2022. gada sākumā Saeimā norisinās 100. jubilejas gada svinīgā atklāšana. Saeima uz pirmo sēdi pulcējās 1922. gada 7. novembrī. Līdz ar 1. Saeimas sanākšanu stājās spēkā arī Latvijas valsts pamatlikums jeb Satversme, kas nosaka valsts iekārtu un varas īstenošanas principus.
Februārī Valsts prezidents Egils Levits aptur ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju par šo jautājumu sarīkot referendumu. Centrālā vēlēšanu komisija sāk pilsoņu parakstu vākšanu atbilstoši Satversmes prasībām, bet nesavāc pietiekamo parakstu skaitu.
Rudenī 14. Saeimas vēlēšanās par vienu deputātu vairāk ievēlēs no Rīgas un Vidzemes vēlēšanu apgabaliem, bet par vienu mazāk — Latgalē un Zemgalē, balstoties uz iedzīvotāju skaita izmaiņām.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aptaujā uzņēmēji viszemāk novērtējuši veselības ministru Danielu Pavļutu («Attīstībai/Par!» (AP)) un finanšu ministru Jāni Reiru («Jaunā Vienotība» (JV)), bet visaugstāk — ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV). Aptaujas dalībnieki visbiežāk norādījuši, ka valdības darbs ir haotisks, neprognozējams, bet pieņemtie lēmumi nesaprotami un bez skaidra mērķa.
Saeima atbalstīja likumu par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai saistībā ar holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem. Likumprojekts paredz desmit gadu laikā izmaksāt ebreju kopienai 40 miljonu eiro kompensāciju.
Valdība atsakās no izskanējušās idejas par iedzīvotāju vecumā virs 60 gadiem obligātu vakcinēšanos pret «Covid-19». Eksperti secinājuši, ka lielāka efektivitāte tiek sasniegta, stiprinot brīvprātīgu izvēli vakcinēties.
Lemj no 1. marta veikalos neprasīt «Covid-19» sertifikātu, atver slēgtās nozares un atceļ darba laika ierobežojumus.
Pavasarī VARAM ieplāno izstrādāt un valdībā virzīt jaunu likumprojektu, kas ļaus ievērojami īsākā laikā saskaņot vēja parku attīstības projektus. Mērķis — pēc iespējas ātrāk iegūt lielāku neatkarību enerģētikas jomā.
Martā valdība atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu par pakāpenisku aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta 2025. gadā.
Pēc kritikas par situāciju pie padomju pieminekļa Uzvaras parkā iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) 16. maijā paziņoja par atkāpšanos no amata. M. Golubeva nolēmusi atgriezties darbā Saeimā.
Premjers Krišjānis Kariņš (JV) valdību veidojošajām partijām norādījis, ka līdz ar iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisiju, koalīcijas stabilitātes vārdā amatu nāksies atstāt arī ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (NA). Viņa vietā vēlāk ieceļ talseniecei, Saeimas deputāti Ilzi Indriksoni. Golubevas vietā ieceļ Kristapu Eklonu, kurš iepriekš ieņēma VUGD priekšnieka vietnieka amatu.
Valsts atbalsts iedzīvotājiem nākamajā apkures sezonā vairs nebūs tik plašs, kāds tas bija aizvadītajā apkures sezonā.
Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai.
Maijā valdība piešķīra 881 843 eiro Iekšlietu ministrijai, lai segtu izdevumus par policistu virsstundu darbu 2022. gadā «Covid-19» dēļ valstī noteiktās ārkārtējās situācijas laikā.
Saeima atbalstījusi lēmumprojektu par deputāta Mārtiņa Bondara izdošanu kriminālvajāšanai. Pieprasījums par izdošanu kriminālvajāšanai saistīts ar izmeklēšanu, kurā kopš 2018. gada Valsts policija centās noskaidrot, vai M. Bondara līgums ar sievu nav viltots. Līgums garantēja, ka politiķim nevar atņemt ģimenes māju lietā par zaudējumu nodarīšanu «Latvijas Krājbankai».
Pašvaldības drīkstēs izvēlēties Ukrainas kara bēgļu izmitināšanas termiņu, kā arī noteikta lielāka kompensācija par primāri sniedzamo atbalstu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai ar termiņu līdz 60 dienām.
No 2022. gada 1. septembra valsts finansējumu pedagogu darba samaksai aprēķinās un pārskaitīs pašvaldībām, kuras to tālāk sadalīs savām izglītības iestādēm.
Veselības ministrija aicina valdību vienoties par plānu, kā sagatavoties rudenī iespējamajai «Covid-19» saslimstības izplatībai. Pašlaik pasaulē un Latvijā pieaug inficēšanās ar vīrusa omikrona paveidu. Ja šis vilnis būs nozīmīgs, iespējams, ierobežojumus vajadzēs uzsākt jau agrāk, ko var apdraudēt «Covid-19» gatavības plāna apstiprināšanas aizkavēšanās.
Interesi iesniegt kandidātu sarakstu Centrālajā vēlēšanu komisijā līdz 27. jūlijam izrādījušas kopumā 19 partijas un partiju apvienības. Līdz šim reģistrēti astoņi kandidātu saraksti — «Attīstībai/Par!», «Stabilitātei!», «Saskaņa», «Progresīvie», «Jaunā vienotība», «Latvija pirmajā vietā», «Apvienotais saraksts — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija un Nacionālā Apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»».
