Šajā rubrikā apskatīsim, kādus lēmumus pieņēmusi 13. Saeima. Šoreiz atskats par laika posmu no 2018. gada oktobra līdz 2019. gada decembrim.
Sociāldemokrātiskā partija «Saskaņa» 13. Saeimā ieguva 23 deputātu vietas, politiskā partija «KPV LV» un Jaunā konservatīvā partija (JKP) katra 16 vietas, «Attīstībai/Par!» (AP) un Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»—«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» katra 13 vietas, Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) — 11 vietas, bet «Jaunā Vienotība» (JV) — 8 vietas.
Vēlētāju aktivitāte 13. Saeimas vēlēšanās ir bijusi visu laiku zemākā atjaunotās Latvijas laikā.
Neviens no pārējiem sešiem Saeimā iekļuvušajiem spēkiem nav gatavs sadarboties ar «Saskaņu». Tāpēc «KPV LV», kura ierindojās otrajā vietā, uzskata, ka valdība jāveido tai kā nākamajam populārākajam spēkam.
Turpinās sarunas par nākamās valdības veidošanu, bez vienošanās. Prezidents Raimonds Vējonis pēc sarunām ar Saeimā ievēlētajām partijām turpina izvērtēt Alda Gobzema («KPV LV»), Jāņa Bordāna (JKP) un Arta Pabrika («Attīstībai/Par!») kandidatūras uz Ministru prezidenta amatu.
«Attīstībai/Par!» un vecā koalīcija — ZZS, NA un «Jaunā Vienotība» vienojas: novadu reforma būs.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņo, ka aicina Ministru prezidenta amata kandidātu Jāni Bordānu veidot valdību. Uzdevuma izpildei tika dotas divas nedēļas, bet pēc neveiksmīga mēģinājuma izveidot valdības deklarāciju, politiskie spēki aicina meklēt jaunu kandidātu.
Amatam nominē Aldi Gobzemu, kuram nav pielaide darbam ar valsts noslēpumu. A. Gobzems no valdības veidošanas sarunām izslēdzis partiju apvienību «Attīstībai/Par!». Apvienība pauž uzskatu, ka «KPV LV» grib «ievilkt» valdībā «Saskaņu».
«Jaunā Vienotība», JKP un NA neredz iespēju turpināt valdības veidošanas sarunas ar Aldi Gobzemu, jo divu nedēļu laikā valdības veidošanas process nav izkustējies no vietas.
Politologi aicina meklēt kompromisa premjera kandidātu.
Decembra sākumā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis uzņēmēju vārdā aicina izveidot valdību pēc iespējas ātrāk, situāciju saucot par politisko krīzi.
Valsts prezidents lemj atsaukt arī A. Gobzemu. Apvienības «Attīstībai/Par!» premjera amata kandidāts Artis Pabriks norāda — A. Gobzems nebija derīgs premjera amata kandidāts. Tomēr arī Artim Pabrikam neklājas vieglāk un, pamatojoties uz atsevišķu politiķu aizvainojumu un ambīcijām, kas varētu traucēt vienoties par valdības veidošanu, A. Pabriks atsauc savu kandidatūru. «Attīstībai/ Par!» līderis Daniels Pavļuts Valsts prezidentam iesaka amatam virzīt Krišjāni Kariņu.
«Jaunā Vienotība» sāk konsultācijas ar potenciālajiem koalīcijas partneriem par valdības izveidošanu Krišjāņa Kariņa vadībā. K. Kariņš norāda — A. Gobzems nebūs viņa valdības ministrs.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis oficiāli premjerministra amatam nominē Krišjāni Kariņu.
Topošās valdības deklarācijā iekļauts priekšlikums pārņemt Latvijas lielās ostas valsts pārziņā.
Krišjāņa Kariņa veidotā valdība pievērsīs uzmanību obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanai, PVN samazināšanai «svaigai gaļai», nodokļu sloga pārnešanai no darbaspēka, migrācijas politikas izvērtēšanai, jauna atkritumu apsaimniekošanas plāna izveidošanai, pierobežas skolu saglabāšanai, latviešu valodas stiprināšanai un NATO ilgtermiņa klātbūtnes saglabāšanai.
No 1.janvāra iecerēto apdrošināšanas sistēmu ar diviem groziem atliek līdz 1.jūlijam. Veselības ministres amatam nominētā Ilze Viņķele («Attīstībai/Par!») plāno, ka neatkarīgi no tā, kādā nodokļu režīmā cilvēks strādā, ir jāpiedalās apdrošināšanas sistēmā, atsakoties no divu grozu sistēmas.
109 dienas pēc 13. Saeimas vēlēšanām — parlaments apstiprinājis piecu partiju veidoto Ministru kabinetu mazākās frakcijas pārstāvētā politiķa Krišjāņa Kariņa vadībā. Partijas parakstīja sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un Fiskālās disciplīnas līgumu.
2019. gadā turpinās nodokļu reformas ieviestās izmaiņas, kas iedzīvotājiem maciņos atstās nedaudz vairāk naudas nekā iepriekš. Piemēram, pieauga diferencētais ar IIN neapliekamais minimums.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, skatot gada budžeta projektu, 27. martā noraidīja virkni priekšlikumu, tostarp par mazturīgo atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa, atbalstu neguva priekšlikums samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi ēdināšanas nozarei. Noraidīts arī ierosinājums samazināt valsts pārvaldi, kas, iespējams, ļautu rast finansējumu, piemēram, skolotāju un mediķu algām.
Saeima 2019. gada 21. martā pieņēma lēmumu turpināt ieviest administratīvi teritoriālo reformu.
2019. Konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi — 9,4 miljardu apmērā, un salīdzinājumā ar 2018. gadu budžeta ieņēmumi plānoti par 416 miljoniem, bet izdevumi — par 430 miljoniem eiro lielāki. Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet IKP pieaugums prognozēts trīs procentu apmērā.
Saeimas deputātu vairākums 29. maijā par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja līdzšinējo Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Par E. Levitu balsoja 61 deputāts.
Vairāki novadi un pilsētas iesniedz iebildumus pret teritoriālo reformu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Juris Pūce (AP) apbraukājis pašvaldības, lai sniegtu skaidrojumus par reformas lietderīgumu, bet ne visur viņu sagaidīja ar atplestām rokām.
Dienu pirms VARAM sagatavotā konceptuālā ziņojuma par administratīvi teritoriālo iedalījumu nolasīšanas, Latvijas Pašvaldību savienība pieņēma lēmumu prasīt Jura Pūces demisiju. Ministrs iemeslu atkāpties nesaskatīja.
Atcelta «divu grozu» veselības aprūpes pakalpojumu ieviešana un panākta vienošanās par pārejas periodu līdz 2021. gadam, kura laikā tiek pārskatīta nodokļu sistēma.
Novembrī simtiem mediķu un veselības nozares darbinieku organizāciju pārstāvji protestēja ar saukli «Atlaist Saeimu», jo solītais 20% algas palielinājums bijis bez reāla seguma. Protestētāji pauda sašutumu, ka Valsts prezidents ir apstiprinājis 2020. gada budžetu, kurā mediķu atalgojumam paredzēta tikai puse no likumā noteiktā atalgojuma pieauguma nākamajā gadā.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība bija pirmā organizācija, kura publiski izteica ideju par parakstu vākšanu 13. Saeimas atlaišanai — tā tika plānota kā viens no mediķu protesta pasākumiem. Par referenduma ierosināšanu 13. Saeimas atsaukšanai parakstījušies 54 392 iedzīvotāju. Netika savākts tam nepieciešamais parakstu skaits.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš par pirmo K. Kariņa valdības gadu — sākts finanšu sektora «kapitālais remonts», un šo darbību rezultāti jau ir redzami starptautiskajos izvērtējumos, kas ir nozīmīgi Latvijas turpmākai attīstībai. Viņaprāt, valdība sākusi arī darbu pie vairākām reformām, kas ilgstoši atliktas, tostarp sākta administratīvi teritoriālā reforma, sākta ekonomisko lietu tiesas izveide, sakārtotas konkurences padomes pilnvaras uzraudzīt konkurences neitralitātes principa ievērošanu valsts un pašvaldību komercdarbībā.
#SIF_MAF2022
