Biedrības «Talsu partnerība» galvenais uzdevums ir aktivizēt vietējo sabiedrību jeb kopienu un sniegt atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) «LEADER» pasākumam. Cik aktīvi ir vietējie uzņēmēji un kā biedrība «Talsu partnerība» atbalsta vietējos, sarunā pastāsta biedrības administratīvā vadītāja Lolita Muceniece.
Pavisam Latvijā ir 35 partnerības, kuru viena no funkcijām ir «LEADER» projektu administrēšana, Eiropas Lauksaimniecības fonda Lauku attīstībai pasākuma plāna īstenošana un vietējās sabiedrības motivēšana būt aktīviem. Katrai no partnerībām ir sava pārraudzības teritorija. Talsu novada teritorijā darbojas «Talsu partnerība» un Ziemeļkurzemes Biznesa asociācija, un abām ir vienādas funkcijas. «Talsu partnerība» pārrauga visu Talsu novadu, izņemot Lubi, Īvi un Valdgali, kas vēsturiski ir Ziemeļkurzemes Biznesa asociācijas pārraudzībā, kura pārrauga arī plašo Dundagas, Kolkas pagastu teritoriju un Ventspils novadu. Sadarbība starp partnerībām ir cieša — cita citu atbalsta un kopīgi realizē sadarbības projektus. Piemēram, sešas no 35 partnerībām, tostarp «Talsu partnerība», pārrauga piekrastes zonas, un šis ir bijis vienojošais elements dažādiem projektiem.
«Lielākoties idejas ir vienojošas, vajadzības — līdzīgas. Lai gan brīžiem ļoti būtiski var atšķirties nepieciešamības lieljūrai un mazjūrai,» stāsta L. Muceniece.
Vairākām piejūras partnerībām apvienojoties, īstenoti projekti, kuru laikā pētītas aļģes un to vērtība, izmantošana, atbilstoši piekrastes tematikai izglītoti 7.—9. klašu skolēni par zvejniecību un zivīm, organizēti dažādi pasākumi, popularizējot piekrastes zonas, kuras līdz šim bijušas pieklusušas.
Informatīvie stendi un pasākumi piekrastē
Piemēram, aprīlī trīs nedēļas nogales Kaltenē apmeklētājus pulcēja «Rojas reņģu ķēķis». Apliecinot, ka piekrastes partnerībās ieskicētās idejas spēj apaugt ar vietējo iedzīvotāju redzējumu par pasākumu norisi. «Rojas reņģu ķēķī» varēja noskatīties dokumentālu filmu «Zemūdens dzīve Rīgas jūras līcī, iepazīties ar hidrobioloģi Solvitu Strāķi, dabas pētnieku Vilni Skuju. Un dienā, kad pūta vējš ar vētras spēku, atstājot Kalteni bez elektrības, klausīties Ievas Akurāteres sagatavotajā priekšnesumā.
«Rojas reņģu ķēķa» dažādās aktivitātes piesaistījušas daudzu apmeklētāju interesi. Lolita Muceniece norāda, ka ideja par pasākumu ciklu bijis loģisks turpinājums, jo iepriekš ar «Talsu partnerības» atbalstu un Lauku atbalsta dienesta sniegto Eiropas finansējumu atjaunots vēsturiskais Kaltenes klubs. «Īstenoti trīs projekti — sākumā veikta jumta nomaiņa, sakārtots sanitārais mezgls un nokrāsota ēkas fasāde. Ļoti būtiska bija ēkas iekšienes rekonstrukcija ar griestu pacelšanu.
Zināmā mērā tas bija automātiski — sakoptā vidē veicināt vietas dzīvotspēju. Cilvēki vēlas iet tur, kur ir jauki,» bilst administratīvā vadītāja.
Vēl pagājušā gada novembrī «Talsu partnerība» izvēlējās Kalteni par vietu, kur īstenot viedā ciema ideju, kopā pulcējot piekrastes ļaudis, lai meklētu īstenošanas vērtas idejas. Tas nozīmē, ka paši vietējie iedzīvotāji sanāca kopā, paši lēma, paši plānoja un paši meklēja iespējas īstenot savas ieceres. No Kaltenes iedzīvotāju idejām naudas līdzekļus piešķīra informatīvo plākšņu izvietošanai ar QR kodiem. Tos uzstādīs šovasar, ciema viesiem piedāvājot iespēju interaktīvā veidā uzzināt par vietai raksturīgo.
«Talsu partnerības» administratīvā vadītāja uzsver, ka visa pamatā ir aktīvi, darboties griboši cilvēki. Un viņi, dibinot biedrības, var pretendēt uz finansējumu savu ieceru īstenošanai.
Piemēram, sabiedriskā labuma projektos atbalstītas daudz dažādu ideju, piemēram, bērnu laukumi Stendē un Strazdē, sporta inventāra iegādes, mednieku klubu Laidzē un Pastendē rekonstruēšana. Aktīvi ELFLA sabiedriskā labuma projektos piedalījusies biedrība «Potenciāls», kas piedāvā izjādes bērniem dažādos pasākumos. Ar piesaistīto finansējumu viņi iegādājušies piekabi zirgu pārvadāšanai un citu ieceru īstenošanai.
Pirmais solis pretī atbalstam
«Talsu partnerība» atbalstījusi Sasmakas ezera krasta labiekārtošanu, Rojā — pludmales apgaismojuma ierīkošanu, Mērsragā — tirgus būvniecību, «Švēdes gaļas nams» projektu par transporta iegādi, atpūtas vietas «Dunduriņi» izveidi, SIA «Undīne 7» kulinārijas ceha izveidi un daudzus citus pašvaldības, biedrību un uzņēmēju iesniegtos projektus. Visus vienā rakstā nav iespējams uzskaitīt.
Lolita Muceniece kā vienu no dzīvotspējīgajiem projektiem min Stendes bērnu laukuma izveidi. Dzīvojot līdzās, ikdienā redzams, kā atbalstītā iecere sevi pilnībā attaisnojusi.
Sarunā uzskaitītie projekti liecina, ka esam naski projektu rakstītāji. Pēdējā laikā gan novērojama negatīva tendence — iesniegto projektu kvalitāte ir kritusies. Varbūt nav laika vai vēlmes iedziļināties, spriež «Talsu partnerības» vadītāja. Ejot līdzi laikam, ir vienkāršota projektu iesniegšanas kārtība un daudzos «lodziņos» jāievelk tikai ķeksīši, tomēr, iesniedzot projektu un pretendējot uz atbalstu, ir jābūt skaidri definētam projekta mērķim un tā īstenošanas kārtībai. L. Muceniece atgādina, ka neskaidrību gadījumā vienmēr var zvanīt vai rakstīt un noskaidrot interesējošos jautājumus.
Pirms «Covid-19» pandēmijas, biedrība organizējusi «LEADER» dienas. «Pasākums notika divas dienas un patīkami, ka varējām to noslēgt saimniecībā «Kurzemnieki» pie Egitas Sudakovas ģimenes, kurā ir īstenoti vairāki «LEADER» projekti, un izbaudīt tautisko dejas soli, ko rādīja senioru deju kolektīvs «Draudzība» un bērnu deju kolektīvs «Dzītariņš» ar jaunajiem tautas tērpiem, kas tapuši ar «LEADER» finansējumu,» stāsta L. Muceniece.
Nākamās informatīvās dienas paredzētas augusta sākumā, lai interesentus iepazīstinātu ar īstenotajiem projektiem un iedvesmotu nebaidīties to darīt arī pašiem.
