Daudzi jautājumi pieklusuši un palikuši «Covid-19» pandēmijas fonā. Veido dažādas atbalsta formas uzņēmējdarbībai, lauksaimniecībai un citām nozarēm. Daļa sabiedrības neapmierināta ar lēmumu par obligāto vakcināciju un dodas protestos. Tikmēr otra daļa sašutusi par lēno vakcinācijas gaitu, kas kavē cerības atgriezties pie normālas dzīves.
Gads sākas ar ziņu par partiju reitingiem — tie kritušies partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» (AP). Tas sakrita ar laiku, kad atklājās bijušā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Jura Pūces meli par bezmaksas autostāvvietas izmantošanu, pēc kuriem viņš atkāpās no amata.
Ārkārtējā situācija «Covid-19» dēļ valstī bija no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 6. aprīlim. Veselības aprūpes nozarē — ārkārtas stāvoklis.
Februārī jaunāko klašu skolēni atsāk klātienes mācības skolās. Vairākas skolas gan šādu iespēju neizmanto, nevēloties riskēt ar «Covid-19» izplatību. Aktuāls ir jautājums par izglītības kvalitāti, mācoties attālināti, un par pedagogu lielo noslodzi.
Atsevišķi skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji pēc teju divu mēnešu piespiedu dīkstāves no marta sākuma var atsākt darbu.
Atbalsta vairāk nekā 23 miljonu eiro izmaksāšanu mediķu piemaksām no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kā arī vienreizēju 200 eiro pabalstu pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Ģimenēm izmaksā 500 eiro par katru bērnu.
Prezidents Egils Levits norāda, ka «Covid-19» krīzes vidū runāt par valdības maiņu ir neprāts, to pierāda trīs mēnešu ilgais periods pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, līdz tika izveidota valdība.
Apstiprina 219 miljonu eiro sadalīšanu ministriju augstas gatavības projektu īstenošanai 2021.,2022. gadā. Līdzekļi paredzēti VUGD depo ēku būvniecībai, valsts autoceļu atjaunošanas projektiem, pašvaldību augstas gatavības pakāpes investīciju projektiem u.c.
Masveida vakcināciju uzsāk aprīlī. Ģimenes ārstiem trūkst vakcīnu pret «Covid-19».
Saeima noraida opozīcijas pārstāvju iesniegto premjera Krišjāņa Kariņa («Jaunā Vienotība» (JV)) demisijas pieprasījumu. Pieprasījuma iesniedzējs bija neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems. Iepriekš opozīcija premjerministra demisiju pieprasīja 2019. gadā, jo deputātus neapmierināja tas, ka valdība neizpildīja Saeimas uzdevumu atcelt obligāto iepirkuma komponenti jeb OIK līdz 31. martam.
Aprīlī Saeima lemj izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu valdības kļūdaino rīcību «Covid-19» pandēmijas pārvarēšanas procesā.
Jaunais ārstniecības personu atalgojuma modelis joprojām «iestrēdzis» valdībā. Ja, veidojot nākamā gada budžetu, netiks izpildītas nozares prasības, veselības aprūpes speciālisti pieprasīs valdības demisiju.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kurš 13. Saeimā tika ievēlēts no partijas «KPV LV», izlemj kļūt par Nacionālās apvienības (NA) biedru. Viņš amatam bija izvirzīts no partijas «KPV LV», kas pieņem lēmumu viņu atsaukt no amata.
Jūnijā valdība paziņo, ka turpmāk koalīcijā būs četras partijas: Jaunā konservatīvā partija (JKP), AP, NA un JV. Līdzšinējos «KPV LV» ministru posteņus sadala. Iekšlietas, kas bija Sanda Ģirģena pārziņā, uztic partiju apvienības AP pārstāvei Marijai Golubevai; labklājību, ko pārraudzīja Ramona Petraviča,— Gatim Eglītim (JKP), bet vakanto ekonomikas ministra portfeli — iepriekšējam ministram Jānim Vitenbergam (NA).
Augusts. Pikets pret «obligātu vakcināciju» Rīgas pils laukumā pulcēja vairākus tūkstošus cilvēku.
Septembrī Saeima noraidīja vairāku opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputātu iesniegto lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam (AP). Ministram tika pārmesta nespēja motivēt cilvēkus vakcinēties pret «Covid-19».
No 11. oktobra līdz 11. janvārim Latvijā izsludina ārkārtējo situāciju. Publiskajā sektorā — valsts un pašvaldības iestādēs — strādājošajiem pienākums potēties pret «Covid-19».
Oktobrī apstiprina 2022. gada valsts budžeta likumprojektu. Būtiskāko papildu finansējumu no valsts budžeta saņems veselības aprūpe, izglītība un ar drošību saistīti pasākumi, kam kopumā atvēlēs 220 miljonus eiro.
Jaunā 2022. gada pirmajā nedēļā — Ministru prezidenta K. Kariņa vadītā valdība kļuvusi par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē.
#SIF_MAF2022
