Piedalīties 14. Saeimas vēlēšanās aicināti ne vien Latvijā dzīvojošie, bet arī tie Latvijas pilsoņi, kuri par savu dzīvesvietu izvēlējušies citas valstis. Pārdomās par to, cik liela ir diasporas latviešu vēlme piedalīties vēlēšanās un iesaistīties Latvijas politiskās vides veidošanā, dalījās Latvijas goda konsule Zviedrijā Agrita Mārtiņsone.
Salīdzinot vēlēšanas Latvijā un Zviedrijā, par vienu no lielākajām atšķirībām A. Mārtiņsone sauc attieksmi. «No Latvijas esmu projām kopš 1993. gada, gandrīz 30 gadu, līdz ar to man nav zināšanu par visām detaļām, bet domāju, ka atšķirība ir cilvēciskumā. Lasot sociālos medijus un klausoties diskusijas, man izskatās, ka verbālā puse Latvijā ir ļoti rupja. Cilvēki cits citam uzbrūk un izmanto vārdus, kas ir ļoti necivilizēti. Arī Zviedrijā daļa cilvēku ir nikni un partiju starpā valda dažādas atšķirības, bet iedzīvotāji kontrolē sevi un nesauc cilvēkus dzīvnieku vārdos. Ir grūti izteikties pietiekami konkrēti un asi, nepazemojot otru cilvēku, bet diskusiju kultūrai vajadzētu augt. Tas ir treniņš.
Zviedrijā vēlēšanas ir ļoti liels notikums. Par to runā mājas virtuvē, dārzā, darba vietās, uz ielas, skolā, transportā, par to lasa, raksta, cilvēki sēž pie televizora, masu medijiem… Lielākā daļa sabiedrības saprot, ka tas, kas notiek vēlēšanās, ietekmēs dzīvi nākamajos četros gados, tāpēc visi ir ļoti ieinteresēti. Jautājums par vēlēšanām ir aktuāls dažādos līmeņos — tiek runāts par vēlēšanu nozīmi, norisi, balsošanas procesu…
Notiek ļoti liels izskaidrošanas darbs. Mēģinu lasīt un skatīties, kas notiek dažādos forumos, bet komentēt Latvijas iedzīvotāju iesaisti politikā un interesi par vēlēšanām ir grūti. Kopējā bilde man vēl īsti nav skaidra. Zviedrijā ieinteresētību stimulē skolas, dažādas apvienības un vecāki. Protams, tas atkarīgs arī no vecāku sociālā mantojuma. Diezgan daudz strādājam ar bērniem un jauniešiem — mācām analizēt situāciju un nepaļauties tikai uz kaimiņu puikas uzskatiem, bet nonākt un turēties pašam pie saviem uzskatiem. Iespēja veikt izvēli ir demokrātijas pamatā,» uzsver A. Mārtiņsone.
Nevis protests, bet bezdarbība
Pildot Latvijas goda konsules pienākumus, viņas uzdevums ir informēt un rast atbildes uz Zviedrijā dzīvojošo latviešu jautājumiem attiecībā uz vēlēšanām, dokumentu kārtošanu un citiem aktuāliem jautājumiem. Tā kā Agritai ir dubulta pilsonība, arī viņa pati piedalīsies 14. Saeimas vēlēšanās. «Varam balsot Latvijas vēstniecībā vai pieteikties balsošanai pa pastu. Daudzi cilvēki to dara un darīs. Konsulu uzdevums ir informēt, ja ir kādas neskaidrības, bet domāju, ka informācija ir pasniegta pietiekami skaidri un visam vajadzētu funkcionēt.
Nevaru atbildēt par visiem Latvijas pilsoņiem, bet cilvēki, ar kuriem kontaktējos, interesējas un seko līdzi vēlēšanu gaitai. Protams, ir arī kāds, kas ir uzmetis lūpu. Nepazīstu visus Latvijas politiķus, bet man ir prieks par jauno paaudzi, kas iesaistās politikā un grib kaut ko mainīt. Pats piedalīšanās process ir ļoti svarīgs. Sēžot virtuvē un niknojoties, iespējas kaut ko izmainīt nebūs. Tas nav nekāds protests. Tādā veidā neko nevar vinnēt.
Ticība izmaiņām — nepietiekama
Mums jāpiestrādā pie tā, lai vēlētāju aktivitāte palielinātos. Ir cilvēki, kuri ir diezgan konservatīvi un kuru vidū dominē princips — iepriekš viss bija daudz labāk.
Zviedrijā dzīvojošie dalās divās grupās — vienā, kas joprojām grib balsot un piedalīties, un otrā, kas ir saniknojusies. Ticība izmaiņām, jauninājumiem un procesa caurskatāmībai nav pietiekami liela.
Viena no aktīvākajām grupām ir studenti — viņi joprojām uztur kontaktus ar Latviju, viņiem ir diezgan daudz zināšanu un viņi paši par šiem jautājumiem interesējas. Veidojas dažādi flangi — viena daļa iesaistās, bet viena daļa netic, ka tam varētu būt nozīme. Zviedri, kas dzīvo ārzemēs, reaģē līdzīgi. Latvieši šajā ziņā nav nekāds fenomens.»
Izvērtējot, cik lielā mērā ņemt vērā apkārtējo domas, A. Mārtiņsone aicina ņemt palīgā analītiskās spējas. «Tas ir jautājums par to, cik patstāvīgs tu esi savos uzskatos. Cilvēki, kuri par politiku neinteresējas un kuriem nav lielas degsmes kaut ko mainīt, visbiežāk viedokli jautā draugiem. Apkārtējā vide ir svarīga — tieši tāpēc mēs veidojam bērnus un jauniešus par patstāvīgām būtnēm, kas nebaidās paust savus uzskatus. Var diskutēt, var ietekmēties; grupas un ģimenes ietekme ir stipra, bet galvenais, lai nebūtu tādas situācijas, ka cilvēks dara precīzi to pašu, ko otrs.
Iespēja un pienākums
Domāju, ka lielākoties, izdarot izvēli, vērtējums tiek saistīts ar konkrētām personālijām — ja Kārlis nav kaut ko izdarījis, slikta ir visa partija… Tas ir diezgan dabisks process, kurā mēs bez dziļākas analīzes izdarām secinājumus. Ir cilvēki, kas nelasa partiju programmas. Tā ir demokrātijas sarežģītā puse.
Demokrātija jau nav tikai iespēja, demokrātija ir pienākums. Man pašam ar sevi jātiek galā, man jālasa, man jāprasa, lai man būtu saprašana, kas notiek.
Balsošana nav tikai iespēja, tas ir pienākums. Man jāsaprot, ko es daru. Nevar iet uz vēlēšanām nikns. Viegli ir saniknoties, un bieži vien ir pamats būt niknam, bet kaut kā no tā jātiek laukā. Tagad sociālajos medijos lasu, ka latvieši aicina cits citu izbraukt, ir enerģijas krīze, elektrības krīze… Es gribētu teikt — nekur citur arī nav zemes bez krīzes. Arī Zviedrijā būs krīze. Es nesaku, ka cilvēki nevar izbraukt, es pati to pirms 30 gadiem esmu darījusi, bet reizēm secinājumi tiek izdarīti mazliet par strauju.
Man izklausās, ka latvieši šobrīd ir ļoti nikni, bet, ja mēs visi būsim ļoti nikni, risinājumu neradīsim. Latvijā daudzas lietas ir ļoti labas. Es gribētu, ka mēs varētu nopurināt putekļus un šo lepnumu mazliet pabužināt,»
pārdomās dalās A. Mārtiņsone.
Smagākais posms — gaidāmā ziema
Par nozīmīgiem faktoriem, kas varētu ietekmēt vēlēšanu rezultātus, viņa sauc Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošo energoresursu krīzi. «Zviedrija gaida pēdējo lēmumu NATO, un par to tiek daudz diskutēts. Daudz tiek runāts arī par cenu pieaugumu. Tas ir saistītas ne tikai ar Ukrainu un Putinu, bet arī ar to, ka Zviedrija nav savu enerģijas politiku virzījusi tik apzināti, lai samazinātu šo krīzi. Tas, kas mums visiem kopā Eiropā būs grūtākais, būs šī ziema. Ļoti gribu cerēt, ka uz pavasari būs daudz labāk, ka lēmumi tiks risināti, būs iepirkta gāze no citiem avotiem un būs atklāti citi enerģijas avoti, bet caur šo ziemu mums visiem būs jāizbrien. Tos, kurus šajā gadā ievēlēs gan Zviedrijā, gan Latvijā, būs pasmagi, jo tauta gaida risinājumus, un risinājumus gaida jau šajā nedēļā. No viņiem tiks gaidīts ļoti daudz un ļoti lielā ātrumā. Ar to ir jārēķinās — cilvēki krīzē grib ātrus risinājumus. Ne vienmēr tas ir iespējams, bet prasības no tautas būs. Mums jācenšas sadzīvot — ar cerību, ka pavasarī būs labāk.»
