots. Atradu lielu piegādātāju, bet pie viņa nevar pasūtīt tikai divus, trīs stādiņus no katra, jāņem vairāk. Tā pilnīgi neplānoti tas aizgāja plašumā,» teic Sanita. Viņu ar hortenziju stādiem ik pa laikam var sastapt dažādos tirdziņos Kurzemes pusē.

Dobes veidotas angļu stilā,

ar domu, ka tukšās vietas aizņems augi un nezālēm vietas nepietiks. Dobēs vieta atradusies arī dažādiem citiem košumkrūmiem, piemēram, deicijām, kas pēc lapām atgādina hortenzijas.

Pašlaik hortenzijas plaši izmanto ne tikai privātmāju, bet arī pilsētu apstādījumos. Sanita skaidro, ka popularitāte, iespējams, veidojusies, jo pēdējos gados šķirņu klāsts ir ļoti paplašinājies. Lielākoties Sanitas dārzā aug hortenzijas, kas vestas no lielas audzētavas Polijā, kas stādus sūta pa visu pasauli.

Daļa hortenziju pašlaik ir ziedēšanas pilnbriedā. Augi mīl skābu zemi, tādēļ stādīti skābā kūdrā. Podos augošās tiek mēslotas vismaz reizi mēnesī, lai ziedi būtu kupli un skaisti.

«Šogad hortenzijas lutināju arī ar rabarberu ūdeni — visas lapas, kātus, kas paliek pāri, sagriezu, liku spainī, un vakarā jau ir gatavs tāds kā rabarberu «kompots». Sanāk bez atlikumu saimniekošana,»

ar padomu dalās saimniece. Hortenzijas tiek mēslotas arī ar speciālo hortenziju mēslojumu, kuru varot aizvietot ar mēslojumu, kas paredzēts skābummīļiem — krūmmmellenēm un skujeņiem. Karstas vasaras garantē regulārus laistīšanas darbus, lai kuplie krūmi neciestu.

Skarainā hortenzija ‘Early sensation’ pašlaik zied skaisti sarkanīgi rozā ziediem. /Foto: Paula Kārkluvalka/

C vitamīna dārzs

«Darba ir ļoti daudz,» atklāj Sanita, īsi pirms iezvanas telefons. Jauns upeņu pasūtījums.

«Šī ir ļoti sena saimniecība, no 1878. gada, vīra dzimtas māja. Tā bija liela, plaukstoša, turīga, un vienmēr bijusi vēlme saimniecībā atgriezt dzīvību. Ceru, ka senči ar vienu aci to redz. Mums ir trīs jaunieši, viņi visi te ir nodarbināti. Viņiem ir ekskluzīva iespēja strādāt pie ģimenes. Nopelnīt var, tikai jāstrādā…» skaidro Sanita.

Upenes iestādītas 2018. gadā, smiltsērkšķi — pirms gadiem padsmit. Laika gaitā secināts, kuras ogulāju šķirnes ir vispiemērotākās «Brūveru» zemēm. Sanita atklāj, ka šogad bija plānojuši pasūtīt upeņu novākšanas kombainu, bet nobijušies no notikumiem pasaulē. Plāns atlikts uz priekšdienām. Upeņu lauku plānots paplašināt līdz pieciem hektāriem, kas ir minimālais apjoms, lai ogu vākšanas tehnika atmaksātos. Saimniecība piedāvā arī ogu pašlasīšanu, un Sanita priecājas, ka spējam novērtēt vitamīnu pilnās ogas, kas augušas tepat.

«Priecājos, ka arī bērni tos spēj novērtēt. Zina, ja sāp kakls, tad jālieto pašu spiestā smiltsērkšķu eļļa,» saka ogu audzētāja.

JAUNUMS

Tagad pieejama arī “Talsu Vēstis” e-avīze.
Abonē un lasi savā telefonā, datorā vai planšetē no jebkuras vietas pasaulē.