Jautājums par multifunkcionālās sporta halles izveidi Talsos norisinās jau vairāku gadu garumā, tomēr nesen sākusies kustība uz projekta īstenošanas pusi.
Multihalles projekts sevī ietver ne tikai mūsdienīgāko hokeja halli Latvijā un peldbaseinu zem viena jumta, bet arī rekreācijas un rehabilitācijas iespējas kā iedzīvotājiem, tā sportistiem. Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone stāsta, ka projekts joprojām ir aktuāls; ir saņemts pozitīvs novērtējums un lēmums no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, kā arī domes sēdē risināts jautājums par projekta tālāko attīstību, proti, iepirkuma procesa un izmaksu plānošanu.
«Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra, kā arī Finanšu ministrija mums ir devusi saskaņojumu privātās publiskās partnerības projekta realizācijas uzsākšanai. Ir veikts izvērtējums un novērsti visi tie strīdīgie vai neskaidrie jautājumi, kas bija sagatavošanas procesā,»
teic S. Pētersone.
Latvijā šis būs otrais privātās partnerības projekts,
pirmais šobrīd ir Ķekavas apvedceļš, tomēr kaimiņvalstīs jau veikti vairāki desmiti šādu projektu. Populārs ir uzskats, ka Publiskā partnerība nozīmē to, ka tiks skarts pašvaldības budžets un tai nāksies ņemt aizdevumu Valsts kasē projekta realizācijai, tomēr privāto partnerību gadījumā pašvaldības uzdevums ir izveidot darba uzdevumus un atrast investorus.
Talsu Komersantu Kluba valdes priekšsēdētājs Kaspars Eihe atzīst, ka šobrīd ir svarīgi informēt sabiedrību un iedzīvotājus, kas ir publiskā partnerība un kāpēc pilsētai tas ir izdevīgi:
«Privātās partnerības nozīmē to, ka tā ir investoru nauda, tas ir investoru kapitāls, kas tiek ienests pilsētā.»
Viņš arī piezīmē, ka uzņēmēju sadarbošanās un investoru piesaiste ne tikai palīdzēs attīstīt multifunkcionālās halles projektu, bet līdz ar to arī attīstīsies cita pilsētas infrastruktūra, palielināsies darba vietu skaits, tā ne tikai palielinot tūrisma plūsmu, bet noturot iedzīvotājus pilsētā.
Atbildot uz bažām,
vai šobrīd — laikā, kad elektroenerģijas cenas ir paaugstinājušās un arī materiālu un būvniecības procesu cenas ir augstas, šāda kompleksa izveide ir rentabla, darba grupas speciālisti uzsver, ka komplekss ir unikāls tieši ar pārdomātu resursu izmantošanu.
«Mēs esam īstajā brīdī un īstajā laikā, kad pie šādām elektrības un elektrības resursu cenām šis komplekss ir veidots ļoti energoefektīvs. Ir praktiski tā, ka elektrības izmaksas būs ļoti mazas, patērētie kilovati būs mazi, jo tas pats sevi saražo,»
stāsta K. Eihe.
Arī darba grupas dalībnieks un hokeja treneris Māris Ziediņš uzsver, ka risinājums ir «zaļš», jo ledus saldēšanas procesā radītais siltums tiks novirzīts uz baseinu sildīšanu, tā veidojot ļoti energoefektīvu ciklu, kas noteikti būšot izdevīgāk nekā šī brīža halles uzturēšana.
Tomēr svarīgas ir arī pašvaldības iespējas
projekta attīstībā, un spriest par to, vai pašvaldība spēs šos halles pakalpojumus atļauties, varēs tikai pēc tālāko procesu virzības, bilst Sandra Pētersone:
«Šobrīd esam tajā projekta stadijā, ka mēs zinām, cik tas varētu izmaksāt. Manuprāt, šobrīd ir pāragri spriest par to, vai varēs atļauties, vai nevarēs atļauties. Skaidrs ir tas, ka situācija mazliet ir mainījusies no tā brīža, kad mēs uzsākām šo projektu, no domas, ka realizēsim to.»
Svarīgi saprast, ka multifuncionālās halles projekts sevī ietver plašu pakalpojumu klāstu, kas nebeidzas ar sportošanas iespējām, kā arī paredzēts piedāvāt pakalpojumus, kuru izmantošanas iespējas šobrīd Talsu novadā nav. Kaspars Eihe atzīmē: «Mēs nerunājam par pliku sporta kompleksu. Mēs runājam tieši par rekreācijas un rehabilitācijas kompleksu, kas sevī ietver, kā saka, lielu magnētu, kas būtu pirmais unikālais tāds projekts Latvijā, kas varētu uz Talsiem atvest cilvēku plūsmu.»
Esošā Talsu hokeja halle
pašlaik ir noslogota pietiekoši, to izmanto gan bērnu gan pieaugušo apmācībām hokejā, kā arī pieejami brīvās slidošanas laiki. Peldbaseinu pieejamība Talsu novadā ir sliktāka, un nereti iedzīvotājiem nākas meklēt risinājumus, doties uz citiem novadiem, kā arī esošie kompleksi — gan ledus halle, gan peldēšanas iespējas novadā — ir novecojuši. Māris Ziediņš, Talsu novada Sporta skolas hokeja treneris un multihalles darba grupas dalībnieks stāsta:
«Pieprasījums būs liels. Nav noslēpums, jau tagad vairākus gadus ir skolas, kuras ved savus bērnus uz peldbaseiniem citos novados. Hokeja nodaļā vienmēr mums ir vismaz 70—90 audzēkņu, kas noslogo pilnībā ledus stundas uzreiz pēc skolas, kā arī publiskās slidošanas stundas. Pieprasījums noteikti būs.»
Arī pilsētas iedzīvotāji,
lūgti paust savu viedokli par multifunkcionālās halles izveidi, ir pozitīvi noskaņoti. Baiba Ieviņa — sieviešu hokeja komandas dalībniece, veikala «Sporta punkts» pārdevēja konsultante, stāsta, ka redz pozitīvu iespaidu uz pilsētvidi ne tikai no hokeja entuziastu ģimenes viedokļa, bet arī redz pilsētvides un infrastruktūras attīstību un darba vietu palielināšanos novadā:
«Šī brīža hokeja halle ir diezgan morāli novecojusi, tā balstās tikai uz treneru entuziasmu un enerģiju. Šie treneri šobrīd ir šīs halles mugurkauls. Es to redzu mazliet plašākā redzējumā kā veselības uzturēšanas un atjaunošanas iestādi, un es būtu gatava maksāt daudz vairāk, nekā šobrīd ir šie izdevumi par hokeja treniņiem, jo es zinu, cik tas izmaksā citās pilsētās.»
Ne tikai hokejs, bet arī baseina izmantošanas iespējas iedzīvotājiem liekas saistošas, domājot ne tikai par sportu, bet arī par atpūtas un veselības uzlabošanas iespējām. Divu bērnu māmiņa Samanta Petroļeviča atzīst: «Es kā jaunā māmiņa jau otrajam bērnam vēlētos lai vairāk būtu rehabilitācijas, baseins vairāk būtu pieejams zīdainīšiem, kā arī brīvs apmeklējums bērniem, kas varētu būt brīvās aktivitātes, piemēram, diskotēkas. Zinu, ka citās hallēs ir šāds piedāvājums.» Uz jautājumu, vai būtu gatavi izmantot jaunās halles pakalpojumus, lielākoties tika sniegtas pozitīvas atbildes un iedzīvotāji par šādu piedāvājumu pauž pozitīvu nostāju.
Turpmākie soļi projekta attīstībā
saistās ar pašvaldības darbu, kopā ar jau esošo projekta izstrādes darba grupu. Sandra Pētersone par tālāko projekta virzību: «Šobrīd mēs esam tajā stadijā, kad dome ir pieņēmusi lēmumu uzsākt projekta realizāciju, bet tikai tik tālu, cik tas skar šobrīd pretendenta izvēli un informācijas noskaidrošanu, cik tas varētu izmaksāt, lai piesaistītu profesionālus speciālistus iepirkuma procesa sagatavošanai.
Attiecīgi tālākie soļi būtu: kad domei būs zināma summa, par ko šis pretendents varētu sagatavot iepirkumu, tad dome tālāk lems par nākamo soli — pretendenta izvēle un uzsākts process iepirkuma sagatavošanai. Faktiski mums priekšā ir vēl vismaz trīs soļi, lai mēs varētu saprast, cik viss šis projekts varētu izmaksāt.»
Tuvākajā laikā tiks strādāts arī pie konkrēta plāna un projekta vadošās komandas izveides, kas pārzinātu visus ar šo procesu saistītos jautājumus un atbildētu par to gaitu. Komanda sastāvēs no deputātiem un nozares ekspertiem. Ja process būs veiksmīgs, halles būvniecība varētu sākties pēc aptuveni diviem gadiem.
